Izmaiņas

Latvljas Latvijas pašreizējai politiskajai situācijai ir raksturīga dažādu tautību cilvēku politisko aktivitāšu nesakritība, savstarpēja neuzticēšanās. Tas Izkropļo izkropļo un kavē virzību pa republikas sabiedriskās dzīves demokratizācijas ceļu. Sī Šī tendence Izpaužas izpaužas dažādi. Vieni nevar atrast kopīgu valodu vēstures novērtējumos, PSRS likteņgaitas un perspektīvas, neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas, kā ari arī dažādu etnisko grupu lomas un nozīmes skaidrojumos. Citiem ir atšķirīgi priekšstati par dažādu problēmu aktualitātes pakāpi, to risināšanas kārtību un metodēm. Vēl citi pauž ledzīvotāju iedzīvotāju nelatviskās daļas bažas par to, ka neatkarīgajā Latvijā viņu vajadzības un tiesības tiks levērotas ievērotas un apmierinātas saskaņā ar pārpalikuma principu. So Šo viedokli varētu izteikt aptuveni šādi: gadu desmitiem esam gaidījuši «gaišo nākotni», pagaidīsim vēl, taču vismaz neko negrozīsim kardināli, ja tas netiks darīts «cilvēcīgi». Dau dzi Daudzi tagad ar aizdomām skatās uz Jebkuru jebkuru politiķi («Pietiek revolūciju!»), uzskatīdami, ka tiem piemīt kaislība uz manipulēšanu ar cilvēkiem. Prag matiski Pragmatiski orientēti cilvēki vairs nepaļaujas romantiski noskaņoto Jaunas jaunās revolūcijas entuziastu lozungu un solījumu hipnozei. Krietna nelatviešu dala daļa izrādījusies «izslēgta» no Latvijas politiskās dzīves.

Republikas dažādo nacionālo grupu kultūras dzīves aktivizēšana un savstarpējās labvēlības pirmais uzplaiksnījums diemžēl nav radis atbilstošu turpinājumu to politiskajā ak tivltātēaktivitātē. Tas var nozīmēt, ka pašlaik nevienam no politiskajiem grupējumiem (frontēm, kustībām, savienībām, partijām) nav pietiekami pilnīga priekšstata par patiesajiem šķēršļiem — ārējiem un iekšējiem, kas kavē cilvēkus solidarizēties Latvijas atjaunotnes vārdā. Tas acīmredzot lr Izskaidrojams ari ir izskaidrojams arī ar nepietieka ml nepietiekami novērtētu nepieciešamību pastāvīgi pārdomāt un apsvērt tādas demokrātiskas republikas koncepciju, kurā dzīvo dažādu tautību pārstāvji.

Mēs aicinām visus cllvē kus cilvēkus neatkarīgi no viņu piederības dažādām sabiedriski politiskajām savienībām piedalīties '''konferencē, kas veltīta dažādu tautību cilvēku līdz dalības līdzdalības problēmām Latvijas kopīgajā demokrātiskajā kustībakustībā'''. Konferences mērķis ir kopīgas rīcības ceļu meklēju ml meklējumi un to Izvērtēšana izvērtēšana katra republikas ledzīvotāja iedzīvotāja labklājības vārdā. lesakām Iesakām šādus konferences darba priekšnosacījumus.

1. Vismaz konferences laikā censties nesaskatīt citu organizāciju pārstāvjos «ienaidnieka tēlu», pieņemot, ka viņus patiesi satrauc problēmas, par kurām tie runā, un ka viņu centieni pēc patiesības un taisnīguma lr ir neviltoti.

2. Katrs cilvēks var būt at blldlgs atbildīgs tikai par to, ko viņš spēja un spēj letekmētietekmēt, bet nevar būt atbildīgs par tiem pagātnes notikumiem, kurus viņš nav varējis letekmētietekmēt.

