16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Brīvu cilvēku darbība, ideāli un sapņi |Comments=Atmodas balsis un atbalsis Ziemeļlatgales rajonā, bijušo LTF dalībnieku atmiņas un pārdomas saistībā ar dažiem dokumentiem Imants Koliņš, bijušais LTF Balvu nodaļas priekšsēdētājs }} {{Written by|Imants Koliņš}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|1991. gada 4. maija Deklarācija}} {{About topic|Mītiņš Mežaparkā 1988. g. 7. oktobrī}} {{About topic|Barikādes, Lietuvā, 1991}} {{About topic|Omonieši}} {{About topic|X stunda}} {{About domain|Politika}} {{About person|Vītauts Landsberģis}} {{About person|Baiba Voika }} {{About person|Silvija Zujāne}} {{About person|Vilis Bukšs}} {{About person|Andris Slapiņš }} {{About person|Gvido Zvaigzne}} {{About person|Voldemārs Šļakota}} {{About person|Agnese Buža}} {{About person|Maruta Sprudzāne }} {{About person|Rasma Zvejniece}} {{About person|Roberts Priedeslaipa }} {{About person|Jānis Škapars}} {{About person|Ivars Redisons}} {{About person|Odisejs Kostanda}} {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} {{About person|Aloizs Vaznis}} {{About person|Ivars Godmanis}} {{About person|Georgs Bezhļebņikovs}} {{About person|Georgs Maiznieks}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}} {{About media|«Vaduguns» (Balvi), laikraksts}} {{About media|«Balvu Atmoda», laikraksts}} {{About place|Rīga}} {{About place|Balvi}} {{About place|Viļņa}} {{About year|1991}}'''Aizritējušo gadu būtība'''
Kāda tā ir mūsu skatījumā? Atmoda, Latvijas Tautas fronte — Atmodas saucēja, modinātāja. 4. maija republika — pretrunu un samezglojumu šķetinājumā, sarežģītos sabiedriski politiskajos, vēsturiskajos apstākļos LTF izcīnītā brīvības, neatkarības valsts. 1990. gada 4. maija Deklarācijā ierakstīts "pārejas periods", taču tas palika it kā neievērots. Domas saistījās ar to, kādu veidosim mūsu Dzimteni — Latviju, domas un darbība tika virzīta uz to, kā mums dzīvot tiesiskā, demokrātiskā valstī. Šādu virzību ar varenu spēku jau bija ieskandējusi grandiozā tautas manifestācija 1988. gada 7. oktobrī Mežaparkā. 4. maijā, saņemot vēsturisko ziņu, likās, ka turpmāk viss ritēs samērā viegli. Tautfrontiešu ideāli un ilūzijas!
'''Uz barikādēm brīvi cilvēki'''
Tanku un bruņutransportieru motoru rūkoņa. Televizora ekrānā pavīd rēcošās kaujas mašīnas. Redzami uniformās tērpti vīri ar "kalašņikoviem". Kas ir šie vīri? Baltijas Kara apgabala militāristi, viņu barā droši vien arī omonieši. Pie televīzijas centra. Tur neapbruņoti cilvēki sauc: "Lietuva! Lietuva!" Spalgi izskan mašīnpistoļu šāvieni, bruņutransportieris drāžas virsū cilvēkiem, formās tērptie vīri ar automātu laidēm sit brīvības aizstāvjiem. Cīņa! Nē, ne cīņa parastajā izpratnē! Notiek kaut kas traģisks — varmācīgas varas pavēļu pildītāji šauj, nogalina, ievaino, sit neapbruņotus cilvēkus...
'''Vai janvāra dienām bijām gatavi?'''
Kopumā jā. LTF Balvu rajona nodaļa bija gatavojusies šādai notikumu attīstībai, bet bija arī atsevišķas kļūdas, neizdarības, arī neizlēmības un gļēvulības gadījumi.
'''Ceturtā vara'''
"Šo dienu hronika" rakstīta rajona laikrakstā "Vaduguns" par 1991. gada janvāri — "Ceļā uz Latvijas sirdi". Hronika publicēta "Vaduguns" 19., 22., 24., 26., 29., arī vēl 31. janvāra numurā. '"Šo dienu hronika" — janvāra barikāžu laika vēstures lappuses. No tām uzzinām, kā un kādu iespējamo dzīvinājumu Latvijas sirdij deva balvenieši. Mēs saplūdām vienotā pulkā kopā ar citu LTF rajonu nodaļu un Rīgas tautfrontiešiem, ar Latvijas iedzīvotājiem, starp kuriem, kā atceras barikāžu dalībnieki, bija arī nepilsoņi.
'''Divas atšķirīgas attieksmes'''
Atsevišķas analīzes vērts ir uz dokumentu analīzes balstīts un secinājumos izvērtēts process, kā soli pa solim LKP rajona organizācija ar tās struktūrām zaudēja varu un ietekmi rajona dzīvē.
'''Meklējam atbildes'''
No janvāra barikāžu dienām mūs šķir gadu atstarpe. Un tomēr. Savās domās joprojām uz barikādēm blakus latviešiem redzam arī krievus un citu tautību cilvēkus. Ne visi viņi bija LTF dalībnieki. Redzam nepilsoņus, kuri Latvijai kritiskajās dienās stājās neatkarības sardzē. Vai šie nepilsoņi nav pelnījuši Latvijas pilsonību? Vai sportists, baņķieris, kurš ārpus kārtas ieguvis pilsoņa statusu, augstāk vērtējams par barikāžu cīnītāju?
