Izmaiņas

{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/04 |Issue number=3 |Page number=5 |Original title=Kā piedzima runātīgais Latvijas Radio? |Source file=riba1990n003_005_02 }} {{Written by|Jāzeps Ločmelis}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Vēsture}} {{About domain|Žurnālistika}} {{About person|Jānis Linters}} {{About organization|Latvijas Republikas Saeima, LR Saeima}} {{About media|Latvijas Radio}} {{About place|Rīga}} {{About place|Madona}} {{About place|Kuldīga}} {{About place|Liepāja}} {{About place|Klaipēda}} {{About year|1879}}{{About year|1924}} {{About year|1936}}Ir 1924. gada 28. marts, notiek Latvijas Saeimas budžeta komisijas sēde. Deputāti pēc kārtas liek pie ausīm radioaustiņas un klausās priekšnesumu no Rīgas radiotelegrāfa centrāles. Diktors lasa «Valdības Vēstnesi». Pasta un telegrāfa departamenta radiodaļas vadītājs inženieris Jānis Linters paskaidro, cik vienkāršs ir radiouztvērējs, ka šādus uztvērējus mēs varam ražot paši. Vajadzīga tikai nauda radioraidītājam, kuru varētu nopirkt no kādas franču firmas. Pa dienu raidstaciju varētu izmantot komerciālu telegrammu apmaiņai ar ārzemēm. Vakaros varētu raidīt ziņas un mūziku. Ieguldītais kapitāls atmaksātos 10 līdz 15 gados. Budžeta komisijas locekļu interese bija liela. Tika jautāts, vai radioviļņi iet caur ēku sienām, vai uztverot logi ir jāatver utt. No 20 budžeta komisijas locekļiem 18 nobalsoja, ka Rīgas radiofona raidstacijai jāizdala 140 000 Ls. Raidstaciju nodeva ekspluatācijā 1925. gada 1. novembrī. Kaut arī netika pārraidīta neviena komerciālā telegramma, radio abonentu skaits pieauga tik strauji, ka ieguldītie līdzekļi atmaksājās četros gados. Ja J. Linters pirmajā sarunas reizē būtu minējis šādus skaitļus, budžeta komisijas locekļi viņu droši vien būtu nosaukuši par avantūristu un nekādi līdzekļi netiktu izdalīti.