Izmaiņas

{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/02/01 |Issue number=23 |Page number=2 |Original title=Atkušņa sākumā |In section=Vēsture — zināšanai un pārdomām |Source file=riba1990n023_002_01 |Abstract=Par staļinisma demontāžas aizsākumiem }} {{Written by|Jānis Riekstiņš}} {{About topic|Staļins, staļinisms}} {{About topic|Represijas, represētie}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Vēsture}} {{About person|Josifs Staļins}} {{About person|Lavrentijs Berija}} {{About person|N. Mihailovs}}{{About organization|PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About organization|PSKP Centrālā Komiteja}} {{About year|1953}} {{About year|1954}} {{About year|1990}}Četrdesmito gadu beigās un piecdesmito gadu sākumā daudzi bija pārliecināti, ka trīsdesmitajos gados izveidotajai, kara un pēckara periodā nostiprinātajai staļinisko represiju sistēmai nekādas nopietnas briesmas nedraud un vēl ilgi nedraudēs. Pat vēl vairāk. Tieši 40.—50. gadu mijā nežēlīgā vardarbība pret dažādu tautību un dažādu reģionu cilvēkiem izvērsās ar jaunu spēk u un vērienu. 1952. gadā beigās, runājot par nepieciešamību paaugstināt «politisko modrību»  un iznīdēt «sapuvušo liberālismu», Staļins no jauna sāka nokaitēt «šķiru cīņas saasināšanās» draudīgo atmosfēru ar «tautas ienaidnieku» meklēšanu it visur. Šī vadoņa bargā nostādne savu iemiesojumu guva 1953. gada 21. janvāri nolasītajā referātā sakarā ar V. I. Ļeņina nāves 29. gadadienu. PSKP CK sekretārs N. Mihailovs tajā norādīja: «Jo ievērojamāki ir komunistiskas celtniecības panākumi, jo viltīgākus, zemiskākus un nežēlīgākus cīņas paņēmienus un metodes lieto mūsu ienaidnieki. Jo sekmīgāk mes virzīsimies uz priekšu, jo asāka būs mūsu tautas ienaidnieku cīņa, kuri lemti nenovēršami bojāejai».