Izmaiņas

Kad 1988. gada septembri pēc gandrīz pilniem 13 darba gadiem «Jaunatnē» pircēlos pārcēlos dažus stāvus augstāk, uz vairākkārt uzdoto Jautājumujautājumu: «Kāpēc tā dari?» — parasti atbildēju: «Tāpēc ka pēdējā laikā te kultūra vairs nav vajadzīga ...» Mazliet nenopietni? lespējams. Bet tā tomēr nebija pirmā uz mēles pagadījusies frāze. Taču precīzāk būtu teikt titā: «Tipēc «Tāpēc ka politiskās un sabiedriskās aktualitites aktualitātes mākslas un kultūras Jautājumus jautājumus krietni atvirza malā ...»

. . . Vidusskolnieces gados, sākot lasīt «Jaunatni», vispirms, līdzīgi daudziem tūkstošiem citu lasītāju, atšķiru atšķīru ceturto lappusi. Mākslas un kultūras jautājumiem veltīto. Jau tad zināju, ka ti tā allaž būs vislasāmākā, visinteresantākā. Sākot strādāt «Jaunatnē», kultūras nodaļā, tiku mācīta darboties tā, lai mūsu laikraksta tradīcijas šajā ziņā saglabātu.

Protams, katram Jau jau šķiet, ka viņa temats un viņa nodaļa laikraksti lr galvenilaikrakstā ir galvenā. Art es neesmu Izņēmums un par kultūras nodaļu saku tieši titā. Mēs patiešām sev atvēlētajā laikraksta platībā jutāmies bagātnieki. Un bagitnlekl ari tipēcbagātnlekl arī tāpēc, ka mikslas mākslas un kultūras centros galvenokārt sastapām gaišus, gudri un drosmīgi dzīvojošus cilvēkus. Sls tikšanas Šīs tikšanās daudz deva man pašai, un šo cilvēku teiktais bija vajadzīgs lasītājiem. Varbūt man vienmēr laimējaslaimējās, taču negadījās dzirdēt slavinām to, kas īstenībā peļams, vai ari arī noliedzot to, kas visiem labi saskatāms.

Bet tagad, pārdomājot «Jaunatnē» strādāto laika posmu, īpaši man prātā nāk septiņdesmito gadu otrās pases puses svētdienas laikraksti, kuru vlduslappuses allaž dāvāja tikšanos ar garīgi bagātiem cilvēkiem. Sle Šie cilvēki bija tie spēka avoti, kas Ikdienu ikdienu vērta gaišāku un ļāva «laist pirl pāri galvai» it biežos pārmetumus par to, ka laikrakstā pārāk daudz vietas atvēlēts kultūrai, ka maz rakstām par komjaunatni . . .