Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Turpinot aizsākto

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Nacionālajās kultūras biedrībās

28. janvārī pulksten 10 Rīgā, A. Deglava ielā 1a, TTP kultūras namā trešo mācību pusgadu uzsāks Rīgas latgaliešu biedrības «Trešo zvaigzne» svētdienas universitātes klausītāji. Stundu pirms lekciju sākuma tiks gaidīti arī jauni interesenti. Viņi varēs iegādāties kursa abonementu, kurā nosauktas tēmas, ko līdz pavasarim katra mēneša pēdējā svētdienā trīs lekciju ciklā piedāvā pazīstami zinātnieki un katoļu baznīcas pārstāvji. Stāsta svētdienas universitātes sabiedriskā rektore, Latvijas Universitātes pasniedzēja Lidija LEIKUMA:

— Janvāra nodarbībā ietvertas lekcijas par Latgales pirmajiem folkloristiem gadsimta sākumā — to lasīšu es. No ZA Vēstures institūta man talkā nāks etnogrāfe Mirdza Slava un izstāstīs par Latgales tautastērpu valkāšanas tradīcijām.

Vispār mēs esam paredzējuši turpināt visas iepriekšējos divos pusgados aizsāktās tēmas. Par rakstu valodas stabilizēšanos stāstīs A. Breidaks. 1905. gadā sāka iznākt pirmā latgaliešu avīze «Gaisma» — un mēs esam uzaicinājuši tās redaktora Franča Kempa dēlu, kurš patlaban dzīvo Līvānos, un arī žurnāla «Katoļu dzeive» atbildīgo sekretāri Marutu Latkovsku, kura par šo avīzi jau rakstījusi, studējot žurnālistiku LU.

Turpinot latgaliešu literatūras pārskatu, literatūrzinātniece Ilona Salcēviča mums ir apsolījusi lekciju par 20.—30. gadiem. Tad par Lieldienām mums stāstīs ZA folkloriste Benedikta Mežale.

Savukārt aprīlī mēs runāsim par Vladislavu Loci un latgaliešu literatūru — starp šiem diviem jēdzieniem ir ciešs kopsakars, un to parādīs Staņislavs Saušs, kurš pats strādājis Vl. Loča izdevniecībā Daugavpilī, līdz Vl. Locis emigrēja uz Vāciju un turpināja savu darbu tur, trimdā izdodams vairāk nekā 140 grāmatas latgaliski.

Šajā gadā Nikodēmam Rancānam ir 120 gadu jubileja, un par šo monsinjoru, kas daudz darījis arī Latgales kooperācijas attīstībai un praktisko zemkopības, lopkopības, dārzkopības zināšanu izplatīšanai, stāstīs Ivars Magazeinis.

Visbeidzot runāsim par latgaliešu tautasdziesmu valodu — tur speciāliste ir folkloriste Beatrise Reidzāne. Tajā pašā reizē atnāks arī etnogrāfe Inese Sarkane. Viņa runās par dekoratīviem elementiem tautas celtniecībā, kurus pētījusi, braucot ekspedīcijās uz Latgali.

Un vēl — neaizmirsīsim, ka ikreiz klāt pie divām vēstures un literatūrzinātnes, valodniecības vai etnogrāfijas lekcijām ir arī trešā. Tā ir par reliģijas jautājumiem, un to parasti mums ir lasījis monsiņjors Jānis Pujāts. Šīs lekcijas ir ļoti vajadzīgas — it sevišķi tagad, kad atgriežamies pie baznīcas. Daudzi gan maz ko zina par savu vecāku un vecvecāku ticību.

Tāpēc aicinām uz mūsu biedrību visus, kam minētās tēmas šķiet izzināšanas vērtas. Domāju, ka tās būtu nepieciešamas ne tikai latgaliskās izcelsmes tautiešiem, bet arī citiem, lai nebūtu vienpusības Latvijas kultūras uztverē. Laipni lūdzam!

 

Aleksandrs ROCKĀNS