1 024
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
1974. gada 2. jūlijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A. Renūfs nosūtīja iesniegumu Baltijas valstu lietā ārlietu ministra vietas izpildītājam G. Vitlamam (ārlietu ministrs senators D. Vilesijs tajā laikā bija komandējumā ārzemēs). Galvenie punkti Ārlietu ministrijas iesniegumā bija šādi:<ref>Department of Foreign Affairs File 1506/2: Recognition of States — the Baltic States, Folios 142-144.</ref>
*Baltijas valstu inkorporācijas jautājums ir pārrunāts ar senatoru D. Vilesiju, kurš piekrīt pašreizējās politikas pārlemšanai;
*Padomju Savienība nav oficiāli prasījusi Austrālijai atzīt Baltijas valstu inkorporāciju ''de iure'', bet viens Padomju Savienības sūtniecības darbinieks kādā neformālā sarunā ir norādījis uz «anomāliju», ka Latvijas goda konsuls vēl joprojām atrodas Austrālijas konsulārajā sarakstā;
*dodot īsu pārskatu par Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Kanādas nostāju Baltijas valstu lietā, norādīts, ka Austrālijai nav jāseko šo valstu politikai, tā var noteikt pati savu politiku;
*Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā un Kanādā ir daudz lielākas un vokālākas baltiešu minoritātes nekā Austrālijā, baltiešu skaits Austrālijā ir aptuveni 26 000 (14 000 latviešu, 7000 lietuviešu un 5000 igauņu);
*nav cerību, ka Baltijas valstis varētu atgūt savu neatkarību tuvākā nākotnē, tāpēc šo valstu inkorporācijas atzīšana būtu saskaņā ar pašreizējo politisko realitāti;
*vienpusējs Austrālijas valdības solis atzīt Baltijas valstu inkorporāciju ''de iure'' (bez kāda ''quid pro quo'' no Padomju Savienības puses) palīdzēs mazināt krievu neapmierinātību par Austrālijas pieaugošām attiecībām ar Ķīnu un atteikšanos izveidot kopēju debess telpas izpētes staciju (''space tracking station'') Austrālijas teritorijā, ko bija prasījusi Padomju Savienība;
*iespējams, ka Baltijas valstu inkorporācijas atzīšana izsauks stiprus baltiešu minoritāšu protestus Austrālijā un šādus protestus atbalstīs arī dažas citas grupas;
*valdības lēmumu iezīmēs Austrālijas sūtņa Maskavā oficiāla vizīte uz kādu no Baltijas valstīm un Latvijas goda konsula izņemšana no konsulārā saraksta;
*tiek rekomendēts atzīt Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā ''de iure'', bet šo lēmumu nepublicēt presē;
*iesnieguma apakšā ir piezīme rokrakstā: «''Agree. E.G.W. 3 July 1974''»<ref>«Piekrītu. Edward Gough Whitlam, 1974. gada 3. jūlijā» (angļu val.). </ref>
G. Vitlams uzskatīja, ka šāda lēmuma pieņemšana ir ārlietu ministra kompetencē un tas nav jānodod Ministru kabinetam izlemšanai, proti, šis jautājums nav tik svarīgs, ka tas būtu jāizlemj visam Ministru kabinetam. Līdzīgās domās bija Ārlietu ministrijas vadība.
