Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1989/07/12|Issue number=132|Page number=3|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)|Source file=paja1989n132_003_06|Abstract=}} {{Written by|Ingrida Eilande}} {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} {{About domain|Politika}} {{About place|Igaunija}} {{About year|1989}}Galvenais šīsnedēļas notikums Igaunijas oficiālpolitiskajā dzīvē bija PSKP CK sekretāra V. Medvedeva vizīte Igaunijā, kas norisēja no 5. līdz 7. jūlijam.

}}Lielvalsts galvaspilsētas viesa vizītes mērķis — vispusīga iepazīšanās ar republikas dzīvi, ar IME koncepciju, starpnacionālās saskarsmes problēmām.{{Written by|Ingrida Eilande}}{{About topic|Pirmajā dienā V. Medvedevs tikās ar Igaunijas neatkarības cīņas}}AP locekļiem, ar Igaunijas ZA pārstāvjiem, apmeklēja darba kolektīvus. PSKP CK sekretārs uzklausīja strādnieku domas par Igaunijā notiekošajiem procesiem Tallinas finierēto mēbeļu kombinātā un divos, būtībā idejiskā ziņā atšķirīgos kolektīvos — Darba kolektīvu savienībā un Darba kolektīvu apvienotajā padomē. Vai, citādi sakot — ITF un IIF piekritēju apvienībās no strādnieku vidus. {{About topic|Igaunija Saprotams, IIF pārstāvji centās izmantot gadījumu, lai viesim pažēlotos par grūtībām. Igaunijā, rau, reāli notiekot neigauņu diskriminācija. Un vēl. Pirmkārt, Igaunijas varas orgāni joprojām atsakās reģistrēt interfronti un piešķirt tai oficiālas organizācijas statusu. Otrkārt, mēģinot spēlēt uz, viņuprāt, jutīgākajām stīgām, interfrontisti norādīja, ka nacionālais jautājums vairs neesot sabiedrības šķelšanās iemesls. Patlaban sociālpolitiskie spēki noslāņojas pēc attieksmes pret IKP reorganizāciju, pēc kuras Igaunijas teritorijā izveidotos divas komunistiskās partijas — IKP un PSKP. Treškārt, IF pārstāvji bija ļoti satraukti par klasiskā jautājuma — «būt vai nebūt» Igaunijai Savienībā?! — iespējamo risinājumu. Vakarā b. Medvedevs piedalījās starptautiskā folkloras festivāla «Baltica 89» atklāšanas koncertā. 6. jūlijā viesis apmeklēja Saku pirmrindas sovhozu un Saku esošo lauksaimniecībā izmantojamās zemes pētniecības institūtu, lai iepazītos ar Igaunijas lauksaimniecības problēmām. Raksturīgi, ka visās auditorijās, kurās V. Medvedevs uzstājās, viņš runāja par attiecīgās sociālās vai profesionālās grupas darba jautājumiem. Sevišķi interesanta izvērtās tikšanās ar Igaunijas žurnālistiem, kuri runāja par pašreizējās poligrāfiskās bāzes neatbilstību sociālajam pieprasījumam pēc kvalitatīvas informācijas. Žurnālisti tikšanās reizē vēlreiz pievērsa b. Medvedeva uzmanību ļaunumam, ko nodara dezinformācija centrālajā presē. Šajā sakarībā igauņu masu komunikācijas līdzekļu darbinieki izteica pašu izlolotu ideju par Savienības izdevumu, kuram materiālus par katru republiku gatavotu žurnālisti uz vietām. Tādējādi varētu panākt lielāku objektivitāti republikās notiekošo procesu atspoguļošanā. Vaicāts par gatavošanos PSKP CK jūlija plēnumam, b. Medvedevs atbildēja, ka tā notiek ļoti intensīvi un rūpīgi. Tagad vairs nevar būt runa par kaut kādiem uzlabojumiem nacionālajā politikā — tā pati ir principāli un kardināli jāmaina. 7. jūlijā Medvedevs tikās ar Igaunijas radošās inteliģences pārstāvjiem, TF vadītājiem. IKP aktīvu — Augstākās Padomes, CK locekļiem, rajonu un pilsētu partijas komiteju pirmajiem sekretāriem. Vakarā b. Medvedevs izbrauca uz Maskavu. Igaunijas TF aktīvisti nedēļas nogalē pulcējās Dienvidigaunijas pilsētā Pelvā un apsprieda divus jautājumus: par pilsoņu komitejām un likumprojektu par rudens vēlēšanām, kas būtu jāpieņem AP sesijā 24. jūlijā. Igaunijā pagājušā nedēļa bija netipiski saulaina un karsta, taču dvēseles veldzi varēja gūt visdažādāko interešu cienītāji. Pats nozīmīgākais, protams, bija starptautiskais folkloras festivāls «Baltica-89». Tallinieši paši saka, ka tik liels un krāšņs pasākums pēc Olimpiādes-80 šajā pilsētā notiekot pirmoreiz. Žurnālisti nedēļas nogali pavadīja savā gadskārtējā salidojumā, šoreiz Hāpsalu. Savukārt Harku ezera krastā tikās kantrimūzikas fani — tur notika kantrimūzikas festivāls. Kaut arī Tallinas jūras līcī ūdens nav tīrs, Piritas pludmalē atpūtas dienās uzturējās daudz jo daudz cilvēku, tur esot redzēts pat dzīvs austrālietis — viņš piedalījies starptautiskajā ''beach- Ko tie mūsu kaimiņball' dar'vai pludmales volejbola turnīrā. Visbeidzot, 1989.pirmdien Tallinā lija stiprs lietus, 1990}}pēc kura tik ļoti bija izvilgusi zeme…{{About domain|Politika}}{{About place|Igaunija}}{{About year|1989}}<p style="text-align: right; ">'''INGRIDA EILANDE,'''</p><p style="text-align: right; ">politikas nodaļas vadītāja</p>