16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
953369
,nav labojuma kopsavilkuma
|Source file=paja1988n213_002_01
}}
{{Source image|articles/953/369/953369.jpg}}
{{Written by|Vita Beļavniece}}
{{About topic|Komjaunatne, jaunatne}}
{{About topic|Metro}}
{{About topic|VDK, čeka, NKVD}}
{{About topic|PSRS laikā sagrautie Latvijas pieminekļi}}
{{About domain|Jaunatnes politika}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Vēsture}}
{{About person|Burba}}
{{About person|Edgars Šmits}}
{{About person|Zane Ozoliņa}}
{{About person|Nikolajs Jevļevs}}
{{About person| Vladislavs Ruskulis}}
{{About person|Jānis Brencis}}
{{About person|Indulis Latiševs}}
{{About organization|Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, LĻKJS CK}}
{{About organization|Latvijas Kultūras fonds}}
{{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}}
{{About place|Bauska}}
{{About place|Aizpute}}
{{About place|Ilūkste}}
{{About place|Preiļi}}
{{About year|1941}}
{{About year|1942}}
{{About year|1944}}
{{About year|1945}}
{{About year|1946}}
{{About year|1959}}
{{About year|1987}}
{{About year|1988}}
«Vai grūtajās stundās, ko mēs pārdzīvojam, es varu vēlēties vēl ko citu: neko neizslēgt un iemācīties savīt melnus un baltus pavedienus vienā grodā, līdz pēdējai iespējai savilktā virvē?»
Vienprātību (viennozīmīgu attieksmi un vērtējumu) nemeklējiet — gaužām neviendabīgs, pat pretrunīgs šodien ir jēdziens — komjaunatne. To nu beidzot nevairāmies atzīt. Bet vēstulēs, pat viskaismīgākajās un apliecinošākajās, aiz dažbrīd itin brašā optimisma dziļi jaušama pagājušā un arī tagad dzīvojamā laika traģika. Ceram, ka mēģināsit uztvert arī šīs nepateiktās (pateikt negribētās?) nianses.
<p style="text-align: center;">***</p>
<br/><span style="font-size:medium;">'''Gribu'''</span> mazliet pastāstīt par sevi, un jūs sapratīsit, ko es domāju par komjaunatni.
VĻKJS iestājos tikai tāpēc, ka pēc plāna bija pienācis laiks kādu uzņemt. Vēlāk, mācoties profesionāli tehniskajā skolā, man radās pārliecība, ka gan es bez komjaunatnes, gan komjaunatne bez manis varētu itin labi iztikt. Ejot dienestā, kara komisariātā uz jautājumu, vai esmu komjaunietis, atbildēju noliedzoši. «Tas nekas,» tur pateica, un pēc dažām minūtēm par komjaunieti pret paša gribu kļuvu otrreiz. Pēc dienesta piespiedu kārtā vajadzēja stāties VĻKJS uzskaitē. Saņēmu uzskaites kartīti. Kopā ar biedra karti, kurā pēdējais ieraksts izdarīts pirms 31 mēneša, tā joprojām glabājas pie manis. Darbavietā par šiem dokumentiem pat nepainteresējās. Biedra nauda gan bija jāmaksā obligāti. Tā tas turpinājās mazliet vairāk nekā gadu… Es smagi cietu avārijā. Tagad esmu 1. grupas invalīds, kas zaudējis draugus un arī pēdējo saikni ar komjaunatni.
<p style="text-align: center;">***</p>
<br/><span style="font-size:medium;">'''Nezūd'''</span> sajūta, ka līdz Bauskas rajonam pārkārtošanās vēji tos nieka 40, 60 kilometrus no Rīgas vēl nav atpūtuši, labākajā gadījumā — tāda sīka vēsmiņa. Toties veselu vētru sacēla padomju saimniecības «Progress» komjauniešu lēmums sakopt kādu galīgi aizmirstu un zālēs ieaugušu pieminekli Iecavas parkā, kas bija ieskaitīts «aizliegto» kategorijā. Tauta to sauc par Brīvības pieminekli. Bet piemineklis, kurā iekalti vārdi:
«Uz ežiņas galvu liku,
<p style="text-align: center;">***</p>
<br/><span style="font-size:medium;">'''...Vēl'''</span> arvien nevaru aizmirst Aizputes rajona komjauniešu brigādes vadītāju Māliņu. Viņa brigāde pirmā kolhozā novāca ražu. Māliņš aizgāja pēc akordeona, lai pēc grūtajām darbdienām jaunieši padziedātu un padejotu. Viņu panāca bandītu lode... Arī mani tai baigajā naktī ieveda Aizputes slimnīcā. Kopā ar saviem komjauniešiem aukstajā oktobra dienā vaļējā mašīnā bijām braukuši uz kolhozu vākt cukurbietes. Zeme jau bija sasalusi, bet mums piemērotu drēbju nebija. Pat iedomāties nevarēju, ka es — redakcijas atbildīgā sekretāre un komjauniešu sekretāre — angīnas dēļ varētu atteikties no talkas kolhozā. Kad slimnīcā apjautu sevi, uzzināju par Māliņa smago ievainojumu vēderā. Lai kā pūlējās ķirurgi, lieliskais puisis izdzisa.
