Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Pēdējais? Partija? Un kas mums no tā?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
LTF 4. kongress

Šodien sākas LTF 4. kongress. Pirms tam «LJ» dažus jautājumus uzdeva Tautas frontes domniekiem un valdes locekļiem.

 

1. Ar ko LTF 4. kongress atšķirsies no citiem kongresiem?

2. Vai LTF jau nefunkcionē kā partija?

3. Jūsu prognoze: kas būs LTF jaunais līderis?

4. Ko esat zaudējis, ko ieguvis, darbodamies Tautas frontē?

 

Roberts Milbergs (Domes valdes loceklis):

1. Atšķirība: piedāvāsim konkrētu rīcības programmu, kas tiks īstenota. Tai nav jābūt plašai, taču tā būs vērsta uz to, lai pašreizējā krīzes laikā kaut ko varētu izdarīt. Vērtējot aizvadīto gadu, jāteic, ka bez Tautas frontes enerģiskās rīcības puča dienās vairāk nekas liels nav paveikts.

2. Organizācijas struktūra ir tuva partijai, bet LTF vēl nefunkcionē kā partija. Nodaļās strādājam patstāvīgi, nav vertikālas partijiskas administrēšanas. Slikta ir informatīva saikne ar nodaļām, tāpēc pietrūkst mijiedarbības. Es strādāju gan LTF Domes valdē, gan Vidzemes priekšpilsētas nodaļu apvienībā, tāpēc šī saikne veidojas vienkāršāk to, ko runā valdē, tūlīt zina arī nodaļu apvienība, un varbūt tāpēc Vidzemes priekšpilsēta šķiet radikālāka, enerģiskāka. Mums ir informācija. Manuprāt, princips — nodaļu apvienības pārstāvim jābūt gan valdē, gan Domē — ir izšķirīgs, jo tā ir tiešā saikne.

3. Otrreiz ievēlēs Ražuka kungu.

4. Ieguvums ir nenovērtējams — līdz galam izprasta situācija, kurā atrodas Latvijā. Šie procesi man ir pilnīgi skaidri, un to gribētu darīt zināmu arī citiem, gan publicējoties, gan turpmāk darbojoties Tautas frontē. Protams, ja vēlēšanu iznākums to atļaus.

Zaudējums — vilšanās daudzos cilvēkos. Janvāra un augusta satricinājumi bija liels pārbaudījums. Neviens nezina, cik daudz vilšanos mums būtu, ja pučs ilgtu vēl nedēļu, nedod Dievs, mēnesi. Arī šajās pāris dienās redzējām, ka pazūd daudzi atbildīgi cilvēki, citi nav spējīgi darboties un izskanēja nodevīgi viedokļi. Bet tā tam laikam ir jābūt, jo tikai īstā cīņā atklājas, kas ir kas.

 

Jānis Ruško (Domes valdes loceklis):

1. Mūsu darbā veiksmīgs gājiens bija iepriekšējie Jūrmalas semināri. Tas deva iespēju darba grupās iesaistīt daudz speciālistu. Par tiem jautājumiem, par kuriem agrāk izteicās tā sauktie tautas tribūni, tagad spriež speciālisti, kam šajos jautājumos ir iestrādes. Ceram, ka nākamā LTF Dome būs profesionālāka.

2. Tautas fronte veidojas nevis par tīru organizāciju, bet par vairāku politisko virzienu koalīciju. Taču tā iet vienā virzienā, ar konstruktīvu programmu.

3. Paliks līdzšinējais.

4. Varētu teikt — materiāli zaudējis, jo pa šiem gadiem būtu varējis attīstīt kādu privātu lietu, bet ieguvis esmu daudz ko citu. Esmu sapratis, ka noris sabiedrības evolūcija, ka to var veicināt, kā var palīdzēt attīstīties cilvēkiem. Arī sev. Visplašākajā jomā: gan politiskajā, gan psiholoģiskajā.

