Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

206002

Pievienoti 5 493 baiti, 2012. gada 2. aprīlis, plkst. 10.41
nav labojuma kopsavilkuma
{{Memoir|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)|Published on=2001/01/20|Original title=Rajona brīvprātīgo vienības gaitas|Comments=Juris Boldāns bija Balvu Īpašās brīvprātīgo vienības vadītājs}} {{Written by|Juris Boldāns}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|LR Augstākās Padomes vēlēšanas}} {{About topic|Uzbrukums Augstākajai Padomei 1990. gada 15. maijā}} {{About topic|1991. gada 4. maija Deklarācija}} {{About topic|Omonieši}} {{About topic|Barikādes, mītiņš Daugavmalā, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Vecmīlgrāvja tilta, 1991}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Milicija un kārtības sargi}} {{About person|Bruno Šteinbriks}} {{About person|Georgs Bezhļebņikovs}} {{About person|Georgs Maiznieks}} {{About person|Voldemārs Šļakota}} {{About person|Vitolds Medenieks}} {{About organization|Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP)}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About year|1991}}Tūlīt pēc 1990. gada martā notikušajām republikas Augstākās Padomes vēlēšanām sāka veidoties īpašas brīvprātīgo vienības kārtības uzturēšanai Latvijā. Mums izdevās izveidot Balvu rajona vienību četrdesmit cilvēku sastāvā. Visi bijām organizēti, stingri un vairākums — pārliecināti Latvijas brīvības un neatkarības cīnītāji un aizstāvji. Regulāri uzturējām sakarus ar Brīvprātīgo vienību štābu Rīgā.
}}Pirmais uzdevums, ko saņēmām, bija veikt izlūkošanu par aktivitātēm uz robežas. Patiesībā gan nekāda robeža toreiz vēl nepastāvēja (bijām vienas valsts — PSRS sastāvā). Un tomēr. Bija nosacītā administratīvā iedalījuma Latvijas un Krievijas Federācijas robeža. Mums uz štābu Rīgā vajadzēja ziņot, ja notiktu karaspēka pārvietošanās no Pleskavas apgabala uz Rīgu, vispār — uz Latviju.{{Written by|Juris Boldāns}}{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}{{About topic|LR Bijām pie Augstākās Padomes vēlēšanas}}{{About topic|Uzbrukums Augstākajai Padomei 1990nama Jēkaba ielā pēc 4. gada maija Deklarācijas pieņemšanas, konkrēti — 15. maijā}}, kad Latvijas neatkarības pretinieku samusināts un vadīts pūlis mēģināja ielauzties Augstākajā Padomē.{{About topic|1991Ieradās arī miliči — "melno berešu" vienība. Grūti pateikt, kādi bija šo cilvēku uzskati, varbūt starp viņiem bija arī Latvijas brīvības un neatkarības aizstāvji, bet fakts ir tas, ka liela daļa no melnberetniekiem nedaudz vēlāk veidoja sevišķo uzdevumu vienību — Latvijai naidīgu spēku — OMON. gada 4Varam secināt, ka tajā laikā Rīgā, tāpat kā Balvos, milicijā strādāja visai atšķirīgu uzskatu darbinieki — gan Latvijas neatkarības piekritēji, gan pasīvi notikumu vērotāji un acīmredzot arī neatkarības pretinieki. maija Deklarācija}}Interesanta un sarežģīta situācija!{{About topic|Omonieši}}{{About topic|BarikādesUn notika tas, ka Latvijas neatkarības noliedzējam — toreizējam iekšlietu ministram Bruno Šteinbrikam — pakļautie vīri, sitot ar stekiem, sāka atspiest un izdzenāt uzbrūkošo pūli. Tas izdevās. Ne vienu vien sitienu saņēma "savējie", arī daža "melno berešu" vīra roka pacēlās un ar spēcīgu vēzienu nodrebināja pretinieka mugurpusi (pieļauju domu, ka "melno berešu" vienībā bija arī viens otrs neatkarībai simpatizējošs milicis). Lai nu kā, tomēr ir jāsecina, ka šī bija viltīgi izdomāta provokācija. Pēc tam, droši vien apzināti, tika izplatītas runas: notiek uzbrukums Augstākajai Padomei, Bruno Šteinbrika vīri sargā likumīgi ievēlēto parlamentu un valdību, mītiņš Daugavmalāšāds iekšlietu ministrs Latvijai vajadzīgs! Vai tiešām tā? Vēl sekoja virkne provokāciju, kas savu kulmināciju sasniedza 1991}}. gada janvāra dienās.