Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latviešu trimdas politisko aktivitāšu atspoguļojums ASV Nacionālā arhīva dokumentos

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Kristīne Beķere studējusi Greifsvaldes universitātē Vācijā un 2009. gadā ieguvusi Master of Arts (MA) grādu vēstures zinātnē. Pievērsusies latviešu trimdas politiskās vēstures pētniecībai un kopš 2011. gada studē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē Vēstures doktora studiju programmā.


Latviešu trimdas politisko aktivitāšu vēsture ir tēma, kas līdz šim ir aprakstīta un analizēta visai maz. Ir publicētas dažu trimdas aktīvu politisku darbinieku atmiņas un pētījumi[1], kā arī virkne rakstu, bet tie aptver tikai nelielu laika posmu vai pievēršas atsevišķu akciju aplūkošanai. Trimdas vēstures avoti gandrīz nav tikuši publicēti, un liela daļa no tiem atrodas joprojām nesakārtotos un neaprakstītos arhīvos.

Dokumenti par latviešu trimdas aktivitātēm ir saglabājušies gan trimdas organizāciju dokumentu krātuvēs, gan arī atsevišķu trimdas aktīvu sabiedrisko darbinieku personiskajos arhīvos. Sistemātisks trimdas arhīvu uzkrāšanas darbs ir sākts Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīvā[2]. Tomēr gandrīz neviena kolekcija nav pilnīga. Personiskie arhīvi gan sniedz bagātīgu un nozīmīgu informāciju par viena konkrēta cilvēka veikumu, taču tie ir nepietiekami, lai izdarītu plašākus secinājumus par vienā vai otrā valstī dzīvojošo trimdinieku kopienas politisko aktivitāti. Savukārt organizācijas savu ilgo darbības gadu laikā ikdienišķu apstākļu dēļ bieži nav spējušas saglabāt visus savus arhīvus — kaut vai gluži vienkārši tāpēc, ka nav bijis vietas, kur uzglabāt visu apjomīgo dokumentu kopumu. Tādos gadījumos dokumenti saglabāti izlases veidā, izvēloties tikai tobrīd svarīgāko. Lielākoties likumos noteiktās kārtības dēļ saglabāti finanšu dokumenti, biedru reģistri, sanāksmju protokoli un tamlīdzīga svarīga informācija. Tādas svarīgas politisko aktivitāšu liecības kā vēstules un iesniegumi, kas adresēti mītnes zemju valdībām un politiķiem, kā arī saņemtās atbildes visai bieži, šķiet, tika uzskatītas par mazsvarīgākām un nav saglabātas. To vietā gandrīz visos trimdas arhīvos kuplā skaitā uzkrāti izraksti vai izgriezumi no mītnes zemju avīzēm. Tālab trimdas politisko aktivitāšu izpētē ļoti svarīgi ir trimdinieku mītnes zemju valdības institūciju arhīvos saglabātie dokumenti. Šādi dokumenti lielākoties tiek uzglabāti valsts centrālajos jeb nacionālajos arhīvos, turklāt šādu arhīvu kolekcijas papildus ziņām par trimdinieku politiskajām aktivitātēm satur arī informāciju par to, kā šīs aktivitātes tika uztvertas no adresāta — valdības, politiķu, valsts departamenta — puses. Kopā ar trimdas latviešu nosūtītajām vēstulēm, petīcijām, iesniegumiem un oficiālajām atbildes vēstulēm bieži saglabājusies arī konfidenciāla sarakste starp amatpersonām par konkrēto jautājumu, kas, protams, ir daudz atklātāka nekā oficiālās atbildes vēstules. Šādi materiāli ļauj ne vien konstatēt kādu trimdas īstenoto politisko akciju kā notikušu faktu, bet arī analizēt tās sasniegtos rezultātus un panākto iespaidu mērķauditorijā.

