16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/02/02 |Issue number=24/25 |Page number=10 |Original title=«Mana sieva - ļoti neatkarīga sieviete» |In section=R. GORBAČOVAS POLITISKĀ PORTRETA PIEREDZE |Abstract=R. GORBAČOVAS POLITISKĀ PORTRETA PIEREDZE }} {{Written by|Hovards Dž. Hua-Jons}}{{Written by|Anna Blekmane}}{{Written by|Nensija Trevora}}{{About domain|Politika}}{{About person|Raisa Gorbačova}}{{About person|Maksims Titarenko}}{{About person|Džonatans Sanderss}}{{About person|Josifs Staļins}}{{About person|Mihails Gorbačovs}}{{About person|Daniela Miterāna}}{{About person|Tamara Mokejeva}}{{About person|Pamela Harimane}}{{About person|Averels Harimans}}{{About person|Sandra O'Konora }}{{About person|Barbara Mikuļska}}{{About person|Nensija Kasebauma}}{{About person|Nadežda Krupskaja }}{{About person|Elena Čaušesku }}{{About person|Czjan Cina}}{{About organization|PSRS Kultūras fonds}}{{About organization|Latvijas Kultūras fonds}}{{About year|1990}}'''Piedāvājām lasītāju ievērībai rakstu no amerikāņu žurnāla «Time». Šis žurnāls pieder pie «kvalitatīvas» preses t. i., tiek uzskatīts par nosvērtu un kompetentu. Par tā reputāciju liecina šāds fakts: R. Gorbačova, uzzinājusi, ka žurnāls gatavo rakstu par viņu, visumā pozitīvi vērtēja šādas publikācijas iespējamību.'''
'''Raksta autori: zinātnieks HOVAROS HOVARDS DŽ. HUA-JONS un žurnālistes ANNA BLEKMANE un NENSIJA TREVORA.'''
'''Rakstu publicējam ar saīsinājumiem.'''
Kamēr Mihails sāka savu lēno kāpumu uz partijas aparāta virsotnēm, Raisa strādāja par skolotāju vietējā skolā («Tas ir labākais darbs pasaulē,» viņa vēlāk sacīs) un vienlaikus strādāja pie disertācijas par socioloģisku tematu, ko aizstāvēja 1967. gadā Maskavas Valsts pedagoģiskajā institūtā. (R. Gorbačovai ir filozofijas zinātņu kandidātes grāds.) Savā disertācijā, kas bija veltīta zemnieku dzīves apstākļiem Stavropoles kolhozos, viņa toreizējās ideoloģiskās cenzūras dēļ nevarēja neslavēt visus padomju varas sasniegumus, taču aplūkoja arī vairākas padomju lauku likstas: slikto produktu un apģērba kvalitāti, piemājas saimniecību aizliegumu un gandrīz pilnīgo mehanizācijas trūkumu. Viņa viena no pirmajam izmantoja socioloģisko pētījumu metodi laikos, kad Padomju Savienībā socioloģija netika uzskatīta par zinātni. Piemēram, viņa konstatēja: jo zemāks zemnieku izglītības līmenis, jo stiprāk viņi tiecas pie reliģiskajām tradīcijām. Savā disertācijā autore samērā saudzīgi izturas pret zemnieku reliģiozitāti, jo pati ir iecietīga pret reliģiju. «Esmu ateiste,» 1986. gadā Gorbačova teica grupai Islandes baznīcas darbinieku, «taču es pazīstu baznīcu un cienu tās tradīcijas. Beigu beigās, tā ir katra personiska lieta.» Viņa neuzskata, ka vajadzētu noliegt garīgumu, jo tas nozīmētu noliegt lielu daļu krievu literatūras un mākslas, kas viņai dārga.
Savas pirmās vizītes laikā Pirmās lēdijas statusā Raisa jokojot sacīja Danielai Miterānai, Francijas prezidenta kundzei: «Pasniedziet man dažas stundas, jo es esmu iesācēja šaiā šajā jomā.» Viņa «mācījās» labi un drīz vien guva panākumus Rietumos.
Raisas gaume apģērba izvēlē vērtēta dažādi. Piemeram, Parīzes kritiķi dēvē viņu par sievieti, kas ir «eleganta, bet ne uzkrītoša». Patiešam, viņa cenšas izvairīties no ekstravagantiem tērpiem. Lielu dalu daļu viņas garderobes gatavo dizaineru grupa Tamaras Mokejevas vadībā Maskavas Modeļu nama «eksperimentālajā» ateljē.
Rietumos Raisa guva augstu vērtējumu par savu erudīciju. Privātā vakarā, ko bija sarīkojusi Pamela Harimane, Averela Harimana, ASV vēstnieka PSRS no 1943. līdz 1946. gadam atraitne, Raisa apsprieda ASV Augstākās tiesas uzbūvi ar tiesnesi Sandru O'Konoru un demonstrēja labas zināšanas par kongresa iekšējām problēmām sarunā ar senatorēm Barbaru Mikuļski un Nensiju Kasebaumu. Vēlāk Mikuļska teica: «Misis Gorbačova ir līdzīga Austrumeiropas profesoram, kurš tā vien bārstās ar paragrāfiem. Brīva viedokļu apmaiņa ar viņu nav iespējama.»
Viņas pūliņi dažkārt mēdz būt apburoši. Vizītes laikā Cehoslovakijā Čehoslovākijā 1987. gadā Raisa turējās Mihaila ēnā un visu laiku, kamēr viņi laukumā virzījās cauri pūlim, viņa atkārtoja: «Paldies jums, ka esat atnākuši.» Prāgā viņa ievēroja, ka ģenerālsekretāru ar acīm gandrīz vai aprij kāds zēns. Viņa pasauca vīru. Viņš apgriezās, sasveicinājās ar zēnu un uzaicināja viņu uz Maskavu. Taču viņas skrupulozitāte var saērcināt.
Ja šāda veida uzvedība Rietumos visumā nepārsteidz, padomju auditorija toties noskaņota kritiskāk. «Es esmu par viņu. Domāju, ka sievietēm jābūt aktīvākai lomai mūsu sabiedrībā,» sacīja kāda maskaviete, kas nosauca sevi par Annu. «Taču viņai jābūt vairāk veselā saprāta. Viņa iet uz fabriku, tērpusies kažokā. Tā taču ir slikta gaume. Viņa pārāk izceļas, un tas kaitē viņas vīra popularitātei.» Citi piebilst, ka līdera sievai nav tiesību būt par oficiālu personu.
Kaut gan viņai ir zinātniski sasniegumi, daudzi padomju pilsoņi uzskata, ka Raisa guvusi šo ievērojamo stāvokli ne tik daudz, pateicoties savam prātam, cik veiksmīgajām laulībām.
Viens no Raisas neizdevīgā stāvokļa iemesliem ir tas, ka viņai nav precedenta. Ļeņina dzīvesbiedre Nadežda Krupskaja arī bija ļoti izglītota, ar lielu gribasspēku. Taču viņa bija pazīstama revolucionāre līdz tam, kad apprecējās, un nekad nespēlēja pirmās lēdijas lomu. Citi piemēri mūsdienu komunistiskajā pasauli arī nevar iedvesmot: visu nolādētā Nikolajes Caušesku Čaušesku sieva Elena (nošauta 25. decembrī), nežēlastībā kritusī Мао Сzе Duna atraitne Czjan Cina.
<p style="text-align: right;">''(No laikraksta «Sovetskaja molodež»)''</p>
