Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

«Amerikas Balss» par «Padomju Jaunatni»

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

«Mēs apzināmies, ka starp padomju un amerikāņu masu informācijas līdzekļiem pastāv dziļas atšķirības, kas atspoguļo abu sistēmu sociālās, kultūras, politiskās un saimnieciskās dažādības. Toties mēs esam spējuši šīs atšķirības noskaidrot un gūt labāku izpratni vienam par otru,» — tie ir ASV informācijas aģentūras (USIA) direktora Čārlza Vika vārdi, runājot pagājušajā nedēļā padomju un amerikāņu informācijas sarunu rezumējumā Maskavā.

Pašreizējo divu lielvalstu attiecību un starptautiskā klimata uzlabošanās kontekstā nolemts piešķirt Savienoto Valstu radioraidītājam «The Voice of America» (VOA) — «Amerikas Balss» — akreditāciju PSRS galvaspilsētā.

Šajās dienās sastapšanās ar VOA pārstāvi — «Amerikas Balss» latviešu valodas raidījumu nodaļas vadītāju KNUTU OZOLU notika arī Rīgā, kur viesis bija ieradies, lai kopā ar citiem masu informācijas līdzekļu korespondentiem piedalītos Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā. Šī saruna risinājās plašā foruma starplaikā.

— Vai ilgi, Ozola kungs, jūs esat saistīts ar «Amerikas Balsi»?

— Pavisam 16 gadus, visu laiku, kopš darbojos žurnālistikā.

— Vai žurnālists esat pēc profesijas?

— Es esmu studējis vēsturi, taču īpaši šajā jomā darbojies neesmu.

— Vai esat mūsu laikraksta pastāvīgs lasītājs?

— Es lasu «Padomju Jaunatni» regulāri tikai pēdējos divus gadus. Avīze gan līdz Amerikai nonāk kārtīgi, numuri neiztrūkst, saprotams, to saņemam ar novēlošanos.

— Cik ilga ir šī kavēšanās un kas tur, jūsuprāt, vainojams?

— Tās ir desmit dienas, varbūt citreiz nedēļu vēlāk. Dažkārt pēc vairākām tukšām dienām saņemam vairākus numurus kopā, grūti teikt, vai tā ir Latvijas pasta vai ceļa grūtību vaina, varbūt arī mūsu pasta aizkavēšanās.

— Ko secināt par avīzi pēc diviem lasīšanas gadiem?

— Saturs mainījies, tā ir interesantāka, to var lasīt ar lielāku aizrautību…

— Interesantāka? Kāpēc gan? Mēs taču nesākam publicēt krustvārdu mīklas vai kādreiz iecienītas satīras lappuses?!

— Ir lasāmi dziļi raksti, kas lasītāju piesaista un sniedz izziņu. Ir, tā teikt, kur acij apstāties, nav tā kā agrāk. Tagad tu vari lasīt avīzi, un skaidrāki top Latvijas vietējie apstākļi. Tas jo sevišķi nozīmīgi ir tiem cilvēkiem, kas no Latvijas tālumā, kam tie nu svešāki. Arī es varu no jums daudz vairāk par Latvijā notiekošo saprast. Avīze runā daudz atklātāku valodu, un var teikt, ka lasāmviela, visādi ņemot, ir saturīgāka.

— Vai «Padomju Jaunatnē» ikdienā iznāk bieži ielūkoties?

— Jā gan, darba vietā mums ir avīzes komplekts. Ja kas interesē par jaunākiem notikumiem Latvijā, es skatos «Jaunatnes» slejās.

— Piemēram, pēdējā laikā?

— Nu, kaut vai materiālus par Tautas frontes veidošanās gaitu. Visi galvenie materiāli, visi dokumentu projekti bija jums nopublicēti, tieši no «Padomju Jaunatnes» varēja dabūt vistiešāko priekšstatu par Tautas fronti.

Vēl man palicis prātā, ka no «Padomju Jaunatnes» es iepazinu jaunu terminu — «neformāļi». Tas bija jauns process. Man bija interesanti ar to iepazīties pēc avīzes. Tāpat kā izlasīt par neformālās tautas frontes sēdi, kad par to parādījās jūsu avīzē raksts. Tad uzreiz man visi jautājumi te kļuva skaidri. Vienīgi raksts parādījās, manuprāt, par vēlu — to vajadzēja ievietot vismaz tajā pašā nedēļā, kad tā sēde bija.

— Vai jums ir viegli lasīt mūsu avīzi salīdzinājumā ar ASV presi?

— Nekādu grūtību. Avīzes forma un iekārtojums ir pašas avīzes lieta, un man kā lasītājam tas nesagādā problēmas. Prese var un tai vajag būt dažādai, tai nebūt nav jāiet vienā līnijā vai jāsoļo vienā solī. Lasītājam taču ir interesantāk iepazīties ar dažādiem izdevumiem — kāpēc vienā avīzē ir tāds raksts, bet citā nav, ir ar ko salīdzināt notikuma pasniegšanu, var izvērtēt dažādus viedokļus par vienu notikumu.

— Un Latvijas informācijas līdzekļu devums Tautas frontes dibināšanas kongresa atainošanā jums šķiet objektīvs?

— Tas ir labi, ka kongresu dzīvā raidījumā translē radio un televīzija.

— Un vēl par «Padomju Jaunatni», vai esat dzirdējis citu tautiešu atsauksmes par avīzi? Varbūt kritiku?

— Uz šo jautājumu man grūti atbildēt, jo lielāko daļu laika es pavadu savā kolektīvā, bet tie nav vēl visi latvieši Amerikā.

— Paldies par interviju. Jācer, ka norises pie mums radīs «Amerikas Balss» pārraidēs precīzu atspoguļojumu.

Jautājumus Knutam Ozolam uzdeva

ĀRIS JANSONS