ASV Nacionālais arhīvs Vašingtonā glabā ļoti plašu dokumentu kolekciju. Tajā atrodami gan nozīmīgākie dokumenti no Amerikas Savienoto Valstu izveidošanas un agrāko gadu vēstures (piemēram, ASV Konstitūcija), gan arī vispārīgākas kolekcijas, kas attiecas uz ģenealoģiju, Amerikas indiāņiem, Kolumbijas apgabalu, floti un jūrniecību, militāro un kara flotes dienestu. Arhīvā glabājas arī ASV Kongresa materiāli, tostarp dažādu Kongresa komiteju arhīvi, kā arī visdažādāko valdības un pārvaldes institūciju arhīvu materiāli. Starp pēdējās grupas materiāliem ir arī Valsts departamenta (State Department) milzīgā materiālu kolekcija[3]. Šai kolekcijai saglabāts Valsts departamentā sākotnēji ieviestais kārtojums. Atkarībā no aplūkotā laika perioda dokumenti sakārtoti pēc dažādiem, bieži vien stipri sarežģītiem kataloģizācijas principiem un skatāmi dažādos katalogos.

Informācija par baltiešu (konkrētāk — latviešu) trimdas jautājumiem atrodama daudzās ASV Nacionālā arhīva kolekcijās, un aplūkotais spektrs aptver hronoloģiski plašu laika posmu, sākot jau no trimdinieku ierašanās laika ASV līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem, kas ir jaunākie šobrīd brīvi pieejamie materiāli. Jaunāki materiāli vai nu vēl nav nodoti arhīva rīcībā, vai arī vēl nav pagājis ASV noteiktais 30 gadu termiņš, pēc kura dokumenti tiek caurskatīti, atslepenoti un kļūst brīvi pieejami.

ASV Nacionālajā arhīvā atrodamas ziņas par latviešu, lietuviešu un igauņu ieceļošanu ASV no Vācijas nometnēm (displaced persons camps). Šo ieceļošanu pārraudzīja speciāla Pārvietoto personu komisija (Displaced Persons Comission), kas darbojās no 1948. līdz 1952. gadam. Šīs komitejas materiāli ir saglabājušies un atrodas Vašingtonas arhīvā.[4] Tur atrodami gan materiāli, kas saistīti ar pašas komisijas organizēšanu, administrēšanu un darbību, tostarp komisāru Rozenfīlda (Rosenfield) un O\'Konora (O\'Connor) arhīvs, gan arī materiāli, kas tieši saistīti ar imigrantu izvēli un pārvietošanu uz ASV. Tāpat arhīvā glabājas komisijas sarakste ar visdažādākajām institūcijām un organizācijām (tā sakārtota alfabētiski pēc sarakstes partnera nosaukuma).

Latviešu trimdas vēstures izpētē lielāka nozīme ir materiāliem, kas tieši saistīti ar ieceļotājiem, un sarakstei. Šajos materiālos kuplā skaitā ir atsevišķu personu pieteikuma anketas, tostarp arī noraidītās kandidatūras. Anketas varētu būt vērtīgs informācijas avots tiem pārvietoto personu pēctečiem, kas pēta savas ģimenes vēsturi. Plašākus ieceļošanas un trimdas veidošanās procesus savukārt atsedz Pārvietoto personu komisijas sarakste ar dažādām latviešu, lietuviešu un igauņu agrīnajām organizācijām ASV. No latviešu organizācijām saglabājusies vairāk vai mazāk apjomīga sarakste ar, piemēram, Latvijas sūtniecību, Latviešu atbalsta biedrību (Latvian Relief, Inc.), Čikāgas apvienoto latviešu bēgļu atbalsta komiteju (United Latvian refugees relief committee of Chicago).[5]

Pārvietoto personu komisijas sadarbība ar latviešu organizācijām lielākoties aprobežojās ar sadarbību potenciālo imigrantu atlasē. Latviešu organizācijas bieži interesējās par atsevišķu personu lietu virzību vai arī piedāvāja savus kandidātus. Piemēram, 1951. gada oktobrī Latviešu atbalsta biedrības prezidents Harijs Lielnors interesējās par 64 latviešu aizkavējušos pārceļošanas lietu virzību[6], uz ko saņēma komisijas detalizētu atbildi, kurā norādīts katras lietas aizkavēšanās vai kandidatūras noraidīšanas iemesls.[7] No atsevišķām norādēm abās vēstulēs noprotams, ka šī nebija vienīgā šāda rakstura vēstule starp abām organizācijām.

