9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1991/08/24
|Issue number=111
|Page number=1
|Original title=Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā
|In section=Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums
|Source file=lajn1991n111_001_01
}}
{{Written by|Anatolijs Gorbunovs}}
{{Written by|Imants Daudišs}}
{{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}
{{About domain|Politika}}
{{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}}
Kopš 1940. gada, iekļāvusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā kā tās teritoriālā vienība, Latvijas Komunistiskā partija izveidoja vienpartijas monopolu un totalitārās varas sistēmu Latvijā, kļuva par valsts un pārvaldes noteicošu sastāvdaļu. Līdz ar to Latvijas Komunistiskā partija ir atbildīga par tās vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu. Izmantojot pašas radītās priekšrocības, Latvijas Komunistiskā partija vairāku gadu desmitu laikā ir piesavinājusies Latvijas tautai piederošo īpašumu.
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja joprojām patur savā valdījumā arhīvu materiālus, kas ir Latvijas Republikas un visas Latvijas tautas vēsturiskā vērtība un vēstures liecinieki. 60. gados tā nelikumīgi pārņēma savā valdījumā presi, laikrakstu un žurnālu izdevniecību, kā arī poligrāfisko bāzi, tādējādi diktējot totālu vienpartijas ideoloģiju. 1991. gada janvārī vardarbīgi sagrābjot Preses namu, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja uz ilgu laiku paralizēja Latvijas demokrātisko laikrakstu un žurnālu izdošanu.
Latvijas Komunistiskās partijas vadība kategoriski noliedz Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu». Sadarbojoties ar dažādiem militāriem grupējumiem, tā aizvien noteiktāk uzstājas kā alternatīva varas institūcija. Jau vairāk nekā pusgadu par tās darbības dominanti ir kļuvis terors, provokācijas un diversijas, kas prasījušas daudzu cilvēku upurus un iznīcinājušas lielas materiālās vērtības.
1991. gada janvāra notikumi un augusta valsts apvērsums pārliecināja, ka Latvijas Republikas un demokrātijas visbīstamākais pretinieks ir Latvijas Komunistiskā partija. Valsts apvērsums bija Latvijas Komunistiskās partijas reakcionāro līderu organizēta akcija pret Latvijas Republiku un tās likumīgo varu.
Tādējādi Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja ir kļuvusi par antidemokrātisko spēku konsolidējošo, koordinējošo un vadošo centru, kura mērķis ir destabilizēt situāciju, izjaukt neatkarības un demokrātisko procesu, gāzt Latvijā likumīgo varu un atjaunot totalitārismu.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Komunistiskā partija ar savu līdzšinējo rīcību ir nostādījusi sevi ārpus likuma, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Atzīt Latvijas Komunistiskās partijas darbību par antikonstitucionālu.
2. Atdot visu Latvijas Komunistiskās partijas mantu tās likumīgajai īpašniecei Latvijas tautai — un uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei pārņemt:
— Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēku un izmantot to humāniem mērķiem;
— Preses namu un izmantot to Latvijā iznākošo laikrakstu un žurnālu iespiešanai;
— Latvijas Komunistiskās partijas Sabiedriski politisko centru un nodot to Rīgas pašvaldībai, lai izmantotu jaunatnes organizāciju vajadzībām;
— Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas Sabiedriski politisko pētījumu centra arhīvu un nodot tā fondus Latvijas Republikas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pārziņā;
— kopīgi ar pašvaldībām — pārējo Latvijas Komunistiskās partijas mantu un izlemt jautājumu par tās turpmāko izmantošanu.
3. Uzdot Latvijas Republikas teritorijā esošajām banku iestādēm pārtraukt naudas līdzekļu izmaksu no Latvijas Komunistiskās partijas un tās struktūrvienību norēķinu kontiem.
4. Uzdot Latvijas Republikas Prokuratūrai ierosināt krimināllietas par noziegumiem, ko izdarījušas Latvijas Komunistiskās partijas amatpersonas.
5. Piederība pie Latvijas Komunistiskās partijas nav pamats cilvēka tiesību ierobežošanai, diskriminācijai vai vajāšanai.
6. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» Latvijas Republikas tieslietu ministram ierosināt izskatīt tiesā jautājumu par to masu informācijas līdzekļu darbību, kuri savās publikācijās aicināja nepakļauties Latvijas Republikas likumiem un atbalstīja valsts apvērsuma mēģinājumu.
7. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
<p style="text-align: right; ">''Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs '''''A. Gorbunovs'''</p><p style="text-align: right; ">''Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs '''''I. Daudišs'''</p>
Rīgā 1991. gada 23. augustā
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1991/08/24
|Issue number=111
|Page number=1
|Original title=Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā
|In section=Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums
|Source file=lajn1991n111_001_01
}}
{{Written by|Anatolijs Gorbunovs}}
{{Written by|Imants Daudišs}}
{{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}
{{About domain|Politika}}
{{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}}
Kopš 1940. gada, iekļāvusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā kā tās teritoriālā vienība, Latvijas Komunistiskā partija izveidoja vienpartijas monopolu un totalitārās varas sistēmu Latvijā, kļuva par valsts un pārvaldes noteicošu sastāvdaļu. Līdz ar to Latvijas Komunistiskā partija ir atbildīga par tās vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu. Izmantojot pašas radītās priekšrocības, Latvijas Komunistiskā partija vairāku gadu desmitu laikā ir piesavinājusies Latvijas tautai piederošo īpašumu.
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja joprojām patur savā valdījumā arhīvu materiālus, kas ir Latvijas Republikas un visas Latvijas tautas vēsturiskā vērtība un vēstures liecinieki. 60. gados tā nelikumīgi pārņēma savā valdījumā presi, laikrakstu un žurnālu izdevniecību, kā arī poligrāfisko bāzi, tādējādi diktējot totālu vienpartijas ideoloģiju. 1991. gada janvārī vardarbīgi sagrābjot Preses namu, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja uz ilgu laiku paralizēja Latvijas demokrātisko laikrakstu un žurnālu izdošanu.
Latvijas Komunistiskās partijas vadība kategoriski noliedz Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu». Sadarbojoties ar dažādiem militāriem grupējumiem, tā aizvien noteiktāk uzstājas kā alternatīva varas institūcija. Jau vairāk nekā pusgadu par tās darbības dominanti ir kļuvis terors, provokācijas un diversijas, kas prasījušas daudzu cilvēku upurus un iznīcinājušas lielas materiālās vērtības.
1991. gada janvāra notikumi un augusta valsts apvērsums pārliecināja, ka Latvijas Republikas un demokrātijas visbīstamākais pretinieks ir Latvijas Komunistiskā partija. Valsts apvērsums bija Latvijas Komunistiskās partijas reakcionāro līderu organizēta akcija pret Latvijas Republiku un tās likumīgo varu.
Tādējādi Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja ir kļuvusi par antidemokrātisko spēku konsolidējošo, koordinējošo un vadošo centru, kura mērķis ir destabilizēt situāciju, izjaukt neatkarības un demokrātisko procesu, gāzt Latvijā likumīgo varu un atjaunot totalitārismu.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Komunistiskā partija ar savu līdzšinējo rīcību ir nostādījusi sevi ārpus likuma, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Atzīt Latvijas Komunistiskās partijas darbību par antikonstitucionālu.
2. Atdot visu Latvijas Komunistiskās partijas mantu tās likumīgajai īpašniecei Latvijas tautai — un uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei pārņemt:
— Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēku un izmantot to humāniem mērķiem;
— Preses namu un izmantot to Latvijā iznākošo laikrakstu un žurnālu iespiešanai;
— Latvijas Komunistiskās partijas Sabiedriski politisko centru un nodot to Rīgas pašvaldībai, lai izmantotu jaunatnes organizāciju vajadzībām;
— Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas Sabiedriski politisko pētījumu centra arhīvu un nodot tā fondus Latvijas Republikas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pārziņā;
— kopīgi ar pašvaldībām — pārējo Latvijas Komunistiskās partijas mantu un izlemt jautājumu par tās turpmāko izmantošanu.
3. Uzdot Latvijas Republikas teritorijā esošajām banku iestādēm pārtraukt naudas līdzekļu izmaksu no Latvijas Komunistiskās partijas un tās struktūrvienību norēķinu kontiem.
4. Uzdot Latvijas Republikas Prokuratūrai ierosināt krimināllietas par noziegumiem, ko izdarījušas Latvijas Komunistiskās partijas amatpersonas.
5. Piederība pie Latvijas Komunistiskās partijas nav pamats cilvēka tiesību ierobežošanai, diskriminācijai vai vajāšanai.
6. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» Latvijas Republikas tieslietu ministram ierosināt izskatīt tiesā jautājumu par to masu informācijas līdzekļu darbību, kuri savās publikācijās aicināja nepakļauties Latvijas Republikas likumiem un atbalstīja valsts apvērsuma mēģinājumu.
7. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
<p style="text-align: right; ">''Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs '''''A. Gorbunovs'''</p><p style="text-align: right; ">''Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs '''''I. Daudišs'''</p>
Rīgā 1991. gada 23. augustā