 

Romāns Pussars (domnieks):

1. Mūs kongresa sagatavošanas laikā grib pieradināt pie domas, ka 4. kongress atšķiršoties ar to, ka tajā nebūs kopīgas domu maiņas un plenārsēdēs kopīgos jautājumus neizvirzīs. It kā kompetenti spriedīs atsevišķās komisijā. Tā jau ir atšķirība.

Otrām kārtām, atšķirība ir tā, ka kongress notiks pavisam citos sociālpolitiskajos apstākļos — kad jau daudzmaz ir skaidrs, kas ir kas, kas ir darīts un kur ir tikai pļāpāts un prognozēts. Manuprāt, jārunā par to, kā spēsim aizstāvēt tautas intereses, skaidri apzinoties, kas ir Latvijas tauta. Nevis Maskavas sapludinātie un ar īpašu diktātu pierakstītie, bet tie, kas veido mūsu pilsoņu kopumu.

2. Nē, Tautas frontei sabiedrībā nav skaidri izteiktas politiskās bāzes. Tā ir organizācija, kas grib savienot dažādus politiskos strāvojumus, grib turēties uz zināmiem kompromisiem. Pašlaik mūsu tautas interešu aizstāvības jautājumos paši vitālākie tiek notušēti, frontes darbībā trūkst akcenta, kas ir visaktuālākais, kas ir pamats, uz kura jāceļ turpmākais. Trūkst jautājumu secības. Katrai partijai, ideoloģiju pārvēršot par politiku, jāizraugās tāda taktika, kur pirmajā vietā tiek izvirzīti atsevišķi tās programmas punkti. Patlaban mums šī programma ir ļoti izplūdusi, tā aptver visas dzīves jomas, bet trūkst akcentu.

3. Nestāvu tuvu varas virsotnei, organizatoriskai grupai, lai spriestu, kas būs līderis. Arī iepriekš šo frontes līderi neizsauca tauta, viņš tika izvirzīts no kaut kādam struktūrām. Vai šīs struktūras tagad būs izraudzījušās jaunu pārstāvi, man nav zināms.

4. Neesmu zaudējis neko. Esmu pārliecinājies, kādi ir mūsu līderi, kāda ir mūsu sabiedrības daļa, kas pretendē piedalīties politiskajā dzīvē, kādi ir mani kolēģi no inteliģences vidus. Esmu skumjš, redzot, ka inteliģencē politiskā aktivitāte ir apsīkusi. Kāda var būt tauta bez galvas, bez sirdsapziņas, un tai noteikti jābūt inteliģencei. Ja vaidam par politisko nogurumu, jājautā: ko katrs no inteliģentiem darījis mūsu republikas atjaunošana, kā pildījis savu pienākumu, apzinoties, ka tagad pienācis laiks ne tikai runāt, bet arī darīt?

 

Aivars Griķis (domnieks):

1. Tas būs pēdējais kongress.

2. Noteikti. «Augšas» strādā politiskās partijas līmenī. To apliecina tas, ka ierindas tautfrontietim nav īsti skaidrs, kas šeit notiek, dažkārt arī man kā nodaļas vadītājam. «Augšas» taisa savu politiku, ko «apakšas» nesaprot.

3. Nekas nemainīsies, paliks Ražuks.

4. Zaudējis — baigi daudz laika, ieguvis — savu skatījumu uz visu dzīvi, vērtējumu katrai situācijai, vairs akli neuzklausu citus. Ieguvis politisko kapitālu sev, nevis citiem.

 

Andrejs Puzis (domnieks):

1. Šis būs daudz tipiskāks darba kongress. Mums jādarbojas ar pozitīvu programmu, jādod atbildes uz daudziem jautājumiem, jo tauta visu, kas šobrīd notiek, — ekonomisko lejupslīdi, krīzi —, saista ar Tautas fronti. Mums jāizskaidro, ka šis norises ir objektīvas, taču ne visur mēs piekritām Augstākajai Padomei un valdībai. Tomēr mums jārod izeja no šā stāvokļa.

