Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Spert soli uz vienotību

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
10. un 11. decembrī Rīgā, Latvijas Komunistiskās partijas CK Politiskās izglītības namā, sarīkot Latvijas PSR tautu forumu — šādu lēmumu pieņēmusi foruma organizācijas komiteja. Šajā sakarā LATINFORM korespondentam V. Semjonovam bija saruna ar organizācijas komitejas priekšsēdētāju, republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju A. GORBUNOVU.

Korespondents. Biedri Gorbunov, ķersimies, tā sakot, vērsim pie ragiem: kāpēc jāsasauc Latvijas tautu forums?

A. Gorbunovs. Tiešs jautājums — tieša atbilde. Daudzi mūsu republikas dažādu tautību iedzīvotāji ar bažām atzīmē, ka starpnacionālajās attiecībās pastāv saspīlējums. Turklāt tam, jo sevišķi pēdējā laikā, ir tendence pastiprināties. Šā saspīlējuma izpausmes ir ļoti dažādas — no starpnacionāliem konfliktiem sadzīvē līdz klaji necienīgai un dažkārt pat aizvainojošai attieksmei pret vienu vai otru tautību masu informācijas līdzekļos un publiskās runās. Skaidrs, ka tas nopietni satrauc saprātīgi domājošos cilvēkus. Un viņi dibināti norāda, ka šāds saspīlējums apdraud gan pārbūves galveno mērķu sasniegšanu, gan paša demokratizācijas procesa tālāko attīstību un padziļināšanos, gan visas tās pārmaiņas, kas saistītas ar ekonomisko un politisko reformu. Es pievienojos šīm republikas iedzīvotāju bažām. Mums taču vēl tikai pa īstam jāstājas pie galveno pārbūves uzdevumu praktiskās risināšanas, visi galvenie darbi mums vēl ir priekšā. Un pašreiz, kad būtu jāstājas pie tiem, mēs saasinām saspīlējumu starpnacionālajās attiecībās. Daudzi skaidri redz un labi saprot pirmcēloni, kura dēļ nepieciešams sasaukt Padomju Latvijas tautu forumu. Tieši tāpēc organizācijas komitejas sēdē lielum lielais vairākums izteicās par tā tūlītēju sarīkošanu bez jebkādas vilcināšanās, bez tā saistīšanas ar kādām ievērojamām atceres dienām. Manuprāt, tas ir pareizi. Nav ko slēpt: reizēm krasas emociju izpausmes aizēno visu konstruktīvo un traucē mūsu virzīšanos uz priekšu.

Kor. Ir grūti tam nepiekrist. Taču starpnacionālo attiecību pilnveidošana ir ilgs un ļoti darbietilpīgs process, kas prasa kompleksu pieeju. Gribētos zināt, kādi ir gaidāmā foruma konkrētie mērķi?

A. G. Faktiski izvirzīts viens mērķis — atrast jaunu kopdzīves modeli. Un tas jāmeklē dialoga, nevis daudzu monologu veidā. Pienācis laiks, kad jāatradinās dzirdēt tikai sevi un jāiemācās pirmām kārtām uzklausīt savu sarunas partneri — citas tautības cilvēku. Tikai tad varēs just un saprast, kas viņam sāp un kādi ir sāpīgie saskarsmes punkti. Protams, būtu naivi cerēt, ka ar foruma sarīkošanu vien var likvidēt šos punktus, taču tam jānoņem vai vismaz jāmazina šī sāpe. Būtībā var sacīt, ka foruma uzdevums ir ievadīt visu Latvijas tautu attīstības koncepcijas izstrādāšanu.

Kor. Organizācijas komiteja pasludinājusi foruma devīzi «Latvija — mūsu kopējās mājas». Ar to pateikts ļoti daudz, bet vai tas neskan pārāk skaļi?

