Birokrāti, developer, forumadmin, Interfeisa administrators, Administrators (Semantic MediaWiki), Curators (Semantic MediaWiki), Administratori, Widget editors
1 881
labojums
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
}}
{{Written by|Pēteris Zeile}}
Viens no lepnākajiem namiem Rīgas centrā atrodas K. Valdemāra ielā 23. Šī jaunklasicisma ēka (arh. A. VipeVite) uzcelta 1913. gadā. Tas bija laiks, kad cēla intensīvi, ātri un kvalitatīvi. Nams atgādina reprezentablu cietoksni. Varbūt ne tik daudz arhitektoniskā veidolā, cik savu «iekšējo» funkciju dēļ, kas tam bijis jāveic visus pēckara gadus, saglabājot apbrīnojamu, konsekventu principu pēctecību un pārmantojamību. Ilgus gadus te atradās Arvīda Janoviča un Augusta Eduardoviča komandpunkts, ar Konstitūcijas 6. punktu nodrošināts valdības štābs, kurā tika izperināts un īstenots traģiski drūmais 1959. gada plēnums, kas Latvijā krietni agrāk nekā citur ievadīja ilgos stagnācijas gadus. Ievadīja to praksi, kuras gaitā tika izkropļotas visas saprātīgās dzīves struktūras un pati latviešu tauta savā mūžsenajā esamības telpā tika nospiesta līdz minoritātes robežai, bet tās valoda izspiesta no daudzām sfērām.
Visapkārt virmoja dzīve, mainījās priekšstati par pagātni un tagadni, par patiesībām un vērtībām. Tikai šajā namā tikpat kā nekas nemainījās. Pēc viņiem — augšminētajiem — nāca vīri ar citu varas statusu un citiem amata nosaukumiem, taču, runājot Ņinas Andrejevas vārdiem, viņi, izņemot kādu gaišu personību, kas tagad strādā citur, negribēja atkāpties no principiem un šajās sienās iedibinātās kārtības. Tie bija Pilsētas Mēri un Galvenie Ideologi. Šo amatu tagadējie reprezentanti, būdami jau deputāti, savus stingros principus apliecināja arī Tautas deputātu otrajā kongresā. Viņi bija to nedaudzo Latvijas pārstāvju vidū, kas balsoja pret Konstitūcijas 6. panta pārmaiņu apspriešanu. Balsoja par īpaša konstitucionālās uzraudzības institūta (komitejas) izveidi, acīmredzot cerībā «uzlikt juridisku uzpurni» (A. Plotnieks) arī Latvijas suverenitātes izpausmēm. Viņi balsoja arī par apakšpulkveža (nu jau pulkveža) V. Alkšņa ierosinājumu, kas būtībā dod tiesības jebkuram pasaules klejonim, pat cilvēkam ar tumšu pagātni, vēlēt un tikt ievēlētam par deputātu. Pēc visa spriežot, viņi balsotu, teiksim, arī par krievu valodas vēršanu par visu republiku (arī Latvijas) valsts valodu, ko pat carīskajā Krievijā neuzdrošinājās darīt.