2. Tautas fronte funkcionē nevis kā politiska partija, bet gan kā kustība, kurā apvienoti pārāk dažādi sociālie slāņi, plašs politiskais spektrs. Turklāt nav izveidotas arī partijiskas struktūras. Partija nevar būt pārstāvēti cilvēki ar tik dažādam ekonomiskajām interesēm.

4. Par ieguvumu uzskatu to, kas ir katra domājošā latvieša pienākums, — piedalīties procesā, kas notiek. Materiālu ieguvumu, protams, nav, ir tikai zaudējumi. No manas līdzdarbošanās frontē zaudē ģimene, taču šo līdzdalību uzskatu par savu pienākumu. Malā stāvēt, kritizēt, mētāties ar lozungiem — tas laiks ir garām. Jāiet iekšā norisēs…

 

Jānis Jākobsons (domnieks):

1. Jā, šis būs pirmais no LTF kongresiem, par ko pieļaujam, ka tas varētu būt arī pēdējais. Un tajā tiks pieņemta nevis jauna programma vai tās redakcija, bet gan rīcības programma. Lai fronte izdzīvotu, šim kongresam vajadzētu būt arī pavērsiena kongresam, tam jākļūst par trešo praktisko apliecinājumu (pēc starptautiskas atzīšanas un PSRS karaspēka — vismaz no Rīgas — izvešanas aizsākuma) tam, ka ārējo apstākļu nosacītā kartēja neatkarības deklarēšana šoreiz nav bijusi tikai frāze bez seguma. Kongresa rīcības programmai jāspēj ap LTF saliedēt visus patriotiskos spēkus, balstoties uz četrām sadarbības tēzēm:

1) Satversmes un ar to saistītas likumu sistēmas respektēšana;

2) kategorisks pilsoņu kopuma un vēlētāju loka paplašināšanas noliegums līdz pēcokupācijas pirmās Saeimas vēlēšanām;

3) konsekventa likumīgo īpašnieku tiesību aizstāvēšana;

4) «3D» prasība — deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija.

Vienam no svarīgākajiem kongresa jautājumiem jābūt kadru politikas izstrādei. Lai tas kaut ar lielu nokavēšanos kļūtu par aizsākumu «Nirnbergai 2». Jezga sakarā ar pilsonības jautājumu nav tikai tukša trokšņošana, lai novērstu uzmanību no ačgārnībām ekonomikā, — bijušajiem boļševikiem neatkarīgi no viņu pašreizējā nosaukuma ir bail, ka bez plaša cittautiešu atbalsta politisko varu viņi nespēs saglabāt, — ne velti Rozenvalds aicina Latvijā veidot vietējo padomju tautu — «daudzetnosu sabiedrību» —, jo tās audzēšana savienībā izgāzusies. Ja kongress nespēs radīt šādu rīcības programmu, LTF kā tautas kustības nākotne ir apdraudēta. Tad 5. kongress tiešām nebūs vajadzīgs.

2. Paldies dievam, vēl ne. Lai gan brīžiem liekas, ka LTF vadībai, laipojot starp tautfrontiešiem un MP, starp tautfrontiešiem un AP, starp AP un MP, to vien gribētos, lai organizācija darbotos kā vienīgā mums labi pazīstamā partija…

3. Baidos, ka par priekšsēdētāju tā arī paliks Ražuks, taču uzskatu: ir jāpanāk, ka par priekšsēdētaju ievēlē Milbergu. Veselu gadu esmu strādājis ar viņu ciešā kontaktā, un varu teikt: viņš ne tikai vārdos, bet arī darbos ir apliecinājis, ka ir nepiekāpīgs un taisns, neizslēdz kompromisus, bet nekad nenolaižas līdz konformismam. (Viņa vadītāja iespējas apliecina arī 12. novembrī Latvijas radio izskanējušais atzinums, ka Roberts Milbergs varētu kļūt par rūpniecības ministru.)

4. Liekas, ka daudz, un gandrīz neko, ja neskaita veselīgu vilšanos, kas liek ne tikai atmosties, bet arī censties pilnīgi pamosties.

 

Atbildes pirms kongresa apkopojusi

 Māra Miķelsone