Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Nenobijās!

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Haralds Ozoliņš ir īsts Latvijas patriots. Kad sākās tas briesmīgais laiks, viņš uzskatīja par savu pienākumu atrasties tur — barikādēs. Savā postenī, Brasā, viņš ieradās 13. janvārī. Šis postenis atradās apmēram četrsimt metrus no omoniešu bāzes. Haralds teica, ka skats tur bijis drūms, bet par bailēm viņš esot aizmirsis. Viņš stāstīja, ka omonieši ir uzbrukuši neapbruņotiem cilvēkiem.

Bija gadījums, kad omonietis gribējis uzbrukt kādai sievietei, kura gājusi pāri tiltam. Kareivis piegājis viņai klāt un licis apstāties. Sieviete to nedarīja, tad viņš pagāja viņai priekšā un gribēja iesist ar ieroča laidi. Sieviete teikusi, lai sit un parāda, cik zemisks un gļēvs viņš ir. Kareivis redzēja, ka sievietei nav bail no viņa, un dusmīgs aizgāja.

Haralds stāstīja, ka katru vakaru pulksten 23.00 viņi bloķēja tiltu. Dienā viņi to nevarēja darīt, jo pāri tiltam kursēja tramvajs, bet pēc vienpadsmitiem pāri tiltam netika neviens. Viņi atbrīvoja tiltu sešos no rīta, jo atkal sāka kursēt tramvajs. Tiltu viņi bloķēja ar smago tehniku — lielajiem traktoriem un smagajām mašīnām. Tieši tajā vakarā, kad pie Vecmīlgrāvja tilta nošāva Mūrnieku, arī Haralda postenim bija uzbrukums. Kareivji piegāja pie Haralda un izšāva divas automāta kārtas viņam virs galvas, teica, lai guļas. Haralds stāvēja kā mūris un teica, ka šoreiz nekas nesanāks, viņš izkustēsies no vietas tikai beigts. Omonietis viņam neko neizdarīja. Tieši tajā brīdī viņa postenī skanēja radio, lai viņi varētu zināt, kas notiek citur. Omoniešiem tas nepatika, un viņi sāka šaut, bet radio, kā par spīti, turpināja skanēt. Tas kareivjus vēl vairāk sakaitināja, tad viens no viņiem neizturēja un kārtīgi sabradāja radio.

Kādu vakaru Haralds un viņa biedri no smagās tehnikas uztaisīja ķēdi pāri tiltam. Viņi sasēja ar trosēm traktorus un mašīnas, piesēja vienu troses galu pie tilta malas, bet otru pārlaida pāri tilta malai, un tur — pie liela traktora. Šādu ķēdi nespētu pārraut ne bruņumašīna, ne tanks, un neviens netiktu pāri tiltam.

Haralds stāstīja par kādu sirsnīgu kundzīti, kura viņam uz barikādēm nesa siltu tēju un maizītes. Katrā ziņā badā viņiem nebija jāmirst.

Haralds atgriezās mājās 18. janvārī dzīvs un vesels.