16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
|-
| rowspan="2" style="width:85px;height:20px;" |
'''Etnoss | colspan="3" style="width:265px;height:20px;" | Skaits | colspan="3" style="width:201px;height:20px;" | Dzimtā vai pārvaldāmā valoda. 1979. g. %'''
| colspan="3" style="width:265px;height:20px;" | <p style="text-align: center; ">'''Skaits'''</p>
| colspan="3" style="width:201px;height:20px;" | <p style="text-align: center; ">'''Dzimtā vai pārvaldāmā valoda.'''</p><p style="text-align: center; ">'''1979. g. %'''</p>
|-
| style="width:96px;height:21px;" | <p style="text-align: center; ">'''1935. g.'''</p>| style="width:88px;height:21px;" | <p style="text-align: center; ">'''1979. g.'''</p>| style="width:80px;height:21px;" | <p style="text-align: center; ">'''1979. g. pret 1935. g.'''</p>| style="width:56px;height:21px;" | <p style="text-align: center; ">'''Sava'''</p>| style="width:77px;height:21px;" | <p style="text-align: center; ">'''Latviešu'''</p>| style="width:67px;height:21px;" | <p style="text-align: center; ">'''Krievu'''</p>
|-
| style="width:85px;height:21px;" |
'''Latvieši'''
| style="width:96px;height:21px;" |
|-
| style="width:85px;height:20px;" |
'''Krievi'''
| style="width:96px;height:20px;" |
|-
| style="width:85px;height:21px;" |
'''Baltkrievi'''
| style="width:96px;height:21px;" |
|-
| style="width:85px;height:20px;" |
'''Ukraiņi'''
| style="width:96px;height:20px;" |
|-
| style="width:85px;height:21px;" |
'''Poļi'''
| style="width:96px;height:21px;" |
|-
| style="width:85px;height:21px;" |
'''Lietuvieši'''
| style="width:96px;height:21px;" |
|-
| style="width:85px;height:21px;" |
'''Ebreji'''
| style="width:96px;height:21px;" |
|-
| style="width:85px;height:20px;" |
'''Čigāni'''
| style="width:96px;height:20px;" |
|-
| style="width:85px;height:21px;" |
'''Tatāri'''
| style="width:96px;height:21px;" |
|-
| style="width:85px;height:20px;" |
'''Igauņi'''
| style="width:96px;height:20px;" |
|-
| style="width:85px;height:21px;" |
'''Vācieši'''
| style="width:96px;height:21px;" |
|-
| style="width:85px;height:20px;" |
'''Armēņi'''
| style="width:96px;height:20px;" |
|-
| style="width:85px;height:22px;" |
'''Moldāvi | style="width:96px;height:22px;" | —'''
| style="width:96px;height:22px;" | <p style="text-align: center; ">—</p>
| style="width:88px;height:22px;" |
1392
| style="width:80px;height:22px;" | <p style="text-align: center; ">—</p>
| style="width:56px;height:22px;" |
73,1
Ilgu laiku valodu politika bija atstāta novārtā, tāpēc izplatījās birokrātijas uzspiestā vienvirziena divvalodība. No lielākajiem etnosiem latviešu valodu vairumā pārvalda bez pašiem latviešiem vēl tikai lietuvieši, igauņi un čigāni. Pārējiem lielākoties tas ir ļoti zems rādītājs un tas aug nemanāmi. Toties krievu valodu labi pārvalda gandrīz visi, varbūt vienīgi no lietuviešiem un čigāniem varētu vēlēties šo rādītāju augstāku. Visiem etnosiem krievu valodas pārvaldīšanas līmenis strauji aug un daudziem ir pat pārsniedzis savas dzimtās valodas pārvaldīšanas līmeni, piemēram, baltkrieviem, ukraiņiem, ebrejiem, poļiem, tatāriem, vāciešiem, armēņiem un moldāviem. Laikā no 1970. gada līdz 1979. gadam gandrīz visiem Latvijas etnosiem samazinājās savas valodas pārvaldīšanas līmenis, izņemot krievus un čigānus. Visātrāk savu dzimto valodu zaudē vācieši, ebreji un poļi, samazinās šis rādītājs arī abiem pamatetnosiem — latviešiem un lībiešiem. Lībieši vispār atrodas izņēmuma situācijā. Šobrīd dzīvi ir palikuši, labākajā gadījumā, četri desmiti cilvēku, kuri prot lībiski, taču tikai ap desmit cilvēkiem šo valodu pārvalda pilnīgi. Jāpiebilst, ka arī latviešiem ir sākusies asimilācija. 1979. gadā 29 528 latvieši (2,2 %) par savu dzimto valodu vairs neuzskatīja latviešu valodu, bet citu — gandrīz vienmēr krievu valodu. Krāslavas rajonā vairāk nekā desmitā daļa latviešu nepārvalda latviešu valodu, bet par dzimto to uzskata tikai 82% vietējo latviešu. Asimilēto latviešu īpatsvars turklāt aug ar ģeometriskiem pieauguma tempiem.
'''Mazliet — par atsevišķiem etnosiem.'''
Pirmā masveida krievu ieceļošana Latvijā sākās XVII gs. otrajā pusē, kad Krievijā sevišķi stipri vajāja vecticībniekus un tie lielā daudzumā izceļoja uz apkārtējām zemēm, arī uz Latviju. Šie vecticībnieki galvenokārt izceļoja no Novgorodas, Pleskavas un citiem Krievijas ziemeļrietumu apgabaliem. Gandrīz visi ieceļojušie vecticībnieki apmetās uz dzīvi Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas apriņķos. 1987. gadā Latvijā darbojās 66 vecticībnieku draudzes, no kurām 60 atradās Latgalē. Padomju varas gados noritēja pastiprināta krievu ieceļošana, galvenokārt pilsētās. Tāpēc vairākkārtīgi pieauga krievu īpatsvars Latvijas lielākajās pilsētās. No 1935. gada līdz 1979. gadam krievu īpatsvars pieauga Rīgā no 7,4% līdz 46,1%, Daugavpilī no 17,8% līdz 58,8%, Liepājā no 2,7% līdz 41,2%, Jelgavā no 3,0% līdz 33,2% un tamlīdzīgi. Latvijas laukos ir 24 ciemi ar krievu absolūto vairākumu, no tiem 21 atrodas Latgalē. Maksimālais krievu īpatsvars ir Ludzas rajona Goliševā — 92%, kā arī Daugavpils rajona Biķerniekos un Rēzeknes rajona Kruķos — pa 88%.
<p style="text-align: right; ">'''ILMĀRS MEŽS,'''</p><p style="text-align: right; ">LVU Ģeogrāfijas fakultātes IV kursa students</p>
