Izmaiņas

|Issue number=8889

|Original title=Baltijas aktualitātesLatvijas Republikas Augstākās Padomes deklarācija par Latvijas republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos

{{Written by|V. GailītisLR Augstākā padome}}

{{About domainorganization|Ekonomika un finanses}}{{About person|Kazimiera Prunskiene}}{{About place|Lietuva}}{{About place|Igaunija}}{{About place|LatvijaLatvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)}}

Aizvakar Dauningstrītā 10 Lietuvas premjerministre K. Prunskiene tikās ar Lielbritānijas kolēģi M. Tečeri. Apvienotās Karalistes valdības galva K. Prunskieni uzņēma kā likumīgi ievēlētu lietuviešu tautas pārstāvi, taču nevis kā premjerministri. Paredzēto 45 minūšu vietā saruna ilga 80 minūtes. Pēc dialoga M. Tečere pazipoja, ka viņa esot noskaņota optimistiskāk nekā iepriekš. Gan K. Prunskiene, gan M. Tečere tikšanos novērtēja kā loti draudzīgu. K. Prunskiene norādīja, ka M. Tečere esot izteikusi pilnīgu atbalstu Lietuvas centieniem kļūt neatkarīgai no PSRS. Abas bijušas vienisprātisAtzīstot, ka vajag rast praktiskus risinājumus republikas neatkarībai, gan ievērojot, lai tie neapdraud Rietumu cilvēki piedzimst brīvi un Austrumu attiecības. K. Prunskiene tikās arī ar opozīcijā esošās leiboristu partijas līderi N. Kinoku.tiesībās vienlīdzīgi;

Londonā K. Prunskiene sniedza intervijas vairākiem laikrakstiem. «Independent» žurnālistiem viņa paziņoja par Lietuvas gatavību rast kompromisu ar Maskavu dažos jautājumosievērojot ANO statūtos pasludināto pasaules tautu apņemšanos realizēt cilvēka pamattiesības, piemēramrespektēt personības vērtību, militārās aizsardzības jomā. Lietuvas premjerministre norādīja, ka, viņasprāt, Lietuva neatkarību de facto spēšot iegūt līdz 1991. gada beigām. Cita starpā viņa sacīja, ka viens no «pamatakmeņiem» Rietumu piesardzīgajai nostājai Baltijas jautājumā esot maldīgais uzskats par iespējamo M. Gorbačova «nomainīšanu» radikālu pārmaiņu dēl Padomju Savienībā. Premjerministre atgādināja: ja blokāde turpināšoties lidz 25. maijam, būšot jāslēdz visas Lietuvas rūpnīcas.lielo un mazo nāciju vienlīdzību un pašnoteikšanās tiesības;

Aizvakar Zviedrijas ārpolitiskā institūta vadītājs Būholcs paziņojaapzinoties nepieciešamību radīt stabilitāti, ka V. Landsberģis neieradīšoties labklājību, miermīlīgas un draudzīgas attiecības sabiedrībā, attiecinot cilvēka tiesības un brīvības uz Baltijas semināru Stokholmāvisiem neatkarīgi no viņu rases, kas paredzēts laikā no 21. lidz 22. maijamdzimuma, valodas, reliģijas, nacionālās piederības un sociālās izcelšanās;

Savukārt Lietuvas premjerministres vietnieks A. Brazausks atrodas desmit dienu ilgā oficiālā braucienā pa Šveici ņemot vērā ANO svarīgo lomu atbalsta sniegšanā atbrīvošanās kustībām aizbildnībā esošās un VFR. Vizītes nolūks — saņemt no Rietumiem finansiālus aizdevumus un attīstīt tirdzniecības sakarus.nepatstāvīgās teritorijās;

Trešdien no vizītes Savienotajās Valstīs atgriezās Igaunijas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietniece M. Lauristina. Vašingtonā viņa aicināja ASV kongresu internacionalizēt Baltijas jautājumu balstoties uz pārliecību, ka visām tautām ir tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un apspriest to Eiropas drošības veidot savu ekonomisko, sociālo un sadarbības konferences ietvaros.kultūras dzīvi;

