9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
|Original title=Ceļš uz Latvijas neatkarību
}}
{{Source image|articles/606/274/606274.jpg}}
{{Written by|Jānis Ritenis}}
Jebkurš ceļš uz Latvijas neatkarību jāapskata, ņemot vērā četrus nozīmīgus faktorus, kas var to ietekmēt:
#iekšpolitiskā situācija republikā, #ārpolitiskā situācija, #starptautiski juridiskais faktors, #ekonomiskie apstākļi.
Pēdējā pusgadā Latvijā nepārprotama vēlme pēc neatkarības atskan ne tikai no sabiedriski politisko organizāciju, grupu un latviešu tautas puses, bet tā guvusi atsaucību arī nelatviešu iedzīvotāju vidū. Līdz ar šo vēlmi izskan arī nelatviešu bažas par savu likteni neatkarības iegūšanas procesā. Viņus dara nemierīgus tas apstāklis, ka nav precīzi definēta viņu vieta neatkarīgajā valstiskajā veidojumā. Šādas nenokārtotas attiecības atsevišķo Latvijas tautību starpā var radīt nopietnus sarežģījumus, sevišķi, ja šo situāciju izmantos un stimulēs konservatīvie spēki Maskavā. Arī ārvalstīs izteiktas bažas par to, ka, Baltijas valstīm neatkarību atgūstot, varētu saasināties attiecības starp tur dzīvojošām tautību grupām, un tas varētu izraisīt pat demokrātisko normu neievērošanu. Skaidrs, ka šādas situācijas rašanās ievērojami mazinātu pasaules sabiedrības labvēlību pret demokratizācijas procesiem Baltijā. Šajā straujo pārmaiņu laikmetā visā pasaules sabiedrībā ir vērojamas lielas bažas par nezināmo nākotni, ko varētu radīt padomju impērijas pārāk strauja sadalīšanās un līdz ar to apdraudētā stabilitāte Eiropā un pasaulē vispār. Tāpēc, demokrātisko ceļu ejot, baltiešiem jācenšas vispirms izmantot pašreiz esošās institūcijas, to izmantošana demokratizācijas procesā nesatrauktu cittautiešus un radītu krietni mazāku Maskavas pretestību nekā iešana pa pilnīgi jauniem un vēl neizmēģinātiem ceļiem.
Tādēļ jāiet vienkāršs un reizē demokrātisks ceļš:
#vispirms jāpalīdz nodrošināt, lai LTF un tai līdzīgi domājošo organizāciju kandidāti iegūst vairākumu 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanas; #pēc vairākuma iegūšanas vēlēšanās ar lojālo deputātu palīdzību jārūpējas par LTF programmā minēto prasību īstenošanu; #kad šis prasības īstenojot, Latvijas AP pēc būtības ir jau pārveidojusies par Latvijas Saeimu, tai jāpasludina, ka atkal ir spēkā Latvijas 1922. gada Satversme;#minēto deklarāciju izdarot, jākonstatē, ka AP (tad jau Saeima) savu iespēju robežās darbosies saskaņā ar šo Satversmi, līdz tam laikam, kad, ievērojot tas norādījumus, būs ievēlēts jauns parlaments. Tam jāgādā, lai tiktu ievēroti visi Satversmes norādījumi, kā arī tiktu pārstrādāts Satversmes 6. pants (par Saeimas ievēlēšanu), kas tad saskaņā ar Satversmes 77. pantu nododams tautas nobalsošanai.
Neapšaubāmi ir tas, ka, īstenojot LTF programmā paredzētos Latvijas likumīga starptautiski atzīta valstiskuma atjaunošanai nepieciešamos apstākļus un tiesiskās garantijas, būs panākami arī zināmi izkārtojumi ar Padomju Savienību, jo Latvijas neatkarības ideju atbalstītājiem, kontrolējot vienu no svarīgākajiem Latvijas valsts varas komponentiem, tas vairs nebūs neiespējami, īstenojusi attiecību izkārtojumu ar Padomju Savienību un nodrošinājusi starptautisko atbalstu, jaunā Latvijas valdība varēs panākt, ka Latvijas un pārējo Baltijas valstu problēma tiks uzskatīta par daļu no kopīgās Austrumeiropas problēmas un ka, to atrisinot, Latvija atrastu sev vietu jaunajā Eiropas namā kā neatkarīga valsts.
JĀNIS RITENIS, Pasaules brīvo latviešu apvienības informācijas biroja vadītājs
