Izmaiņas

{{About place|Sigulda}}

{{About place|Matkule}}

{{About year|1989}}

Būtu aplam domāt, ka tikai nesen ir iedibināta tradīcija rīkot Ministru Padomes sēdes, Centrālkomitejas plēnumus vai Augstākās Padomes sesijas. Taču tā īsti «pamanīt» vienu vai otru šo pasākumu, šķiet, sākam pēdējā laikā. Laikā, kad katram pašam dota iespēja pārliecināties, ka visus interesējošie, tālejošie vai šobrīd aktuālie lēmumi top tieši šajā dienā un šajā vietā, argumentu, viedokļu un priekšlikumu sadurē. Kad neatgriezeniski tiek ravēta vienaldzību raisošā iepriekšnolemtība: «Ak, ko nu es... Tur, augšā, viss jau sen ir izlemts un sadalīts!» Redakcijas pasta saturs ļauj apgalvot, ka rītdienas Augstākās Padomes sesija prāvai mūsu republikas sabiedrības daļai nozīmē ļoti daudz, ka tā tiek gaidīta ar cerībām, ar šaubām, tomēr vairāk gan ar cerībām. Un, protams, ar skaidru savu vēlmju izvirzījumu saviem deputātiem. Nozīmīgs un iepriecinošs moments — daudzo kolektīvi tapušo vēstuļu paraksti rāda, ka to rakstītāji nav šķirojami pēc valodas prasmes vai tautības.