16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
Nodzeltējušais papīrs bija 1923. gada oktobrī izsniegtā 1918.–1920. gada Latvijas atbrīvošanas kara dalībnieka apliecība, kura piešķir tiesības nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi.
''Krustu šķērsu izstaigāju,''
''Zobentiņu vicināju:''
''Zelta sauli skatīdams,''
''Tēvu zemi sargādams.''
Ar šīm tautasdziesmas rindām Latvijas valsts pateicās saviem brīvības cīnītājiem.
Salīdzinājusi piemiņas zīmes, es ieraudzīju, ka tās ir vienādas formas ziņā, dažādi ir attēli un uzraksti. Jautāju atkal tēvam, kāpēc vecākajai Piemiņas zīmei ir uzraksts "Par Tēvzemi", bet jaunākajai — "Par Latviju". Viņš šo atšķirību skaidroja ar to, ka barikāžu dalībnieki bija ne tikai latvieši vai Latvijā dzimuši cilvēki. Tur varēja sastapt daudzu tautību cilvēkus, kuri savu nākotni saistīja ar Latviju kā neatkarīgu valsti un uzskatīja par savu pienākumu šo valstiskumu aizstāvēt.
Tēvs, '''Juris Miņins, '''1991. gada situāciju vērtēja šādi.
1991. gada janvārī grūstošās PSRS vadība centās visiem spēkiem saglabāt kontroli pār valsts teritoriju. Cerības tika liktas uz pārbaudītām metodēm: puspatiesības, iebaidīšana, sašķelšana, provokācijas, kā bagātīgu piedevu lietojot veco tautu draudzības lozungu.
Lūk, ko par šiem notikumiem stāsta '''Aleksandrs Bondarenko ''' — Rēzeknes fotokluba prezidents.
Gribēdama paildzināt savu mūžu, padomju impērija nogalināja savus pilsoņus. Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā miljoniem cilvēku visā pasaulē kļuva par lieciniekiem masu slaktiņiem Tbilisi, Baku, Viļņā un citās PSRS pilsētās. Neapbruņotus cilvēkus sita ar automātu laidēm, nogalināja ar sapieru lāpstiņām, indēja gāzēm un nošāva tikai par to, ka tie uzdrošinājās runāt pretī vispārpieņemtajām frāzēm, sāka saukt lietas īstajos vārdos, gribēja beidzot būt brīvi.
