Izmaiņas

}}

{{Written by|Elita Veidemane}}

Negribas, bet iekšēji jāsmīn par tiem, kuri pār mēru plātās ar savu jau sen (mūžīgi!) eksistējušo varēšanu rakstīt vai publiski runāt tieši to pašu, kas ir tagad presē, radio vai tālrādī. Tiešām — vienmēr esat rakstījusi patiesību? Vienmēr bez bailēm un iekšējā cenzora likuši uz papīra to, kas vārījies iekšā, dvēselē, turklāt – vienmēr tas ir bijis publicēts? Fantastiski... Taču manuprāt, ir viens no diviem — vai nu Jums, cienītais, nekas nav vārījies, vai nu arī Jūs melojat. Labi atceros savus gandrīz deviņus gadus žurnālistikā, to sākumposms iegadījās visdziļākajā stagnācijā, kad žurnālistiem ļāva izteikt tikai dozētu patiesību, turklāt ne par visiem tematiem...