Neilgi pēc trimdinieku lielākās daļas ierašanās no pārvietoto personu nometnēm ASV Baltijas jautājums tika aktīvi izskatīts Kongresa Speciālajā komitejā komunistu agresijas jautājumos (Select committee on communist aggression). Komiteju vadīja Čārlzs Kerstens (Charles J. Kersten), un tā laikā no 1953. gada 30. novembra līdz 1954. gada 3. decembrim izskatīja ar PSRS aktivitātēm Austrumeiropā saistītus jautājumus. Komiteja rīkoja plašas noklausīšanās, kurās par dažādiem komunistu pārkāpumiem un agresijas aktiem liecināja Centrālās un Austrumeiropas valstu pārstāvji: ungāri, poļi, slovāki, ebreji un citi, kā arī latvieši, lietuvieši un igauņi.[8] Komiteja cieši sadarbojās ar dažādajām etniskajām grupām ASV, tostarp arī ar latviešu trimdas organizācijām un diplomātiskajām pārstāvniecībām. Ar trimdas organizāciju palīdzību tika apzināti iespējamie liecinieki, kam ir informācija par komiteju interesējošām epizodēm, un tika organizēta šo cilvēku liecību iesniegšana.[9] Liela nozīme bija arī trimdas organizāciju starpvalstu sakariem, jo tika meklēti un uzklausīti ne tikai liecinieki no ASV, bet arī no citām zemēm, piemēram, Austrālijas un Kanādas.[10] Kerstena komitejas darbības rezultātā tapušais ziņojums jau ir publicēts ASV Kongresa oficiālajos avotos, taču šajā arhīva fondā ir arī daudz līdz šim nepublicētas informācijas.

ASV Nacionālajā arhīvā saglabājusies plaša dokumentācija saistībā ar visu triju Baltijas valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām Amerikas Savienotajās Valstīs, īpaši agrākajā periodā. Saglabājušies materiāli par Latvijas un ASV diplomātiskajām attiecībām par visu periodu kopš to uzsākšanas un arī pēc 1945. gada. Attiecīgajos Valsts departamenta failos par 1955.–1959. gadu[11] atrodama visdažādākā ar baltiešu diplomātiskajām pārstāvniecībām saistīta informācija. Liela daļa sarakstes un dokumentu attiecas uz diplomātisko pārstāvniecību finansēšanu no Baltijas valstīm piederošajiem un ASV iesaldētajiem līdzekļiem, tostarp ikgadēji pārskati par finansējuma izlietojumu un tāmes nākamā gada finansējumam, kā arī kadru politikas jautājumi. Tāpat šajos failos saglabājusies sarakste starp Valsts departamentu un ASV diplomātiskajām pārstāvniecībām dažādās valstīs par jautājumiem, kas tieši vai netieši skar Baltijas valstis.

Interesantus faktus par latviešu sabiedrību dažādās zemēs glabā ASV Valsts departamenta 1959. gada sākumā ievāktā, tobrīd kā konfidenciāla klasificētā informācija par Baltijas valstu pārstāvju aktivitātēm. ASV ģenerālkonsuls Kanādā, Toronto, ne vien nosauc un raksturo visu triju Baltijas valstu goda konsulus, bet arī dod tuvāku raksturojumu katrai no trim etniskajām grupām. Par latviešiem ziņojumā rakstīts: «Latviešu kopiena nešķiet tik saliedēta kā igauņu, bet arī tā ir izteikti antikomunistiska un proamerikāniska. Kopiena cieši sadarbojas ar citām etniskām grupām, īpaši ar citām baltiešu grupām. [..] Ne latviešu, ne lietuviešu grupa nav tik aktīva kā igauņi, iespējams, mazākas goda konsulu aktivitātes dēļ, salīdzinot ar igauņu konsulu. Daudzi igauņi saglabā savas igauņu pases, kamēr daudzi latvieši un lietuvieši saņem Kanādas sertifikātus kā bezvalstiskas personas.»[12] Līdzīgs ziņojums no Parīzes raksturo arī Francijas latviešu kopienu 1959. gadā kā «šobrīd no politiskā viedokļa lielākoties pasīvu».[13]

