1 024
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
708839
,nav labojuma kopsavilkuma
Jau drīz varējām izdevīgi iegādāties 3600 kvadrātmetru lielu piemērotu zemesgabalu, netālu no mūsu rīcībā vēl atstātām MLĢ mācību telpām, kas bija Minsteres īpašums. Zemesgabals bija pietiekami liels, lai kādreiz piebūvētu arī skolas telpas. Tiklīdz pirmie plāni bija izstrādāti, no abu vācu institūciju puses nāca pārsteidzošs piedāvājums papildināt savu piešķīruma daļu (kopā līdz pieciem miljoniem vācu marku), lai mēs projektā tūliņ varētu iekļaut arī skolas piebūvi. Tas bija tik ļoti izdevīgs lēmums, ka, prātīgi plānojot un rīkojoties, jau varējām cerēt iztikt bez bankas kredita. Tādējādi pašu ieguldāmā kapitāla vajadzēja «tikai» 1,6 miljoni vācu marku.
Lai gan ideja par LCM radās Latvijas valstiskās nebrīves gadu laikā, tā darbības aktīvākie gadi aizritēja, jau gaidot un līdzi veidojot reālo dzimtenes pašnoteikšanās atjaunošanu. Tādējādi MLĢ un LCM kļuva par tiešo tiltu trimdas un Latvijas neatkarības atjaunotāju tuvākai saskarsmei. No MLĢ un LCM vides nākuši vairāki ievērojami Latvijas darbinieki: Vita Tērauda, Vilnis Zaļkalns, Egīls Levits, Krišjānis Kariņš, Margita Gūtmane, Kārlis Kangeris, Solveiga Silkalna, Valdis Labinskis, Māra Sīmane, Rolands Lappuķe, Anna Muchka, Imants Lieģis, Austris Grasis, Juris Sinka, Valters Nollendorfs, Andris Gobiņš un citi.