Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

1989. gada 9. aprīļa Tbilisi notikumu apstākļu izmeklēšanai izveidotās Gruzijas PSR Augstākās Padomes komisijas slēdziens (5)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

 

 (Sākumu sk. 28., 31. oktobrī un 1., 2. novembrī)

 

b) ķīmiski toksikoloģiskās apakškomisijas slēdzienā konstatēts, ka 9. aprīlī mītiņa izklīdināšanai Tbilisi karaspēka apakšvienības lietojušas:

1) dažādus indīgo hloracetofenonu («HAF») saturošās «Čerjomuhas» paveidus;

2) vēl indīgāku ķīmisko vielu — «CS»;

3) hlorpikrīnu, kura lietošana konstatēta ar modernām un augsti efektīvām metodēm.

Tomēr 9. aprīlī bojā gājušo patologanatomiskajā izmeklēšanā konstatētie fakti un cietušo klīniskā aina nav izskaidrojama tikai ar «HAF» un «CS» iedarbību. Tāpēc nav izslēgts, ka lietotas arī tādas, vēl iedarbīgākas indīgās ķīmiskās vielas, kas bloķē īpašus nervu sistēmas receptorus.

Ķīmiski toksikoloģiskās ekspertīzes slēdzienu apstiprina augsti kvalificēti speciālisti no Maskavas un Ļeņingradas, kā arī speciālisti no VFR, ASV un Francijas un Starptautiskās Sarkanā Krusta organizācijas pārstāvji.

Vēl jāatzīmē, ka Kara prokuratūrai nodotajos paraugos bez «Čerjomuhas» un «CS» (K-51) apakškomisija atradusi arī vielas, kuras nav izdevies identificēt; tās visas satur komponentus, kuriem pēc receptūras šais vielās nav jābūt.

Ķīmiski toksikoloģiskā apakškomisija precīzi noskaidrojusi, kur un kādos daudzumos «HAF» un «CS» lietots, sākot no laukuma pie Valdības nama un beidzot ar Republikas laukumu.

Tādu ķīmisko vielu kā «CS» (K-51) un hlorpikrīns lietošana aizliegta arī tajos gadījumos, kad likumdošana atļauj lietot ieročus. Speciālo līdzekļu sarakstā, kurus drīkst izmantot iekšlietu karaspēks, nav ietverts ne «CS» (K-51), ne hlorpikrīns. Tieši aizliegto ķīmisko vielu izmantošana izraisījusi sevišķi smagas sekas; no deviņpadsmit nāves gadījumiem divpadsmit gadījumos, kā pierāda autopiskā materiāla mikroskopiskās izmeklēšanas dati un tiesu medicīnas ekspertīzes un medicīnas apakškomisijas slēdzieni, nāve iestājusies noslāpšanas rezultātā, ko izraisījusi ķīmisko vielu ieelpošana. Trīs cilvēki gājuši bojā smagas saindēšanās rezultātā, kas jo sevišķi komplicēta bija tāpēc, ka mehāniskās traumas un ievainojumi galvā bija izraisījuši smadzeņu audu bojājumus.

Ķīmisko vielu izraisītās saindēšanās dēļ ārstniecības un profilakses iestādēs pēc medicīniskās palīdzības griezušies vairāk nekā 4 000 cilvēku, vairāk nekā 500 no viņiem hospitalizēti, 3 828 pilsoņi ārstējas ambulatoriski.

Vairākos gadījumos saindēšanās ar ķīmiskajām vielām ir loti smaga un patoloģiskais stāvoklis — ilgstošs. Tāpēc Gruzijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas sistēmā izveidota specializēta dispansernodaļa šo slimnieku ārstēšanai un medicīniskajai uzraudzībai. Ārzemju un padomju speciālisti uzskata, ka dispanseriskajai uzraudzībai jāturpinās vairākus gadus.

Daļa smagi saindējušos slimnieku ārstējas VFR.

Tātad ir nepārprotami pierādījumi, ka pieļauta darbība, kura satur iepriekš nodomātas slepkavības pazīmes, kas ir izdarīta ar sevišķu cietsirdību un daudzu personu dzīvībai bīstamā veidā (Gruzijas PSR Kriminālkodeksa 104. panta 6. punkts).