Sastopamas arī norādes uz trimdinieku politiskajām aktivitātēm un ASV ieinteresētību izmantot baltiešu trimdinieku grupas antikomunistiskās propagandas veikšanai, piemēram, Latīņamerikas zemēs. Vairākos dokumentos tiek apspriesta vēlamība atjaunot Latvijas vēstniecību Argentīnā, kas vienlaikus varētu būt trimdinieku pretkomunistiskās politiskās darbības centrs Latīņamerikas zemēs.[14]

Vispārīgāka rakstura jautājumus saistībā ar Baltijas valstīm pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ASV izskatīja Valsts departamenta Eiropas jautājumu biroja (Bureau of European affairs) Austrumeiropas jautājumu nodaļa (Office of Eastern European affairs). Spriežot pēc saglabājušos materiālu ziņām, pie šīs komisijas vērsās daudzu ar Baltijas valstīm saistīto jautājumu gadījumā.

Pie Austrumeiropas jautājumu nodaļas griezās arī citas ASV valdības institūcijas — pēc rekomendācijām turpmākai rīcībai sarežģītākos jautājumos, kas varēja radīt nesakritības ar pastāvošo ASV politiku attiecībā uz Baltijas valstīm.[15]

Austrumeiropas jautājumu nodaļa arī izdeva sertifikātus, kas apliecināja ASV valsts oficiālo Baltijas valstu inkorporācijas likumības neatzīšanas politiku. Daudzie saglabājušies šādu ASV oficiālās politikas apliecinājumu pieprasījumi gan no citiem Valsts departamenta atzariem, gan advokātiem liecina par šā jautājuma aktualitāti. Līdzīgus pieprasījumus iesniedza arī baltiešu organizācijas, kas savukārt vēlreiz norāda, ka Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas fakts bijis trimdinieku politiskā darba centrā.

Austrumeiropas jautājumu nodaļai no dažādiem departamentiem tika pārsūtītas arī daudzas latviešu trimdas organizāciju un atsevišķu latviešu rakstītas vēstules ar jautājumiem, kas skāra Baltijas valstis vai attiecības ar PSRS. Šos jautājumus šī nodaļa arī tālāk risināja. Piemēram, 1962. gadā protestus izpelnījās pēc ASV un PSRS divpusējas vienošanās Amerikas Savienotajās Valstīs izplatītā žurnāla «PSRS» (USSR) jūlija numurs, kur cita starpā bija izvietota arī informācija par Padomju Latviju. Līdzīgi raksti par Lietuvu un Igauniju bija paredzēti nākamajos numuros. Mutisku protestu pret Latvijas kā vienas no padomju republikām aplūkošanu šajā ASV izplatītajā žurnālā iesniedza Latvijas vēstnieks ASV Arnolds Spekke, savukārt rakstisku protesta vēstuli iesūtīja Amerikas Latviešu apvienība.[16] Trimdas protests nepalika bez ievērības. Austrumeiropas jautājumu nodaļa, sīkāk izskatot šo jautājumu, nonāca pie secinājuma, ka šāda publikācija ir pretrunā ar ASV īstenoto Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku un pārkāpj ASV un PSRS vienošanos par žurnāla satura vadlīnijām. Austrumeiropas jautājumu nodaļa rekomendēja iesniegt diplomātisko notu PSRS sūtnim ASV, norādot uz PSRS diskutablo Baltijas valstu jautājuma izvirzīšanu apmaiņas programmas ietvaros, un par radušos situāciju informēt departamentu, kurš atbildīgs par sadarbību ar PSRS un Austrumeiropu.[17]