A. G. Atkarībā no tā, kā saprot devīzi un kā izturas pret to. Es taču jau teicu, ka forums, dabiski, nevarēs dot atbildes uz visiem samilzušajiem starpnacionālo attiecību jautājumiem un vienā rāvienā neatrisinās visas problēmas. Tāpēc devīze jāuztver nevis kā ātri pārejošs lozungs, bet kā ilga, rūpīga un ļoti delikāta darba virziens. Mūsu republikas daudznacionālais iedzīvotāju sastāvs izveidojies vēsturiski, un tā ir šāsdienas realitāte, ko nedrīkst neievērot ne praktiskajā darbā, ne teorētiskajās konstrukcijās. Realitāte ir arī tā, ka mēs visi gribam dzīvot labāk, gribam, lai mūsu bērni varētu peldēties tīrā jūrā un basām kājām skraidīt pa zaļām pļavām. Tāpēc kopīgām rūpēm par kopīgām mājām jākļūst par realitāti. Ja visu tautību republikas iedzīvotājiem vienādā mērā rūpēs šis zemes liktenis, tad uzskatiet, ka lielākā daļa no starpnacionālo attiecību problēmām būs atrisināta. Es ļoti ceru, ka forums kļūs par lielu soli pretim vienotībai uz šāda pamata.

Organizācijas komiteja pašreiz strādā pie tā, lai šī tēze tiktu pamatota un attīstīta pirmām kārtām to zinātnieku un kompetento personu referātos, kas risina nacionālo attiecību attīstības jautājumus. Par katru problēmu būs divi vai trīs koreferāti, lai viena un tā pati problēma tiktu atspoguļota no dažādu Latvijā dzīvojošo tautu pārstāvju viedokļa. Protams, no zinātniskā viedokļa un, protams, dialoga formā. Organizācijas komitejas sēdē tika īpaši uzsvērts, ka jādara viss, lai forums nepārvērstos dialogā starp galvenajām iedzīvotāju grupām — starp latviešiem un krieviem. Šo tautu pārstāvji organizācijas komitejas sēdē apliecināja gatavību daļu no to mandātiem atdot mazākumtautību grupām. Taču pamatvilcienos delegātu sastāvs būs proporcionāls republikas iedzīvotāju sastāvam, jo viņus izvirzīs ne vien no jau organizatoriski izveidotajām nacionālo grupu kultūras biedrībām, bet arī pēc teritoriālā principa, ievērojot iedzīvotāju skaitu un sastāvu.

Kor. Vai forumā būs pārstāvēta «Latvijas darbaļaužu internacionālā fronte», kas pašlaik veidojas republikā, un kāda ir jūsu personiskā attieksme pret to?

A. G. Republikas Augstākajai Padomei jāpārstāv visu republikas tautību un visu sociālo slāņu intereses. Un ne tikai jāpārstāv, bet arī jāaizstāv. Protams, demokrātiskā ceļā. Tāpēc, ja Internacionālā fronte tiks izveidota un izteiks attiecīgu vēlēšanos, tā būs pārstāvēta forumā. Jāievēro, ka forumā būs pārstāvētas nevis sabiedriskās organizācijas kā tādas, bet Latvijas tautas, un tāpēc Internacionālā fronte, tāpat kā Tautas fronte, nebūs pārstāvēta kā atsevišķs formējums. Taču tas nenozīmē, ka sabiedrisko organizāciju pārstāvji forumā nevarēs izteikt savas organizācijas viedokli. Runājot par manu personisko attieksmi pret Internacionālo fronti, teikšu vienu: protams, mums visiem gribētos, lai republikā būtu vienota pārbūves atbalstīšanas kustība, bet, ja tā nav iznācis un ja realitāte ir šāda, tad mums jārēķinās ar to. Piemēram, šajās dienās notikusi televīzijas diskusija starp Latvijas Tautas fronti un topošo Internacionālo fronti apstiprina šo realitāti.

Galvenais, protams, ir un paliek konstruktīva, visu republikas sabiedrību vienojoša rīcība pārbūves atbalstīšanai, nevis savstarpēja apkarošanās un pretenzijas. Visu republikas iedzīvotāju intereses prasa tieši tādu prioritāšu apzināšanos.

Kor. Iedzīvotāji izsaka nopietnus pārmetumus masu informācijas līdzekļiem un apsūdz dažas redakcijas nepietiekami pārdomātā, bet dažkārt pat provokatoriskā nacionālo problēmu risināšanā. Šādas domas bija dzirdamas arī organizācijas komitejas sēdē. Kā jūs vērtējat šādus izteikumus?

