Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

957430

Pievienoti 1 105 baiti, 2013. gada 7. septembris, plkst. 12.30
Jauna lapa: {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989) |Published on=1988/10/08 |Original title=Aleksandrs Poļakovs. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Aleksandrs Poļakov...
{{Speech
|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989)
|Published on=1988/10/08
|Original title=Aleksandrs Poļakovs. Runa LTF 1. kongresā
}}
{{Written by|Aleksandrs Poļakovs}}
Dārgie draugi!

Iedomāsimies tādu fantastisku brīdi, kad visiem rakstniekiem uz pieciem gadiem atņem papīru un tinti. Visiem gleznotājiem atņem audeklus un krāsas.

Tas nav tā, ka Operas mākslinieki varētu mājās strādāt un nodrukāties pēc divdesmit gadiem vai parādīt savas gleznas pēc nāves. Mūsu māksla top katru dienu no jauna, katra nenodziedāta dziesma vairs nekad neatkārtosies, katra nenodejota izrāde nekad vairs nav atkārtojama.

Dārgie draugi! Atcerēsimies to, ka divsimt gadu Rīgā ir bijis operteātris. Un vai nu tagad, kad ir pienācis laiks, kad atveram pat svētnamus, šo teātri aizvērt?

Es nedomāju, ka tā ir tikai izpriecu vieta, tā ir dziļas, klasiskas kultūras iestāde, kultūras nesēja tautai. Mēs viegli saprotam, kā mūsu tauta šobrīd dzīvo ar Operas teātri, bet laikam ne katrs vēl iedomājas, kā mūsu tauta dzīvos bez tā. ''(Aplausi.)''
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.