Pavēli lietot indīgas ķīmiskās vielas varēja dot vienīgi ģenerālmajors I. Jefimovs. Tāpēc tieši viņš, kā arī operācijas virsvadītājs I. Rodionovs ir atbildīgi par šo noziegumu.

c) 9. aprīlī tika lietotas ne tikai uzasinātas lāpstas un indīgas ķīmiskās vielas, bet arī šaujamieroči. Par to liecina Dāvida Pailodzes ievainošanas apstākļi: viņš tika smagi ievainots ar šāvienu galvā, zaudēja abas acis un viņa dzīvība joprojām ir briesmās. Šobrīd viņš ārstējas Francijā.

Tātad pret D. Pailodzi izdarīts slepkavības mēģinājums pastiprinošos apstākļos. Šo lietu izmeklē PSRS Kara prokuratūra.

3. Saskaņā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1988. gada 28. jūlija dekrētu «aizliegts lietot ieroci ... pret sievietēm un nepilngadīgajiem, izņemot gadījumus, ja viņi izdara bruņotu uzbrukumu». Tomēr no 19 bojā gājušajiem 16 ir sievietes, bet vairumā gadījumu sakropļotas un saindētas jaunas meitenes.

4. Īpaši atzīmējama pret Gruzijas PSR Iekšlietu orgānu darbiniekiem vērstā noziedzīgā rīcība.

9. aprīlī, tāpat kā iepriekšējās dienās, pēc attiecīgu orgānu rīkojuma laukumā pie Valdības nama bija izvietoti milicijas darbinieki. Tagad visiem zināms, ka viņu pašaizliedzīgā rīcība izglāba dzīvību daudziem simtiem cilvēku. Daudzi milicijas darbinieki guva smagus ievainojumus un tika ievietoti slimnīcā. Bet PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1988. gada 28. jūlija dekrētā taču norādīts, ka iekšējā karaspēka pienākums ir atvairīt uzbrukumu milicijas darbiniekiem. 9. aprīli Tbilisi notika tieši otrādi — kareivji uzbruka milicijas darbiniekiem un viņus nežēlīgi piekāva tikai tāpēc, ka viņi centās cietušos nogādāt līdz ātrās palīdzības mašīnām.

Arī tās ir nepārprotamas nozieguma pazīmes, konkrēti, milicijas darbinieka dzīvības apdraudējums sakarā ar viņa dienesta darbību.

5. Jāatzīmē arī tas, ka militārpersonas neļāva ātrās palīdzības brigādēm, un baltos uzsvārčos ģērbtajiem medicīnas darbiniekiem sniegt palīdzību sakropļotajiem, kā arī sadragāja ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas. Rezultātā cietušo vidū ir arī medicīnas darbinieki. Šāda izrīcība ir rupjš vispāratzīto starptautisko tiesību normu pārkāpums.

Viss iepriekšteiktais ļauj izdarīt šādus secinājumus.

Nelikumīgais lēmums par mītiņa pārtraukšanu tika izpildīts ar noziedzīgām metodēm un līdzekļiem. Tā nepavisam nebija mītiņa izklīdināšana, bet gan soda operācija, kas izraisīja sevišķi smagas sekas. Kriminālatbildība par šo noziegumu pirmām kārtām gulstas uz I. Rodionovu kā šīs noziedzīgās operācijas organizētāju un uz viņa palīgiem ģenerāļiem I. Kuzņecovu un I. Jefimovu.

PSRS Prokuratūras pienākums ir noskaidrot, kas bija šī ārkārtīgi smagā nozieguma tiešie uzkūdītāji un konkrētie izpildītāji, kā arī jāveic šī nozieguma izmeklēšana un jāizlemj jautājums par attiecīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības.

Komisija atzīmē, ka pret dažām militārpersonām, kuras apsūdzētas konkrētos, mītiņā sarīkotā grautiņa laikā izdarītos noziegumos, ierosinātas lietas, ko izmeklē Kara prokuratūra, bet pret neformālo organizāciju līderiem — lietas, ko saskaņā ar Gruzijas PSR Kriminālkodeksa 2063. pantu izmeklē Gruzijas PSR Prokuratūra.