Bez tiešām liecībām par trimdas organizāciju un individuālu aktīvistu darbību un panāktajiem rezultātiem šīs komisijas materiālos saglabājusies arī dažkārt visai interesanta iekšējā sarakste par Baltijas jautājumiem. Šādi materiāli dod ieskatu ASV institūciju un valdības attieksmē pret baltiešu trimdiniekiem un viņu organizācijām, kā arī atsevišķām politiskajām akcijām.

Trimdas organizācijas mēģināja panākt Baltijas valstīm labvēlīgu ASV politiku ne vien ar vēstulēm un rakstiskiem iesniegumiem, bet arī izmantojot iespēju personīgi tikties ar dažādu institūciju pārstāvjiem. 1965. gadā, pieminot Baltijas valstu okupācijas 25. gadadienu, Apvienotās Amerikas baltiešu komitejas (The Joint Baltic American Committee) priekšsēdētājs Pēteris Lejiņš lūdza ASV prezidentu Lindonu Džonsonu (Lyndon B. Johnson) pieņemt triju komiteju veidojošo organizāciju pārstāvju delegāciju. Delegācijas vizītei viņš izvirzīja divus mērķus: pirmkārt, «pateikties ASV valdībai un prezidentam personīgi kā šīs valdības vadītājam par Baltijas valstu piespiedu inkorporācijas PSRS neatzīšanas politikas uzturēšanu»[18], otrkārt, «iesniegt atjaunotu protestu pret PSRS nodarītajām pārestībām Baltijas valstīm, lai uzturētu dzīvu pašnoteikšanās un brīvības cerību»[19]. Valsts departaments tomēr neuzskatīja par nepieciešamu organizēt šādu vizīti, memoranda rekomendācijā norādot, ka «valsts departaments nesaskata iespējamus ārpolitiskus ieguvumus prezidentam, pieņemot delegāciju ar šādu mērķi. Tomēr, ja prezidents vēlētos pieņemt delegāciju iekšpolitisku iemeslu dēļ, Valsts departaments nesaskata šķēršļus»[20]. Savukārt, ja prezidents tomēr neizrādītu interesi pieņemt baltiešu delegāciju, Valsts departaments uzskatīja par piemērotu, ka šo delegāciju pieņemtu Valsts sekretārs[21]. Šāda pieņemšana 1965. gada jūnijā arī tika organizēta. Acīmredzot delegācijas izvirzītie vizītes mērķi netika uzskatīti par pietiekami svarīgiem, lai delegācijas pieņemšanai laiku varētu izbrīvēt pats ASV prezidents. Tomēr fakts, ka komitejas delegāciju bija gatava pieņemt tik augsta amatpersona kā ASV Valsts sekretārs, liecina par cieņu pret baltiešu minoritāti ASV un to pārstāvošo komiteju.

Šajā rakstā īsi aplūkotās dokumentu grupas un notikumi nebūt neizsmeļ ASV un ASV Nacionālajā arhīvā glabātās ziņas par baltiešu trimdas aktivitātēm un Baltijas jautājumu. Atsevišķas informācijas grupas, tostarp informācija par atsevišķām politiskām akcijām, noteikti vēl atrodamas Valsts departamenta vispārīgajos materiālos. Ņemot vērā Valsts departamenta materiālu lielo apjomu un — īpaši — agrāko gadu sarežģīto kataloģizācijas sistēmu, šo dokumentu atrašana ir ne vien pacietības, bet zināmā mērā arī veiksmes jautājums.

ASV Nacionālajā arhīvā glabājas arī materiāli par Helsinku konferences (Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes) procesu, taču tie pagaidām ir tikai ierobežoti pieejami. Tāpat nav publiskoti un līdz ar to pieejami astoņdesmito gadu beigu un deviņdesmito gadu sākuma — Latvijas neatkarības atgūšanas perioda — dokumenti, kuros noteikti ir informācija par bagātīgajām trimdas aktivitātēm šajā laikā.

