Izmaiņas

}}

{{Written by|Viktors Avotiņš}}

Nav tautas bez cilvēka. Viss mantotais top tikai īpašums, ja nav, kas izved to caur sevi jaunā skaistumā un jaunā garīgā virsotnē, ja nav pildīts pienākums un tauta mīcās uz vietas vai domā par likteņa nežēlību pret sevi. Tai ceļā, ko esam gatavi iet, mūs negaida dārgumu atradnes, mūs negaida sarūpēts azaids un guļa, bet vien mūsu līdzenums, mūsu pauguri un drusciņ jūras. No tiem mums jādabū viss, lai mums pietiktu. Apkārtējo netaisnību var novērst tikai ar mūsu gribas un rūpju taisnību. Jūtu taisnība vēl ir tikai eņģelis, kas lido virs mums.