Vuzskatot, ka jebkura rakstura karadarbība vai represīvie pasākumi, kas vērsti pret atkarīgajām tautām, ir jāizbeidz, lai dotu, tām iespēju miera un brīvības apstākļos realizēt savas tiesības uz pilnīgu neatkarību, respektējot tautu nacionālo teritoriju integritāti (nedalāmību); atzīstot 1918. GAILĪTISgada 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas (pasludināšanas) aktā teikto: «...visi pilsoņi bez tautību atšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautu tiesibas Latvijā būs nodrošinātas. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs apspriešanas un netaisnības ...»; rūpējoties par Latvijas Republikas likumdošanas aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos, LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKA PADOME PASLUDINA: I Atzīstot ANO un tās specializētajās organizācijās, kā ari Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Helsinku, Madrides un Vīnes tikšanās pieņemto starptautisko tiesību dokumentu sevišķo nozīmi cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republika pievienojas sekojošiem starptautisko tiesību aktiem: 1. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija 1948. gada 10. decembrī 2. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1966. gada 16. decembrī 3. Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām 1966. gada 16. decembrī 4. Deklarācija par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām — 1960. gada 14. decembrī 5. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 1965. gada 21. decembrī 6. Starptautiskā konvencija par aparteīda nozieguma izskaušanu un sodu par to — 1973. gada 30. novembrī 7. Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā — 1985. gada 10. decembrī 8. Konvencija pret diskrimināciju izglītībā — 1960. gada 14. decembrī 9. Konvencija par vienlīdzīgu atalgojumu — 1951. gada 29. jūnijā 10. Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu — 1979. gada 18. decembrī 11. Deklarācija par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, izskatīšanu — 1981. gada 25. novembrī 12. Deklarācija par pamatprincipiem attiecībā uz masu informācijas līdzekļu ieguldījumu miera un starptautiskās saprašanās stiprināšanā, cilvēktiesību sekmēšanā un cīņā pret rasismu, aparteīdu un kara kurināšanu 1978. gada 28. novembrī 13. Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to 1948. gada 9. decembrī 14. Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci — 1968. gada 26. novembrī 15. Principi par starptautisko sadarbību to personu atrašanai, arestam, izdošanai un sodīšanai, kas vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci — 978. gada 3. decembrī 16. Papildus konvencija par verdzības, vergu tirdzniecības un verdzībai līdzīgu institūtu un paražu izskaušanu — 1956. gada 7. septembrī 17. Konvencija par piespiedu darba izskaušanu — 1957. gada 25. jūniji 18. Konvencija par ciņu ar cilvēktirdzniecibu un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses — 1949. gada 2. decembrī 19. Minimālie standartnoteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem — (1977. gada 13. maija redakcijā) 1955. gada 30. augustā 20. Konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu 1984. gada 10. decembrī 21. Tiesiskās kārtības uzturēšanas amatpersonu uzvedības kodekss 1979. gada 17. decembrī 22. Medicīniskās ētikas principi par veselības aizsardzības personāla, sevišķi ārstu, lomu ieslodzīto un arestēto aizsardzībā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu — 1982. gada 18. decembrī 23. Uz nāvi notiesāto tiesību aizsardzības garantijas 1984. gada 25. maijā 24. Apvienoto Nāciju minimālie standartnoteikumi par nepilngadīgo tiesisko stāvokli (Pekinas noteikumi) 1985. gada 29. novembrī 25. Deklarācija par taisnīguma pamatprincipiem attiecībā uz noziegumu un varas uzurpācijas upuriem — 1985. gada 29. novembrī 26. Tiesu neatkarības pamatprincipi 1985. gada 13. decembrī 27. Konvencija par precētas sievietes pilsonību — 1957. gada 29. janvāri 28. Konvencija par apatrīdisma samazināšanu 1961. gada 30. augustā 29. Deklarācija par to personu cilvēktiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā dzīvo — 1985 gada 13. decembrī 30. Konvencija par starptautiskajām informācijas apstrīdēšanas tiesībām 1952. gada 16. decembrī 31. Konvencija par asociāciju brivibu un tiesibu aizsardzību, apvienojoties organizācijās 1948. gada 9. jūlijā 32. Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo Hgumu slēgšanu — 1949. gada 1. jūlijā 33. Konvencija par strādnieku pārstāvjiem 1971. gada 23. jūnijā 34. Konvencija par darba attiecībām — 1978. gada 27. jūnijā 35. Konvencija par nodarbinātības politiku — 1964. gada 9. jūlijā 36. Konvencija par sieviešu politiskajām tiesībām — 1952. gada 20. decembrī 37. Bērna tiesību deklarācija 1959. gada 20. novembrī 38. Deklarācija par sieviešu un bērnu aizsardzību ārkārtēja stāvokļa un militāru konfliktu laikā — 1974. gada 14. decembrī 39. Deklarācija par miera ideālu izplatīšanu jaunatnes vidū, savstarpēju cieņu un saprašanos starp tautām — 1965. gada 7. decembrī 40. Deklarācija par sociālajiem un tiesību principiem attiecībā uz bērnu aizsardzību un materiālo nodrošinātību, pievēršot īpašu uzmanību aizgādnības un aizbildniecības iedibināšanai, kā ari nacionālai un starptautiskai adopcijai — 1986. gada 3. decembrī 41. Deklarācija par garīgi atpalikušo personu tiesībām — 1971. gada 20. decembrī 42. Vispārējā deklarācija par bada un nepietiekama uztura izskaušanu — 1974. gada 16. novembrī 43. Deklarācija par invalīdu tiesībām 1975. gada 9. decembrī 44. Rezolūcija par zinātniski tehniskā progresa sekām attiecībā uz cilvēktiesībām 1986. gada 4. decembrī 45. Deklarācija par tautu tiesībām uz mieru 1984. gada 12. novembrī 46. Deklarācija par tiesībām Uz attīstību — 1986. gada 4. decembrī 47. Rezolūcija par ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsoņu un politisko tiesību nedalāmību un savstarpējo saistību 1986. gada 4. decembrī 48. Deklarācija par starptautiskās sadarbības principiem kultūrā 1966. gada 4. novembrī 49. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās Noslēguma akts 1975. gadā 50. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Madrides tikšanās Nobeiguma dokuments 1983. gadā 51. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāviu Vīnes tikšanās Nobeiguma dokuments 1989. gadā II Atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā Padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šajās organizācijās pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS Rīgā. 1990. gada 4. maijā