Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Laikraksts, kas iznāk pats par sevi

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Kā klājas, žurnālist?

No 1. janvāra Čehoslovākijas laikraksti kļuvuši tieši divreiz dārgāki. Bet par spīti visām prognozēm jaunatnes laikraksta «Mlada fronta» tirāža kopš novembra pieaugusi par 100 000 un tagad ir 450 000 eksemplāru. Valstij ar 15 miljoniem iedzīvotāju tas nav slikti. Ja nebūtu papīra deficīta, šobrīd tirāžu varētu palielināt vēl par vienu trešdaļu.

Bet galvenais jaunums — «Mlada fronta» vairs nav Sociālistiskās jaunatnes savienības CK orgāns. Tagad tā ir visas Čehoslovākijas jaunatnes dienas avīze. Ir arī jauns galvenais redaktors — Libors ŠEVČIKS.

— Izkļūšana no SJS CK kontroles arī ir sava veida revolūcija…

— Sociālistiskās jaunatnes savienības prestižs sāka strauji kristies. Laikraksta prestižs, tieši pretēji, ir cēlies. Jau notikumu pirmajā nedēļā «Mlada fronta» sāka iznākt bez cenzūras. Mēs centāmies objektīvi rakstīt par V. Havelu, citiem opozīcijas līderiem, vietu laikrakstā devām streikojošajiem studentiem.

Tagad rodas jaunas jaunatnes organizācijas, bet ir arī tādi, kas vispār nevēlas stāties nekādā savienībā. Mūsu mērķis ir būt par visas Čehoslovākijas jaunatnes laikrakstu, atspoguļot visu politisko, reliģisko pārliecību spektru, protams, izņemot fašismu, staļinismu. Mēs nevēlamies kalpot personu grupas politiskiem mērķiem, cenšamies kļūt par patstāvīgu valsts uzņēmumu, rakstīt neatkarīgi, izstrādāt savu jaunatnes politiku.

— Kāda attieksme pret šo ideju bija Sociālistiskās jaunatnes savienības Centrālajā Komitejā? Pavisam vienkārši ņēma un izlaida no rokām laikrakstu, savu politisko orgānu?

— SJS CK jaunais pirmais sekretārs Martins Ulčaks ir jauns. Viņam ir 25 gadi. Viņš saprot, ka vairs nav iespējams būt par centrālā jaunatnes laikraksta monopolistu. Mūsu sarunas bija vairāk vai mazāk konstruktīvas. Tiesa, grūtāk risinās tiesiskie, mantiskie jautājumi — mēs taču visu laiku piederējām CK kā izdevējai. Tagad SJS nesaņems valsts dotācijas, un laikraksta «Mlada fronta» peļņa tai ļoti noderētu. Tāpēc sarunas ekonomikas jautājumos ieilgušas. Bet, domāju, drīz viss atrisināsies.

— Vai SJS CK var laikrakstā brīvi publicēt materiālus, izteikt savu viedokli?

— Mēs neesam pret Sociālistisko jaunatnes savienību, tās CK. Bet vairs nav iespējams ievietot visus oficiālos dokumentus, slēdzienus, instrukcijas. Mēs vairs nesekojam, uz kurieni aizbraucis tas vai cits CK sekretārs, ar ko ticies — esam atteikušies no šādas «augstāko aprindu hronikas». Bet principiālus materiālus par jaunatnes politiku — lūdzu, ņemam tāpat kā no citām organizācijām. Mēs arī paši turpmāk gatavosim materiālus par SJS, par pirmorganizācijām.

— Kas šobrīd vada laikrakstu?

— Galvenais redaktors.

— Lai nu būtu galvenais redaktors, bet tomēr…

— Saprotu tavas šaubas. Šajā kabinetā agrāk atskanēja līdz divdesmit zvaniem dienā. No Čehoslovākijas Komunistiskās partijas CK, Sociālistiskās jaunatnes savienības CK, valdības, citām instancēm. Ar norādījumiem, vēlējumiem, negantu kritiku… Tagad tālruņi klusē. Minēšu citu piemēru. Rietumos faktiski visi nopietnie laikraksti ir neatkarīgi. Atkarīgs laikraksts nebauda lasītāju uzticību. Mēs paši izstrādāsim politiku, ņemot par pamatu jaunās iespējas, kā arī kolektīva tradīcijas.

— Bet, jums jāpiekrīt, tādu masveida populāru laikrakstu citas partijas, savienības, jaunas politiskās kustības, struktūras centīsies piesavināties.

— Pacentīsimies atrast «zelta vidusceļu», aizstāvēt jauniešu intereses, paliekot neatkarīgi.

— Galvenais redaktors arī agrāk nav piederējis ne pie vienas no partijām, lai gan jau pirms novembra darbojās piecas partijas. Vai arī tā ir pasludinātā kursa zināma garantija?

— Galvenais nav tas, ka es personiski esmu bezpartijiskais. Visi trīs mani vietnieki ir Čehoslovākijas Komunistiskās partijas biedri. Partijas piederībai redakcijā nekad nav bijusi liela nozīme. Galvenais kritērijs — žurnālista jaunrade, prasme strādāt. Šobrīd viss kolektīvs atbalsta kursu uz neatkarību. No redakcijas aizgājuši tikai divi. Pēc pašu vēlēšanās.

— Neatkarības ķīla ir finansiālā patstāvība…

— Šogad mums jāsaņem 30 miljoni kronu peļņas. Tātad mēs atmaksāsimies. Kaitējot žurnālistu materiāliem, nepalielināsim reklāmas apjomu. Mēģināsim to mainīt, vairāk dot Rietumu firmu reklāmu. Valūta vajadzīga skaitļotāju, citas iekārtas iegādei žurnālistu vajadzībām, materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.

 

J. ČERNIHS

(No laikraksta «Komsomoļskaja pravda»,

publicēts ar saīsinājumiem.)