Izmaiņas

tā LTF Dobeles rajona Auces nodaļas vārdā mums raksta '''L. Starikova '''un '''H. Cābelis'''.

Lasot šo un citas jūsu vēstules, bija jādomā par sargāšanu vispār. Kādreiz pie Brīvības pieminekļa taču stāvēja goda sardze. Svinīgi un lepni tika atdota cieņa dārgākajam, kas tautai pieder. Tagad šaubāmies, vai svinīgums un lepnums spētu disciplinēt nekauņas! Taustāmas un netaustāmas tautas kultūras vērtības joprojām jāaizstāv modri un «pilnā bruņojumā». Tāpēc top un redakcijā krājas jūsu protesti, viedokļi, aicinājumi, rūgtums un neizpratne. Šonedēļ visvairāk tās ir bijis pēc Latvijas PSR Valodu likuma projekta parādīšanās presē.

LKP CK izdevniecības TF grupa vēršas gan pie redakcijas, gan republikas vadītājiem:

Mūsu tautas liktenis uzticēts jums. Neļaujiet mūsu nākotni iemīdīt bezcerības dubļos! Esiet kopā ar tautu! Mēs šos jautājumus septiņreiz nomērījām, bet grieziens ir jāizdara jums.»

'''Andra Līgotņa''' (jurists no Balviem) viedoklis:

Ierosinu — likuma ieviešanas laiku noteikt visā republikā vienotu un tādu, kas nelatviešus nenostādītu «trešā tēvadēla» lomā. Bet, ja šajos četros rajonos dzīvojošajiem pilsoņiem ir sevišķi grūtas galvas, tad kā skolā — atstāsim tos uz «otru gadu» — lai tie, kas nav spējīgi ātrāk, šajos rajonos pēc jaunā likuma sāk dzīvot VIENU gadu vēlāk.»

'''Anastasija Ruskule''' no Ludzas rajona papildina teikto:

Būtiskas gan mūsu, žurnālistu, darbā, gan visā tautas gaitā, ir tās vēstules, kurās jūs meklējat atbildi: kādiem, cik gudriem un nosvērtiem šajā nemierīgajā laikā būt mums pašiem. Lai tad, kad varēs netraucēti stāt atkaroto vērtību goda sardzē, mēs paši būtu šā goda vērti. Tieši šīs vēstules dod cerību, ka stingrība un neatkarība uzskatos tiks vērtēta arvien augstāk un nāks par labu vienotībai.

No '''Eiženijas Vikles''' vēstules:

Cilvēkiem nav ļauts strādāt kvalitatīvi, radoši un lietderīgi. «Strādāsim labāk — labāk dzīvosim!» Jā, strādāsim labāk, neraugoties uz darba apstākļiem — strādāsim, lai nostiprinātu važas, ar kurām esam piesieti, nostiprināsim to stagnātu labklājību, kuriem jau tā ir labi. — Cilvēkiem ir grūti, un viņi rej viens uz otru un vaino priekšniekus. Cēloņus nesaprot. Par sekām neviens neatbild.»

Jurists '''V. Kicis''' atgādina, ka katra jauna diena ir arī jauna iespēja pieņemt progresīvāku likumu:

«Likums jau nav drosmīgs raksts avīzē, kurš var būt vērtīgs tieši ar to, ka tajā izteiktas priekšlaicīgas idejas, līdz kuru izpratnei sabiedrība vai tās oficiālie līderi vēl nav nonākuši. Iedomāsimies, kāds būtu bijis, piemēram, Valodu likums, ja tas jau būtu pieņemts, teiksim, 1985. gadā. Liekas, ka līdz pilsonības jautājuma loģiskai un konsekventai risināšanai mūsu sabiedrība vēl pilnībā nav «nobriedusi».»

Saņemam arī vēstules, kurās vērtēti I. Poikāna zīmējumi. Mēs pie šīm vēstulēm laikrakstā neatgriezīsimies. Tās atdotas «Zīlītes» redakcijas darbiniekiem.