Desmit gadi komjaunatnē, astoņi no tiem — pirmorganizācijas sekretāres amatā, manī vēl šodien nav izdzēsuši pārliecību, ka LĻKJS jāuzņem tikai labākie, morāli tīrākie, izdomas bagātākie jaunieši. Tad organizācijā nebūs sastinguma un pelēcības.
<p style="text-align: center;">***</p>
<br/><span style="font-size:medium;">'''Ja'''</span> tagad, pārbūves laikmetā, komjaunatne skaidri formulētu savus mērķus un sāktu darīt visu, lai tos īstenotu, tā varētu iztikt arī bez konkurējošas organizācijas. Bet, ja paši komjaunieši nejutīs vajadzību pēc pārmaiņām savā darbā, arī konkurence nelīdzēs.
Kādā jaunatnes organizācijā es vēlētos aktīvi iesaistīties? Es tādā jau darbojos! Mēs esam Kultūras fonda grupa Rīgas 69. vidusskolā — Latvijas vēstures Strops. Mēs aktīvi atbalstām fonda rīkotās talkas, strādājam arī pēc savas ierosmes. Līdztekus tam apgūstam Latvijas vēsturi (ārpus mācību programmas). Manuprāt, ikvienā latviešu skolā varētu būt kaut vai neliels pulciņš šādu entuziastu, iespējams, tad varētu domāt arī par kādas skolu jaunatnes organizācijas izveidošanu Kultūras fonda paspārnē.
Enerģijas un spēka avots man diemžēl nekad nav bijusi komjaunatne. Pēdējā laikā tas ir Kultūras fonds ar savu kolosālo programmu.
<p style="text-align: right;">'''DACE GOLUBOVA,'''</p><p style="text-align: right;">Rīgas 69. vidusskolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre</p><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: center;">***</p>
<span style="font-size:medium;">'''Visur''' </span>dzird tikai par to, ka komjaunatne degradējusies, novecojusi un tamlīdzīgi, vajagot jaunu organizāciju ar citiem darbības pamatprincipiem. Bet kāpēc šai pašai organizācijai nevarētu izvirzīt jaunus mērķus un uzdevumus, mainīt attieksmi pret to? (Kur visi runātāji bija pirms VĻKJS kongresa — vai TAD komjaunatnē viss bija kārtībā?) Vai tāpēc, ka organizācijai mainīsies nosaukums, visa jaunatne uzreiz kļūs aktīva, skriešus metīsies darboties? Diez vai!
Vai nav pienācis laiks ar visu stingrību pievērsties komjauniešu atbilstībai savai organizācijai? Līdzskrējēju un nogaidītāju laiks pagājis, komjaunatnē ir vajadzīgas personības, cilvēki, kuriem ir savs mugurkauls, pārliecība un ticība darāmajam. Vienreiz jāizbeidz visur par mērauklu ņemt kvantitāti, galvenais ir — kvalitāte.
<p style="text-align: right;">'''MARUTA GLEIZDĀNE,'''</p><p style="text-align: right;">Rēzeknes rajona kolhoza «Gaigalava» komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre</p><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: center;">***</p><p style="text-align: right;"></p>
<span style="font-size:medium;">'''Sveika, '''</span>mīļā «Padomju Jaunatne»! Lasu tevi katru dienu jau vairākus gadus, taču rakstu pirmo reizi.
<p style="text-align: right;">Ar cieņu —</p><p style="text-align: right;">'''ZANE OZOLIŅA'''</p>
P. S. 26. augusta CT raidījumā «Pārkārtošanās starmetis» tika spriests par metro — gan tā labumiem, gan sliktumiem. Un to pilsētu vidū, kur nākamajos desmit gados būvēs metro, pirmā tika minēta Rīga...
<p style="text-align: center;">***</p>
<span style="font-size:medium;">'''Spilgtākie'''</span> un ievērojamākie komjaunatnei bijuši tie gadi, kad partijai un tautai visvairāk vajadzējis palīgu. Toreiz komjauniešu pulkā ar varu nevienu nevilka. Vairākums toreizējo jauniešu iespēju būt VĻKJS biedram uzskatīja par goda lietu, un viņi labi zināja, ko no viņiem gaida. Un ne jau katru arī uzņēma.
Jā, daļa mūsu jaunatnes sapņo par komjaunatnes bojāeju. Tādu ir maz, godājamā «PJ»!
<p style="text-align: right;">'''INDULIS LATIŠEVS,'''</p><p style="text-align: right;">VĻKJS veterāns</p><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: center;">***</p>
<span style="font-size:medium;">'''Pārlapojot'''</span> «Padomju Jaunatnes» 20. augusta numuru, ar lielu interesi lasīju astoņdesmito gadu komjauniešu atklātās domas par savu organizāciju. Beigās bija teikts, ka tiks dota iespēja izteikties arī pārējiem «PJ» lasītājiem. Šo iespēju centīšos izmantot, jau iepriekš lūdzot pārāk nevainot mani par atmiņu gājuma kļūdām un nenosaukt mani par mūsdienu jaunatnes centienus nesaprotošu veci, kas nezina neko vairāk kā tikai atgādināt sen pagājušus laikus.