Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Divpadsmitais olimpiskais čempions!

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
«Kalgari 88»

Bobslejs

Divnieki

1. J. Ķipurs – V. Kozlovs (PSRS) – 3:53,48

2. V. Hope — B. Muziols (VDR) – 3:54,19

3. B. Lāmanis — M. Hoiers (VDR) — 3:54,64

4. G. Vēders — D. Aklīns (Šveice) — 3:56,06

5. I. Apelts — H. Vinklers (Austrija) — 3:56.49

6. H.Hiltebrands — A. Kizers (Šveice) 3:56,52

Pusotra diena pagāja gaidot un nervozējot — vai sacensības turpināsies vai ne. Pēc finiša Jānis Ķipurs teica, ka pats svarīgākais esot bijis šajā laikā darīt visu kā parasti, nedomājot par to, ka tiesnešu kolēģija viņus tūliņ pat var pasludināt par čempioniem, un nedomājot par tām 0,84 sekundēm, kas būtu jānosargā, ja tomēr vajadzētu doties trasē arī trešo un ceturto reizi. Uz tādas pašas lēnas uguns «dega» arī pārējie un jo īpaši — Volfgangs Hope un Bogdans Muziols, kas, protams, cerēja atgūt zaudēto. Kam bija grūtāk — to nevar izsvērt. Bet pirmdienas pēcpusdienā, kad bobslejisti tomēr devās trasē, abi līderi bija gatavi cīņai.

Tobrīd Kalgari jau bija kļuvis vēsāks, kaut gan dažā virāžā bobi traucās pa tuneļiem – ledu no saules iedarbības vajadzēja sargāt. Arī ātrumi nebija tik lieli kā pirmajā dienā. Ķipurs/Kozlovs startēja starp abām VDR ekipāžām, kam pēc pirmās dienas bija vienāds rezultāts. Startā mūsējie zaudēja tikai Vēderam/Aklīnam, distances gaitā — arī Lēmanim/Holeram, bet finišēja ātrāk par visiem — 59,52. Pārsvars pār VDR otro ekipāžu pieauga vēl par sešām simtdaļām. Ekmanis/Trops brauca sliktāk — 1:00,73 un astotā vieta kopvērtējumā. Ko spēs Hope? 1250 m garās distances otrajā pusē lieliskais pilots prata atgūt startā zaudētās sešas simtdaļas un tikt garām mūsējiem — 59,45. Pārsvars tomēr palika liels — 0,77 sekundes.

Ceturtajā braucienā pirmais startēja Hope. «Kad uzzināju viņa rezultātu, sapratu, ka lieta nopietna. Bet nomierinājos pēc tam, kad arī citi konkurenti brauca par sekundi ātrāk nekā trešajā mēģinājumā.» tā jau pēc uzvaras stāstīja Ķipurs. Jā, mūsu ekipāža no VDR sportistiem ceturtajā braucienā atpalika tikai par dažām sekundes simtdaļām. Uzvara, pārliecinoša uzvara! Pēc astoņu gadu darba mums ir savi olimpiskie čempioni bobslejā. Un tie ir svētki visiem ar bobsleju saistītajiem cilvēkiem, kas vien pielikuši prātus un rokas mūsu sportistu sagatavošanā, bobsleja tehnikas radīšanā.

Taču uzvaras prieks nedrīkst būt akls. Bobslejā panākumam nepieciešami trīs komponenti: teicami sagatavoti sportisti, teicami bobi un teicamas slieces. Par sportistiem varam būt droši, arī labus bobus speciālisti mūsu republikā prot uzbūvēt. Paliek — slieces. Tiesa, olimpiskajās spēlēs drīkst būt tikai viens princips: labākajiem pilotiem — labākos bobus un labākās slieces. Mēs neesam tik stipri, lai tāda līmeņa mačos ievērotu resoru barjeras (starp citu, arī visa VDR izlases apkalpe vispirms gādā par savu līderi Hopi un tikai tad — par citiem sportistiem). Patlaban diemžēl nav precīzu ziņu, ar kādām sliecēm sacensībās brauca abas mūsu ekipāžas. Par to rakstīsim, kad dalībnieki būs atgriezušies Rīgā. Taču lielisks inventārs tikai dod iespēju cīnīties par uzvaru, bet tā ir jāgūst sportistiem pašiem. Un Jānis Ķipurs ar Vladimiru Kozlovu savas iespējas izmantoja par visiem simt procentiem.

Kad būs zināmas visas šīs nianses, tad arī varēs komentēt Zinta Ekmaņa un Aivara Tropa sniegumu (kopsummā viņiem devītais rezultāts — 3:56,92). Bet pagaidām — sacensības turpinās. Jau vakar uz starta treniņbraucienos stājās četrinieku ekipāžas. Mūsu komandu sacensībās noteikti pārstāvēs Māra Poikāna vadītais četrinieks, otru ekipāžu noteiks treniņbraucienu rezultāti.