 A. G. Ja atskatāmies pagātnē, redzam, ka kritiskas piezīmes tika adresētas arī man — kā partijas darbiniekam, kas savu amata pienākumu ietvaros nodarbojās ar republikas ideoloģiskajām organizācijām, tai skaitā ar presi, radio un televīziju. Uzreiz varu sacīt, ka šīs piezīmes ir pilnīgi pamatotas. Masu prese it kā atsedza vai parādīja sāpīgos punktus, vienu vai otru sāpi. Analizējot kādu rakstu vai raidījumu, kas izpelnījies pārmetumus, turklāt to darot pa īstam, lielākajā daļā gadījumu pat nevar noteikt, kas tajā pateikts vai parādīts nepareizi. Viss ir it kā pareizi. Taču cita lieta, kādā formā tiek pasniegts materiāls. Tādā, kas vieno, vai tādā, kas šķir vai pat aizvaino. Un man šķiet, ka taisnība būs tiem, kuri teiks, ka dažkārt vienojošā bijis maz. Pārāk daudz kaismes un pārāk maz delikātuma. Un tas attiecas ne tikai uz kādu atsevišķu raidījumu vai laikrakstu vien. Manuprāt, tas noticis tāpēc, ka ikviens centies izkliegt savu sāpi un apvainojies, ka šo sāpi tieši tāpat neuztver citas tautības kolēģis, vienkārši lasītājs vai skatītājs. Nav bijis daudz tādu, kas domājuši, kādā formā šī sāpe tiek izteikta. Bet, kad radās pretenzijas, sāpe tikai saasinājās: kā tad tā, mūs nesaprot? Personiski es vienmēr esmu turējies pie šādas formulas — ja es runāju, bet mani nesaprot un nespēj saprast arī pēc tam, es vainoju tikai pats sevi. Esmu pārliecināts, ka arī mūsu masu informācijas līdzekļiem jārīkojas tāpat. Tad tie atradīs kopīgu valodu gan ar visu kategoriju skatītājiem un lasītājiem, gan — un tas nav mazāk svarīgi — arī savā starpā.

Kor. Biedri Gorbunov, man vairāk jautājumu nav. Bet varbūt jūs pats gribat kaut ko pateikt lasītājiem?

A. G. Pirmkārt, es gribētu informēt, ka organizācijas komiteja ir ieinteresēta, lai tajā strādātu cilvēki, kas izceļas ar konstruktīvu pieeju problēmu risināšanai un kam rūp kopīgais darbs. Tāpēc, kaut gan Prezidijs apstiprinājis organizācijas komiteju, mums dotas tiesības papildināt to ar cilvēkiem, kas patiesi vēlas ar savu darbu dot ieguldījumu Padomju Latvijas tautu foruma sagatavošanā.

Un otrkārt, es domāju, ka jau pēc 10. novembra, pēc organizācijas komitejas otrās sēdes, mēs publicēsim savu platformu — galvenos jautājumus, ko ierosināsim izskatīt forumā. Un tāpēc es lūdzu republikas iedzīvotājus izturēties kritiski pret iecerētā darba programmu. Taču nevis tālab, lai to visu neargumentēti nopeltu, bet gan tālab, lai padomātu un izteiktu konstruktīvus priekšlikumus. Tas palīdzēs iesniegt izskatīšanai forumā tieši tos jautājumus, kas interesē plašus republikas sabiedrības slāņus.

Un, visbeidzot, par republikas sabiedrības konsolidāciju domājot, gribu uzsvērt, ka republikas nākotni veido mūsu darbs, tās liktenis ir mūsu visu rokās. Cik stipras un vieglas tās būs, tik stipra un plaukstoša būs Padomju Latvija. Mums jābūt vienotiem, bet ne vienādiem, bez vienotības kopīgā mērķa vārdā mēs nespēsim ne savu dažādību bagātināt, ne savu kopīgo māju celt. Man gribētos, lai par to šobrīd domātu un tā interesēs rīkotos katrs republikas iedzīvotājs.

Kor. Paldies par sarunu!