 

III. Par to, vai bija likumīga militāro un civilo varas orgānu pārstāvju rīcība pēc 9. aprīļa mītiņa pārtraukšanas.

 

9. aprīļa rītā pulksten 10 un 25 minūtēs Dž. Patiašvili PSKP Centrālajai Komitejai nosūtīja telegrammu, kuras tekstu sagatavoja B. Nikoļskis, republikas vadība telegrammā lūdza PSKP CK republikas galvaspilsētā ieviest komandanta stundu, lai normalizētu smago stāvokli, kāds izveidojies pēc mītiņa pārtraukšanas.

Te nu jāpiebilst, ka jau pirms komandanta stundas ieviešanas Padomju armijas daļas faktiski bija okupējušas pilsētu un apzināti bojāja pilsoņu personiskās automašīnas, kā arī piekopa vēl citu tamlīdzīga rakstura patvarību. Īpaši atzīmējami gadījumi, kad kareivji šāva uz bērniem. 9. aprīlī ap pulksten 18 un 15 minūtēm, tātad pirms komandanta stundas ieviešanas, uz Kahetijas šosejas karaspēka daļu kareivji, virzīdamies gar kinoteātri «Batumi», bez iemesla sāka šaut uz bērniem, kas rotaļājās uz ielas, un ievainoja kājā piecpadsmit gadus veco Dato Mhatvrišvili. To redzēdams, divpadsmit gadus vecais Levans Čanadiri uzlēca uz divriteņa, lai aizbēgtu. Taču šai mirklī virsnieks uz viņu izšāva un ievainoja sēžas muskulī. Zēns vēl joprojām atrodas slimnīcā. Kaut arī bērns stipri asiņoja, militārpersonas, piedraudot ar automātiem, nevienu nelaida viņam klāt. Palīdzību bija iespējams sniegt tikai tad, kad karaspēka kolona bija garām.

Tādējādi izdarīts divu nepilngadīgo slepkavības mēģinājums, kaut gan pēc padomju likumdošanas ieroču lietošana pret nepilngadīgajiem ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja viņi izdara bruņotu uzbrukumu. Šo lietu izmeklē PSRS kara prokuratūra.

Gruzijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs sagatavoja projektu dekrētam par komandanta stundas ieviešanu. Gruzijas KP CK birojs šo projektu novērtēja atzinīgi un, pamatojoties uz 1988. gada 9. aprīļa lēmumu, nodeva izskatīšanai Augstākās Padomes Prezidijā.

Tajā pašā dienā pulksten 19 tika sasaukta Gruzijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sēde, kurā piedalījās Prezidija priekšsēdētājs O. Čerkezija, priekšsēdētāja vietniece T. Kabulova, Prezidija sekretārs V. Kvarachelija, kā arī Prezidija locekļi I. Andriadze, V. Blažijevskis, Z. Kvačadze, V. Kočojans, D. Margvelidze, K. Mamedovs, M. Mezvrišvili un R. Čihladze. No 19 Prezidija locekļiem sēdē piedalījās 11.

Prezidija sekretāra V. Kvarachelija izdarītais protokolpieraksts liecina, ka sēdes dalībniekus par stāvokli pilsētā informēja O. Čerkezija. Viņš atzīmē, ka «pilsētā patlaban valda sarežģīts un saspīlēts stāvoklis. Ievērojot šo situāciju, Gruzijas PSR KP CK birojs uzskata par nepieciešamu pilsētā ieviest komandanta stundu. Sakarā ar to šis jautājums tiek izvirzīts Prezidija izskatīšanai.» Uzstājas Z. Kvačadze, D. Margvelidze, M. Mezvrišvili, V. Kvarachelija, R. Čihladze un I. Andriadze. Viņi atbalsta priekšlikumu ieviest pilsētā komandanta stundu. Neviens pret šo priekšlikumu neiebilst.

(Turpinājums sekos)