16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Tobrīd smiekli nenāca |Comments=Pierakstījusi A. Kābele}} {{Written by|Jānis Kabelis}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Brasas tilta, 1991}} {{About topic|Omonieši}} {{About domain|Politika}} {{About person|A. Stiliņš }} {{About person|E. Kokarēvičs}} {{About person|A. Kābele}}{{About place|Rīga}} {{About year|1991}}1991. gada 13. janvārī mēs ar draugiem aizbraucām uz manifestāciju. Kad atgriezāmies mājās, zvanīja A. Stiliņš un teica, ka jābrauc uz Rīgu ar traktoriem "K 150-T", par pulcēšanās vietu norunājām Lauksaimniecības ministriju. Kad visi ieradās, mūs sadalīja pa posteņiem. Mani un E. Kokarēviču kopā ar divām smagajām mašīnām nosūtīja pie Ministru Padomes. Pirmo nakti dežurējām tur. Vienu iecēla par grupas vecāko. Tā kā nekas nenotika, nākamajā dienā es atbraucu uz mājām pēc siltākām drēbēm. Atgriezies Rīgā, es redzēju, ka mūsu postenis ir noņemts. Es piezvanīju galvenajam, un viņš nosūtīja mani uz Brasas tiltu, jo tur esošās mašīnas un traktori bija nodedzināti. Divu dienu laikā mūsu postenim tika izdarīti vairāki uzbrukumi, kuru laikā daudzus barikāžu dalībniekus piekāva, kā arī šāva mašīnām un traktoriem pa riepām. Man arī nācās mukt gar kokiem, lai izvairītos no omoniešu raidītajām lodēm. Pār mani bira zaru lietus, bet nekādus ievainojumus es neguvu. Naktī, starp uzbrukumiem, mēs izmēģinājām vairākus veidus, kā būtu labāk noslēgt ielu. Pāris minūšu laikā mēs to nobloķējām un paši noslēpāmies.
Kad Brasas tilta punktu likvidēja, mēs ar visu tehniku pārcēlāmies atkal pie Ministru Padomes. Mēs noslēdzām visas ielas, izņemot vienu, pa kuru varēja piebraukt. Tur mēs dežurējām uz maiņām. Kad mana dežūra beidzās, es staigāju pa pilsētu, vērodams citus nocietinājumus. Tad Rīga izskatījās pavisam savādāka, valdīja liela cilvēku vienotība. Uz Rīgu brauca krievu virsnieki skatīties, kas notiek, jo bija paklīdušas baumas, ka latvieši aizstāvas ar ieročiem rokās un mēģina gāzt padomju valdību. Viņi pārliecinājās, ka šīs baumas ir nepatiesas, un bija šokēti par tādu apmelošanu. Daudzi Rīgas iedzīvotāji, starp kuriem bija arī krievi, nesa mums tēju, kafiju un apgādāja ar ēdienu. Visu diennakti Doma baznīcā notika dievkalpojumi. Tur bija ierīkots arī sanitārais punkts. Kino "Rīga" un "Spartaks" tika pārvērsti par vietām, kur varēja gulēt. Cilvēki, viens pie otra piespiedušies, gulēja uz saviem mēteļiem. Arī es tur atpūtos.