Daudz informācijas par baltiešu trimdas aktivitātēm glabājas dažādu ASV prezidentu bibliotēkās, kurās atrodas arī šo prezidentu personiskie arhīvi. Dažādu prezidentu bibliotēkas ir izkaisītas pa dažādiem ASV štatiem. Kā svarīgākie šeit būtu minami prezidenta Džeralda Forda (Gerald Ford), Džimija Kārtera (Jimmy Carter) un Harija S. Trumena (Harry S. Truman) arhīvi. Džeralda Forda bibliotēkas arhīvā Annārborā (Ann Arbor) Mičiganā atrodas informācija par Eiropas Drošības un sadarbības apspriedēm[22], kurās aktīvu politisku darbu izvērsa arī trimdas latviešu organizācijas, par Apspiesto tautu nedēļas[23] (Captive Nations Week) aktivitātēm, kā arī vispārīga informācija par latviešu etniskajām grupām[24]. Prezidenta Dž. Kārtera bibliotēkas arhīvā Atlantā tāpat atrodama informācija par Apspiesto tautu nedēļas aktivitātēm Kārtera prezidentūras laikā[25], kā arī vispārīga informācija saistībā ar Baltijas valstīm[26]. Savukārt prezidenta H. Trumena bibliotēkas arhīvā Independencē Misūri atrodas materiāli par Baltijas valstu brīvības komiteju (Baltic States Freedom Committee)[27]. Ar Baltijas valstīm un trimdas aktivitātēm saistīti materiāli varētu būt arī Ronalda Reigana (Ronald Reagan) bibliotēkas arhīvos.

Arhīvos atrodamie dokumenti ir galvenais informācijas avots par trimdas politiskajām aktivitātēm, kas ņemams par pamatu trimdas vēstures zinātniskai analīzei. Trimdas darbinieku memuāri, atmiņas un biogrāfijas var lieliski papildināt arhīvos atrodamo dokumentu sniegto informācijas klāstu, bet nekādā gadījumā nevar to aizstāt. Tālab trimdas vēstures liecību atrašanās vietu apzināšana un trimdas organizāciju arhīvu kārtošana un saglabāšana ir ļoti nozīmīga. Papildus pašu trimdas organizāciju un aktīvu sabiedrisko darbinieku arhīviem ļoti daudz svarīgas informācijas par trimdā paveikto politisko darbu uzkrāts mītnes zemju arhīvos. ASV Nacionālajā arhīvā trimdas vēstures pētniekiem bez jau aprakstītajām dokumentu kolekcijām būtu vērts pievērst uzmanību Valsts departamenta dokumentos atrodamajiem materiāliem. Ļoti vērtīgi būtu apzināt ASV prezidentu bibliotēkās glabātos materiālus, kas praktiski saistīts ar zināmām grūtībām, jo šie arhīvi atrodas dažādos ASV štatos. Tāpat interesantas ziņas varētu sniegt tuvāka Latvijas diplomātisko pārstāvniecību darbības un attiecību ar ASV izpēte.

