Birokrāti, developer, forumadmin, Interfeisa administrators, Administrators (Semantic MediaWiki), Curators (Semantic MediaWiki), Administratori, Widget editors
1 881
labojums
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/02/09 |Issue number=26 |Page number=1 |Original title=Rietumvācu apgaismotāji Rīgā }} {{Written by|Liene Vanag...
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/02/09
|Issue number=26
|Page number=1
|Original title=Rietumvācu apgaismotāji Rīgā
}}
{{Written by|Liene Vanaga}}
{{About topic|Dziedāšana, kordziedāšana, mūzika, Dziesmu svētki}}
{{About domain|Kultūra un māksla}}
{{About place|Rīga}}
{{About place|Vācija}}
Kādreiz pie mums šī mūzika bija aizliegta, vēlāk tika «zinātniski» kritizēta kā kapitālistiskās sabiedrības krīzes produkts. Kā sevišķu dārgumu esam uzticējuši viens otram magnetofona ierakstus, pārfotografētās notis, izziņu materiāla krikumiņus… Daudzos mūsu komponistu skaņdarbos skan šīs mūzikas atbalsis. Tagad mums ir iespēja to visu iepazīt no pirmavotiem.
Festivāla «Mūsdienu mūzikas kultūra» rīkotāji — Rietumvācu mūzikas padome, radio un televīzija, vairākas firmas un pilsētu municipalitātes — ir pieaicinājuši visizcilākos atskaņotājmāksliniekus, ari programma veidota pēc zvaigžņu spožuma principa. Jāpiebilst, ka būs arī divas pirmā lieluma zvaigznes — skanēs Karlheinca Štokhauzena un Maurisio Kagela darbi, turklāt M. Kagels pats savas mūzikas atskaņošanu arī diriģēs. Citi autori ir mazāk pazīstami, toties ne mazāk interesanti. Jāmin arī fakts, ka lielais vairums skaņdarbu sarakstīti piecdesmitajos gados un tiem sekojošajos gadu desmitos un tikai pavisam nedaudzi attiecināmi uz aizvadīto desmitgadi.
Tātad Rīgā — pieci koncerti. Pirmie divi — solistu ansambļa «Štokhauzens un viņa skola» sniegumā. Īpaši šim festivālam radītais ansamblis, kura dalībnieki arī agrāk kopīgi atskaņojuši K. Štokhauzena un viņa domubiedru darbus, vieno vairākus augsta līmeņa mūziķus. To vidū dzirdēsim arī izcilo pianisti Mariannu Šrēderi, kurai daudzi ievērojami skaņraži uzticējuši pirmatskaņojumus un veltījuši skaņdarbus. Šovakar solistu ansambļa priekšnesumā dzirdēsim mūsdienu mūzikas ceļa rādītāja, leģendārā K. Štokhauzena interesantākos darbus, tāpat otrajā koncertā (10.02.) skanēs viņa un citu autoru sacerējumi.
Uzstāsies arī ansamblis «Modern». Lotara Cagrozeka vadībā (11.02.) klausīsimies vairākus Franču revolūcijas divsimtgadei veltītus skaņdarbus — R. Rima «Revolūcijas dziesmas — tās ir mīlestības dziesmas», H. Gebelsa «Atbrīvošanos» (un atkal to tekstos — analoģija ar mūsu izjūtām). Kā jau minēju, pats M. Kagels vadīs savu skaņdarbu koncertu (12.02.). Dzirdēsim arī veltījumu I. Stravinskim «Kņazs Igors. Stravinskis», kura pamatā izmantota kņaza Igora ārija no A. Borodina operas, teksts — oriģinālvalodā. Un visbeidzot — D. Ligeti, P. Hindemita un citi klavieru dueti (18.02.).
Ko lai stāsta par šo mūziku tiem, kas gadu desmitiem to pielūguši? Pārāk ilgi esam dzīvojuši tumsā, kur tikai nedaudzi asina redzi un pārējie kļūst… Kaut nu šī mūzika iekļautos tajos gaismas viļņos, ko spētu saskatīt daudzi!
