Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Kas jauns Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Sestdien notika Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (turpmāk LNKBA) II konference. Reāls prātīgs, mērķtiecīgs, politisks spēks — tāda ir LNKBA šodien. Ebreju kultūras biedrības līdzpriekšsēdētājs, partijas Rīgas pilsētas komitejas deputāta kandidāts Grigorijs Krupņikovs:

— Liekas, ka LNKBA jau ir novecojusi, novecojusi ne savā būtībā, bet nosaukumā. Šodien nodarboties tikai ar kultūru, neskarot politiku, nav iespējams. Patiesībā asociācijai vajadzētu saukties LNBA.

Lai pierādītu savu apgalvojumu, G. Krupņikovs saka:

— Vīnes tikšanās laikā pirmo reizi jēdziens «cilvēktiesības» izskanēja ne tikai kā atsevišķa indivīda tiesības, bet arī kā nacionālo grupu tiesības. Tieši ar to mēs tagad nodarbojamies.

Ivars Godmanis:

— Nevar atrisināt valstiskuma problēmu, atrisināt Latvijas neatkarības problēmu uz viennacionāla pamata. Tāda ir Latvijas vēsture.

Minētais orators aicināja uz harmoniskas politiskās dzīves veidošanu:

— Acīmredzot ir pienācis laiks politizēties ne tikai sabiedrības daļai, ko mēs saucam par latviski runājošo, pienācis laiks, kad partiju rašanās procesam jāskar arī otra Latvijas iedzīvotāju daļa.

Ukraiņu jaunatnes kluba pārstāve Natālija Skudra:

— Aicinājums nacionālajām biedrībām aiziet no politikas patiesībā ir aicinājums aiziet no vienas politikas pie otras.

Tautu foruma I konference 1988. gadā bija Latvijas tautu mēģinājums apzināties savu savdabību, katras atsevišķo un visu kopējo spēku, kā arī mērķa un rīcības programmu izstrādāšana. Fakti rāda, ka padarīts daudz: atvērtas vairākas nacionālās skolas, daļēji atgūti Igauņu un Ebreju biedrības nami utt. Tātad eksperiments ar homo sovieticus, kam Jurijs Abizovs no Latvijas Krievu biedrības deva precīzu terminu — cilvēciska būtne ar izdzēstu nacionālo kodu, Latvijā lielā mērā izgāzies. Vai par to neliecina Latvijas pirmdzimtie — lībieši, kuri, par spīti mazajam skaitam, ar apbrīnojumu sīkstumu un izturību cīnās par sava nacionālā parka radīšanu Kolkas raga rajonā.

Vai nu ar vienaldzību (kas mums attiecībā pret šo tautu vienmēr pastāvējusi pat brīvvalsts laikā) paātrināsim viņu asimilāciju, vai arī ar darbiem mēģināsim palīdzēt šīs tautas kultūrai vismaz tuvākajās desmitgadēs nenokļūt vēstures muzejā.

Galvenā materiālā problēma — telpu trūkums. Igauņu nacionālās biedrības loceklis bibliotekārs Tenu Karma:

— Mēs jūtamies kā Vidzemes zemnieks pirms 170 gadiem — klaušas atceltas, bet zemes nav (lasi — telpu nav).

Refats Čubarovs aicina Rīgas izpildkomiteju pierādīt savu internacionālismu, biedrībām atdodot padomju režīmā atsavinātos īpašumus. Tuvākajā laikā nepieciešams izdot savu avīzi, kā arī iegūt noteiktu uzstāšanās laiku TV un radio.

Pozitīvi ir tas, ka LNKBA paplašinās — konferences laikā tika uzņemta Gruzijas studentu biedrība. Starp citu, gruzīnu students, kas konferences laikā izrādīja vislielāko aktivitāti, runā latviski!

Zinot, ka saspringtas nacionālās attiecības ir valdošā režīma trumpis, jāuzsver Armanda Melnalkšņa secinājums:

— Uzskatu, ka LNKBA kopā ar LTF starpnacionālo attiecību komiteju spēj sasniegt galveno mērķi — ienaidnieka tēla iznīcināšanu.

VIESTARTS GAILĪTIS