  1. Piemēram: Ritenis J. Diplomātiskā cīņa par Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanu. Rīga, 1999, vai: Spilners I. Mēs uzvarējām! Rīga, 1998.
  2. Skatīt Ineses Kalniņas rakstu «Trimdas arhīvi Latvijas valsts arhīvā un to stāvoklis» šajā krājumā.
  3. Record group (RG) 59: General Records of the Department of State, 1763-2002. Satur 2843 apakšiedalījuma vienības (series).
  4. RG 278: Records of the Displaced Persons Commission, 1948-1952.
  5. RG 278: Records of the Displaced Persons Commission, 1948-1952. General records of the commission. Boxes 22, 23, 38.
  6. Letter from Harry W. Lielnors to the Hon. Edward M. O\'Connor, Displaced Persons Commission. October 16, 1951. USA National archives, RG 278: Records of the Displaced Persons Commission, 1948-1952. General records of the commission. Box 22.
  7. Letter from Hon. Edward M. O\'Connor, Displaced persons commission to Harry W. Lielnors, Latvian Relief Inc. November 14, 1951. USA National archives, RG 278: Records of the Displaced Persons Commission, 1948-1952. General records of the commission. Box 22.
  8. Index to reports issued by the Select committee on comunist aggression. USA National archives, RG 233: House of representatives, 83rd congress. Select committee on comunist agression. Box 10.
  9. RG 233: House of representatives, 83rd congress. Select committee on comunist agression. Box 12. General correspondence.
  10. Skatīt, piemēram, RG 233: House of representatives, 83rd congress. Select committee on comunist agression. Box 10. Files: witness forms — Australia, New Zealand; witness forms — Canada.
  11. RG 59: General Records of the Department of State. General Int\'l. Rel./Diplomatic representation 1955-59. Central Decimal file. Boxes 2332 ff.
  12. Foreign service despatch no. 95 from Consulate general, Toronto, to The Department of State, Washington. Subject: Request for information concerning activities of representatives of Baltic states. January 26, 1959, p. 2. USA National archives, RG 59: General Int\'l. Rel./Diplomatic representation 1955-59. Box 2333, 601.60A11/1-2659.
  13. Foreign service despatch no. 1647 from The America Embasy, Paris, to The Department of State, Washington. Subject: Activities of Baltic groups in France. March 4, 1959, p. 1-2. USA National archives, RG 59: General Int\'l. Rel./Diplomatic representation 1955-59. Box 2333, 601.60A11/3-359.
  14. Skatīt, piemēram, ACEN memorandu un tam sekojošo saraksti ASV Valsts departamentā. USA National archives, RG 59: General Int\'l. Rel./Diplomatic representation 1955-59. Box 2333, 601.60A20.
  15. Piemēram: Memorandum on the deportation case of Arvids Driksna. USA National Archives, RG 59: Bureau of European Affairs, Office of East European affairs, Records relating to the Baltic states 1962-1967. Box 1.
  16. Revised draft staff study on Soviet efforts to erode U.S. policy on Latvia, Lithuania and Estonia. August 15, 1962. USA National Archives, RG 59: Bureau of European Affairs, Office of East European affairs, Records relating to the Baltic states 1962-1967. Box 1. File: CUL — Cultural activities, p. 1.
  17. Ibid., p. 4.
  18. Letter from the Joint Baltic American Committee to the US President. May 19, 1965. USA National Archives, RG 59: Bureau of European Affairs, Office of East European affairs, Records relating to the Baltic states 1962-1967. Box 2. File: POL — Political affairs and rel.
  19. Ibid.
  20. Memorandum by executive secretary Benjamin H. Reed for McGeorge Bundy, the White House. June 10, 1965. USA National Archives, RG 59: Bureau of European Affairs, Office of East European affairs, Records relating to the Baltic states 1962-1967. Box 2. File: POL — Political affairs and rel., p. 1.
  21. Ibid.
  22. IT 104: Conference on Security and Cooperation in Europe (CSCE), 08/1974-01/197. Sērija: White House Central Files Subject Files on Holidays, compiled 08/1974-01/1977.
  23. HO 10: Captive Nations Week, 08/1974-01/1977. Sērija: White House Central Files Subject Files on Holidays, compiled 08/1974-01/1977.
  24. Latvian Ethnic Groups, 12/1975-08/1976. Sērija: Myron Kuropas\' Ethnic Groups Files, compiled 1976-1977
  25. Captive Nations Week 7/77 (O/A 4476), 07/1977-07/1977. Sērija: Jane Wales Files, compiled 1977-1978.
  26. Baltic States. Sērija: Stephen Aiello\'s Ethnic Group Files, compiled 1980-1981.
  27. Baltic States Freedom Committee, PPF 6090. Sērija: President\'s Personal Files, compiled 1945-1953.