1 024
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Speech |Article in=Starp ideāliem un īstenību. Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (2010) |Published on=2010/01/01 |Original title=Latvijas Tautas frontes stratēģijas maiņa un parlamentārā ceļa izvēle neatkarības atgūšanai }} {{Written by|Valdis Blūzma}}
<div>
Mūsu valsts atjaunošanas 20. gadskārtas priekšvakarā ir noderīgi pievērsties vēsturisko notikumu analīzei, lai noskaidrotu visus tos apstākļus un faktorus, kas sekmēja latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesību īstenošanu, lai varētu atbildēt uz jautājumu, cik sekmīgi un pārdomāti nacionāldemokrātiskā kustība un tās līderi izmantoja vēsturiskās iespējas tautas gribas īstenošanā. Īpaši nozīmīgi saņemt atbildes uz šo jautājumu ir jaunatnei, kura šos Latvijai izšķirīgos vēstures notikumus uztver kā attālinātu pagātni. Tajā vieglāk pamanāma ārējā atribūtika — dziesmotie daudzskaitlīgie mītiņi, miermīlīgas, bet varenas demonstrācijas, tā sauktie «kalendārie nemieri», turpretim nacionāldemokrātisko spēku stratēģijas un taktikas attīstības, pilnveidošanas un īstenošanas izvērtēšana prasa iedziļināšanos.
1989. gada 5. augustā LTF Domes sēdē tika īpaši skatīts jautājums par LTF attieksmi pret pilsoņu komitejām. Radikālāk noskaņotie LTF Domes locekļi iestājās par pilsoņu komiteju bezierunu atbalstīšanu, tomēr pragmatiķi, tādi kā Jānis Škapars, izturējās skeptiski, norādot, ka divas atšķirīgas platformas ir grūti savienot. LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns pamatoti aizrādīja: «Ja mēs atbalstīsim pilsoņu komitejas, tauta noticēs, bet ar to pašu brīdi zaudēsim AP vēlēšanās.»[[File: Šīs Domes sēdes lēmums «Par attieksmi pret pilsoņu reģistrāciju» tika veidots kompromisa garā, neiebilstot pret LTF aktīvistu iesaistīšanos pilsoņu reģistrācijas darbā, bet vienlaikus akcentējot parlamentāro ceļu par prioritāro.[[File: Turpmākie politiskie notikumi pierādīja parlamentārā ceļa izvēles pamatotību. Gan PSRS tautas deputātu vēlēšanas 1989. gada 26. martā, gan Latvijas vietējo padomju vēlēšanas 1989. gada 10. decembrī, gan Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gada 18. martā pārliecinoši pierādīja, ka nospiedošs vēlētāju vairākums atbalsta nacionāldemokrātiskos spēkus. LTF padarīja ievērojamu darbu, lai ap neatkarīgas Latvijas Valsts atjaunošanas ideju konsolidētu arī nelatviešus. Te īpaši var atzīmēt 1989. gada 15. jūlijā pieņemto «LTF ideoloģisko platformu dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju konsolidācijai, balstoties uz neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanas ideju»[[File:. Ja notikumi attīstītos nelabvēlīgi LTF, republiku gaidītu asa konfrontācija starp LPSR AP un Pilsoņu kongresu, kuras iznākums nebūtu viegli prognozējams.
31. maijā izvirzītais jaunais politiskais kurss guva pilnīgu LTF atbalstu 1989. gada 7.–8. oktobrī notikušajā LTF Otrajā kongresā, kurā pieņemtā LTF programma būtiski atšķīrās no pirmās LTF programmas, atspoguļojot 1989. gada 31. maija aicinājuma politiskās idejas. No programmas izzuda tādas pseidosociālistiskas pseidosociālistiskas tēzes kā «sociālisma ļeņinisko principu atjaunošana», PSKP pārbūves kursa atbalstīšana. Jēdzienu «pārbūve» nomainīja jēdziens «nacionāldemokrātiska revolūcija».[[File: Kā mērķis jaunajā programmā tika izvirzīta Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana un demokrātiskas parlamentārās republikas izveidošana. Turpmākie politiskie notikumi, kuri vainagojās 1990. gada 4. maija aktā ar deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» jeb Neatkarības deklarācijas pieņemšanu jaunievēlētajā LPSR Augstākajā Padomē ar vairāk nekā divām trešdaļām visu deputātu balsu, pierādīja LTF stratēģijas maiņas pamatotību un nodrošināja pamatmērķa — neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanas — sasniegšanu mierīgā ceļā.<p style="text-align: right; ">'''<span style="text-align: -webkit-center; ">Prof. </span>''Dr. hist. ''<span style="text-align: -webkit-center; ">Valdis Blūzma</span>'''</p>
</div><div><br/>
----
<div id="edn1">
</div><div id="edn21">
[[File: Latvijas Tautas frontes programma. Pieņemta LTF 2. kongresā 1989. gada 8. oktobrī. Latvijas Tautas frontes 2. kongress. Programma, statūti, rezolūcijas. — ''Atmoda'', 1989, 19. novembris, 2.–5. lpp.
</div></div>
