Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

14. jūnijā tieši pusdienlaikā pēc Viļņas laika visā Lietuvā skanēja sēru zvani. Pirms 48 gadiem tie ziņoja par briesmām — par lietuviešu tautas genocīda sākumu. Toreiz, 1941. gada 14. jūnijā, pirmie ešeloni no Lietuvas devās ceļā ar izsūtītajiem. Viņus veda uz Lapteva jūru, Irkutskas taigu, Vorkutas šahtām un Mordovijas nometnēm. Veda profesorus un saimniekus, skolotājus un mācītājus, ministrus un strādniekus. Vīriešus, sievietes, bērnus un sirmgalvjus. Staļinisma represijas skāra arī mūsu kaimiņus Latvijā un Igaunijā.

14. jūnijs atgādināja pagātni, lika pieminēt nošautos, nomocītos, badā nomērdētos. Tas atgādināja par visiem nevainīgajiem upuriem, kuru kapus pat nezinām. Tā bija sēru un cerību diena.

Visa Lietuva atzīmēja šo tautai traģisko dienu. Notika mītiņi, mesas, ielu konferences, tika atklāta izstāde par izsūtīto cilvēku dzīvi.

Viļņā todien bija vēl viens ievērojams notikums — tika atjaunots «Trīs krustu» piemineklis. Staļinisma vēsturē tā ir vēl viena melna lappuse, kas ierakstīta jau pēc kara. 1916. gadā arhitekts Aleksandrs Vivuļskis ar sabiedrības palīdzību uzstādīja «Trīs krustus» piemiņai par Kristus septiņiem kalpiem, kuri tikuši nomocīti XIV gadsimtā šajā kalnā. 1950. gadā, kad Padomju Lietuva svinēja savu «slaveno» desmitgadi, Viļņā tika uzstādīts monuments Staļinam, bet šis piemineklis — uzspridzināts. Tomēr tautas atmiņa izrādījās cietāka — pēc 39 gadiem «Trīs krusti» no jauna pacēlās virs pilsētas.

Aizvadītajā nedēļā pēc pārtraukuma darbu turpināja Lietuvas komjaunatnes ārkārtējais kongress. Trīs dienu laikā tika apspriesti Statūti, Programma, pieņemtas apmēram desmit rezolūcijas un lēmumi, notika vadošo orgānu vēlēšanas. Katrā no apspriežamajiem jautājumiem izraisījās asas diskusijas. Viens no priekšlikumiem, kas izskanēja kongresā, prasīja pārtraukt šo kongresu un sasaukt jaunu, kurš pārstāvētu visas jaunatnes organizācijas. Tomēr delegātu vairākums šo priekšlikumu noraidīja.

Kongresā uzstājās Lietuvas KP CK pirmais sekretārs Aļģirds Brazausks. Viņa runā nebija ne audzināšanas, ne pamācošu norāžu. Tā bija politiska un idejiska partnera runa — par ko arī izteicās kongress. Tomēr dialogam jānotiek ar patstāvīgu Lietuvas Komunistisko partiju, nevis ar PSKP sastāvdaļu. Kongresā pieņemtajā aicinājumā jo īpaši tika uzsvērts — Lietuvas Komunistiskā partija. Tika pieņemts aicinājums VĻKJS CK par tālāko sadarbību, noteikts Lietuvas komjaunatnes biedru vecums (no 14 līdz 35 gadiem). Kongress ievēlēja sekretariātu. Par pirmo sekretāru no 7 kandidātiem, aizklāti balsojot, tika ievēlēts Alfons Macaitis.

Pēdējā laikā Lietuvā kā sēnes pēc lietus rodas jaunas sabiedriskas organizācijas. Pagājušās nedēļas beigās Viļņā notika Lietuvas rūpnieku asociācijas dibināšanas kongress. Šai organizācijai būs liela nozīme ceļā uz Lietuvas ekonomisko patstāvību. Tā palīdzēs izstrādāt un realizēt tādu republikas saimniekošanas modeli, kas atbilstu Lietuvas dabai, enerģētikai, intelektam un citiem resursiem, kā arī nacionālajai kultūrai un tradīcijām. Tā būs no resoriem neatkarīga sabiedriska organizācija, kas savu darbību balstīs uz atklātumu, pašpārvaldi, savstarpēju partnerību, profesionālo ētiku un citiem demokrātiskiem principiem.

Pērnnedēļ notika tradicionālais starptautiskais daudzdienu velobrauciens «Apkārt Lietuvai». Viena no tās organizatoriem ir «Komjaunimo Tiesa» redakcija. Brauciena organizatori cer, ka pēc dažiem gadiem tas kļūs par visu Baltijas jūras valstu velobraucienu, bet sportisti varēs sacensties uz visu šo valstu ceļiem.


VLADS RAKŠTJALIS,

sporta nodaļas vadītājs