{{About topic|BarikādesSaņēmām Latvijas īpašo brīvprātīgo vienību vadītāja Georga Bezhļebņikova uzdevumu iekļauties kārtības uzturēšanā Rīgā sakarā ar 13. janvārī paredzēto tautas manifestāciju. Ar rajona izpildkomitejas mikroautobusu "Latvija", ko mūsu rīcībā labprāt nodeva toreizējais priekšsēdētājs Voldemārs Šļakota, astoņi kārtības sargi ieradāmies galvaspilsētā. Mums iedalīja dežūriecirkni Valdemāra ielā pie Vecmīlgrāvja tiltatagadējā Rīgas pilsētas domes nama. Tur dežurējām, faktiski pastaigājāmies, jo viss bija mierīgi, parasta ikdiena. Kad uzlikām uz piedurknēm brīvprātīgo pazīšanas lentes, kāds mirklis mūs uzjautrināja: no domes nama iznāca daži mums nepazīstami cilvēki un teica, ka mēs viņus esot nobaidījuši. Viss noskaidrojās drīz, 1991}}un par šo "nobaidīšanu" varējām kopīgi pasmieties.{{About domain|Politika}}{{About domain|Milicija Kļuvām liecinieki neaizmirstamiem mirkļiem. Pa Valdemāra ielu uz Daugavas krastmalu vairākas stundas plūda ļaužu straume. Redzējām prieka un apņēmības apgarotas sejas. Mums garām aizslīdēja simtiem plīvojošu Latvijas karogu. Ak, cik labi būtu, ja varētu iekļauties varenajā straumē un nokļūt krastmalā! Bet uzdevumu un pienākumu vajadzēja pildīt. Jādežurē, kaut arī kārtības uzturētājiem nekur nevajadzēja iejaukties — pati tauta bija disciplīnas un kārtības sargi}}uzturētāja! {{About person|Bruno Šteinbriks}}Sašutuma rezonansi izraisīja gaisā parādījušies rēcošie armijas helikopteri. No tiem plivinādamās lejup slīdēja skrejlapas. Atmiņā vairs nav saglabājies to saturs, bet tikai tas, ka šīs skrejlapas pauda naidu pret mūsu brīvības un neatkarības centieniem.{{About person|Georgs Bezhļebņikovs}}{{About person|Georgs Maiznieks}}Janvāra dienās divas reizes pa četriem cilvēkiem braucām uz Rīgu, lai stātos mums norādītajā dežūrvietā — Vecmīlgrāvī pie OMON bāzes. Pa rāciju mums vajadzēja ziņot uz štābu par omoniešu darbību, pārvietošanos utt. Viņi parasti braukāja ar diviem "bobikiem", acīmredzot patrulēja Rīgas ielās. Nekādi incidenti ar viņiem, mums par laimi, neizraisījās. Vienreiz gan neklātienē pa rāciju salamājāmies — omonieši bija nopeilējuši mūsu vilni. Kā bija Balvos?{{About person|Voldemārs Šļakota}}{{About person|No rajona izpildkomitejas kārtības uzturēšanu Balvos koordinēja Vitolds Medenieks}}{{About organization|Latvijas Republikas Augstākā Padome . Rajona izpildkomitejas un telegrāfa (LR Augstākā Padomevispār sakaru) apsardzē regulāri dežurēja pa trīs mūsu vienības cilvēki. Dežuranti bija arī no rajona iekšlietu daļas, LR AP)}}taču jāteic, ka miliči ne vienmēr bija pietiekami organizēti, dažkārt viens vai otrs uz dežūru neieradās. Vispār Balvos un rajonā kopumā janvāra dienās ārkārtēju notikumu nebija. {{About organization|Latvijas Tautas fronte (Uzskatu, ka spraigas un acīmredzot satraukuma pilnas dienas un naktis aizritēja LTF)}}{{About year|1991}}rajona nodaļas mītnē Brīvības ielā 46a — tur darbojās mūsu rajona tautfrontiešu štābs, kas koordinēja cilvēku braukšanu uz barikādēm Rīgā, tehnikas un cita veida palīdzības sniegšanu.
16 760
labojumi
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.