LIENE VANAGA
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/02/09
|Issue number=26
|Page number=1
|Original title=Rietumvācu apgaismotāji Rīgā
}}
{{Written by|Liene Vanaga}}
{{About topic|Dziedāšana, kordziedāšana, mūzika, Dziesmu svētki}}
{{About domain|Kultūra un māksla}}
{{About place|Rīga}}
{{About place|Vācija}}
Kādreiz pie mums šī mūzika bija aizliegta, vēlāk tika «zinātniski» kritizēta kā kapitālistiskās sabiedrības krīzes produkts. Kā sevišķu dārgumu esam uzticējuši viens otram magnetofona ierakstus, pārfotografētās notis, izziņu materiāla krikumiņus… Daudzos mūsu komponistu skaņdarbos skan šīs mūzikas atbalsis. Tagad mums ir iespēja to visu iepazīt no pirmavotiem.
Festivāla «Mūsdienu mūzikas kultūra» rīkotāji — Rietumvācu mūzikas padome, radio un televīzija, vairākas firmas un pilsētu municipalitātes — ir pieaicinājuši visizcilākos atskaņotājmāksliniekus, ari programma veidota pēc zvaigžņu spožuma principa. Jāpiebilst, ka būs arī divas pirmā lieluma zvaigznes — skanēs Karlheinca Štokhauzena un Maurisio Kagela darbi, turklāt M. Kagels pats savas mūzikas atskaņošanu arī diriģēs. Citi autori ir mazāk pazīstami, toties ne mazāk interesanti. Jāmin arī fakts, ka lielais vairums skaņdarbu sarakstīti piecdesmitajos gados un tiem sekojošajos gadu desmitos un tikai pavisam nedaudzi attiecināmi uz aizvadīto desmitgadi.
Tātad Rīgā — pieci koncerti. Pirmie divi — solistu ansambļa «Štokhauzens un viņa skola» sniegumā. Īpaši šim festivālam radītais ansamblis, kura dalībnieki arī agrāk kopīgi atskaņojuši K. Štokhauzena un viņa domubiedru darbus, vieno vairākus augsta līmeņa mūziķus. To vidū dzirdēsim arī izcilo pianisti Mariannu Šrēderi, kurai daudzi ievērojami skaņraži uzticējuši pirmatskaņojumus un veltījuši skaņdarbus. Šovakar solistu ansambļa priekšnesumā dzirdēsim mūsdienu mūzikas ceļa rādītāja, leģendārā K. Štokhauzena interesantākos darbus, tāpat otrajā koncertā (10.02.) skanēs viņa un citu autoru sacerējumi.
Uzstāsies arī ansamblis «Modern». Lotara Cagrozeka vadībā (11.02.) klausīsimies vairākus Franču revolūcijas divsimtgadei veltītus skaņdarbus — R. Rima «Revolūcijas dziesmas — tās ir mīlestības dziesmas», H. Gebelsa «Atbrīvošanos» (un atkal to tekstos — analoģija ar mūsu izjūtām). Kā jau minēju, pats M. Kagels vadīs savu skaņdarbu koncertu (12.02.). Dzirdēsim arī veltījumu I. Stravinskim «Kņazs Igors. Stravinskis», kura pamatā izmantota kņaza Igora ārija no A. Borodina operas, teksts — oriģinālvalodā. Un visbeidzot — D. Ligeti, P. Hindemita un citi klavieru dueti (18.02.).
Ko lai stāsta par šo mūziku tiem, kas gadu desmitiem to pielūguši? Pārāk ilgi esam dzīvojuši tumsā, kur tikai nedaudzi asina redzi un pārējie kļūst… Kaut nu šī mūzika iekļautos tajos gaismas viļņos, ko spētu saskatīt daudzi!
LIENE VANAGA