3. Par kritēriju, pēc kura nosakāms, cik patiesi lr ir cilvēka centieni veicināt Latvijas labklājību, uzskatāma ne vien nācijas pašnoteikšanās tiesību atzīšana, bet ari arī «Zālamana principa» ievērošana: izlemjot diskutējamus Jautājumus jautājumus un aizstāvot savu patiesību, nedrīkst pārkāpt humānisma principus, kas uzskatāmi par neatkarīgas Latvijas pamatu pamatu.

Konferencē paredzēts apspriest Jautājumusjautājumus, uz kuriem dotās atbildes var kļūt svarīgas Jebkuras jebkuras tautības cilvēkam, piemēram:

— ciktāl nacionālas problēmas var tikt Identificētas identificētas ar vlspardemokrātiskajām vispārdemokrātiskajām problēmām;

— kāda lr ir nāciju un cilvēka tiesību savstarpēja saistība, kā tās var tikt garantētas;

— privātīpašums kā universāls dažādu tautību cilvēku tiesību" levērošanas ievērošanas garants demokrātiskā republikā;

— vai tas, ka tika atzīta par nelikumīgu Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, ierobežos pie pamatiedzīvotājiem nepiederošu republikas ledzīvotāju iedzīvotāju pilsoniskās tiesības; vai tagadējie pie pamatledzlvotfljlem pamatiedzīvotājiem nepiederoši Latvijas iedzīvotāji var uzskatīt sevi par savas dzimtenēs dzimtenes «ārlaulības bērniem»;

— kas būs ieguvēji, ja Latvija kjūs kļūs neatkarīga un ko viņi legūst iegūs;

— kas būs zaudētāji, ja Latvija kļūs neatkarīga, Un un ko viņi zaudēs;

— kas un kāpēc no «sociālisma iekarojumiem» «padomju cilvēkiem» šķiet vis vērtīgākaisvisvērtīgākais.

Minēto un ari arī citu problēmu apspriešanas procesā mēs ceram atrast domubiedrus ari arī to cilvēku vidū, kas līdz šim vēl nav atraduši savu vietu republikas sabiedriski politiskajā dzīvē. Mēs gaidām palīdzību no visiem, kurus satrauc tas, ka mēs Jaunos jaunos vēsturiskos apstākļos varam pieļaut vecās k)ūdas. kļūdas, ko mums vēlāk nāksies rūgti nožēlot. Tagad uz katru no mums gulstas atbildība par to, lai mēs nepalaistu garām iespēju pieņemt vispareizāko no potenciāli lēspējamlem iespējamiem lēmumiem par mūsu dzīves pār veidošanu pārveidošanu uz patiesi cilvēciskiem pamatiem.

Paredzēts, ka konference aptuvehl aptuveni varētu notikt šā gana gada 10. un 11. februārifebruārī. VksusVisus, kuri vēlas piedalīties konferencē un lesniegt iesniegt jautājumus un priekšlikumus. , lūdzam zvanīt iniciatīvas grupai līdz 18. Janvārim janvārim pa tālruni 467823 no pulksten 16 līdz 19.

Konferences sarīkošanas Iniciatīvas iniciatīvas grupa: VALDIS AVOTIŅŠ, ķīmiķis. , VLADIMIRS BESPAĻKO, elektroniķis. , LEONĪDS BURLAKOVS, skolotaisskolotājs, BORISS CILĒVICS. CILĒVIČS, matemātiķis, . HENRIKS DANUSEVICS. DANUSĒVIČS, ekonomists. , ALEKSEJS GRIGORJEVS. , žurnālists. , EDUARDS LIEPINSLIEPIŅŠ, filozofs. , ALEKSANDRS MALCEVSMAĻCEVS, filozofs. , DMITRIJS ŅEKRASOVS. , programmētājs, ANDREJS PANTEĻEJEVSPANTEĻĒJEVS, fiziķis. , IGORS PIMENOVS, programmētājs. , VLADIMIRS STESENKO. STEŠENKO, žurnālists. PAVELS , PĀVELS TJURINS. , psihologs, ELMĀRS VEBERSVĒBERS, niozofs ifilozofs