Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Latvijas Jaunatne|Published on=1991/08/22|Issue number=109|Page number=1|Original title=Medininku traģēdijas pēdas|Source file=lajn1991n109_001_07}}{{About topic|Augusta pučs, 1991}}{{About topic|Omonieši}}{{About topic|Karš Afganistānā}}{{About person|Vītauts Landsberģis}}{{About person|Toms Šerns}}{{About person|Jozs Oleks}}{{About organization|PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteja (VĀSK)}}{{About place|Medininki}}{{About place|Viļņa}}{{About event|E1991073100}}{{About year|1991}}Asinsdarbus 13. janvārī Viļņā un 31. jūlijā Medininkos pastrādāja tie paši noziedzīgie spēki, kas mēģināja izdarīt valsts apvērsumu Padomju Savienībā, parlamenta sesijā teica tā priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis. Viņš atzīmēja, ka, neģēlīgi nogalinot septiņus Lietuvas muitniekus un policistus, tika mēģināts izprovocēt Lietuvas sabiedrības atbildes akcijas. Medininku traģēdijas izmeklēšana pavirzījusies uz priekšu, kaut gan omonieši centušies šantažēt izmeklētājus, neizslēdzot arī PSRS ģenerālprokuratūras un Iekšlietu ministrijas pārstāvjus. Ir liecības, ka uzbrucēji bijuši padomju armijas formastērpos un runājuši krieviski. Avīze «Savanoris» («Brīvprātīgais») publicējusi Zemes aizsardzības departamenta speciālistu secinājumus. Viņi sniedz pierādījumus, ka slepkavības izdarījuši labi sagatavoti diversanti, kas rīkojušies ar tādām pašām metodēm, kādas padomju karavīri lietoja Afganistānā. Veco paraugu automāti un patronas, ko viņi izmantojuši, tagad no bruņojuma ir izslēgti, tie vēl ir tikai armijas noliktavās. Toms Šerns — vienīgais, kas palicis dzīvs no tiem, kam tonakt Medininkos neģēlīgi uzbruka bendes, joprojām ir smagā stāvokli, kaut gan kopš tās dienas jau pagājušas trīs nedēļas, «Baltijas» korespondentam teica veselības aizsardzības ministrs Jozs Oleks. Taču ar katru dienu palielinās cerības, ka viņš izdzīvos.