Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 19. augusta rīta sēdes stenogramma

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
[[warning.png
  • Some part "<nowiki></nowiki>" of the query was not understood.
  • Some subquery has no valid condition.
19910819|]]

1991.gada 19.augusta sēdes stenogramma

Rīta sēde

  • / Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labdien! Lūdzu, kolēģi, reģistrēsimies! Rezultāts: 119 deputāti zālē reģistrējušies.

Godātie kolēģi deputāti! Šodien no rīta Augstākās padomes Prezidijs savā sēdē izskatīja situāciju, kura izveidojusies pēc tam, kad no amata tika atstādināts PSRS prezidents Mihails Gorbačovs un izveidota Ārkārtējā stāvokļa komiteja. Augstākās padomes Prezidijs un valdība pieņēma paziņojumu, un uzskatīja par vajadzīgu sasaukt Augstākās padomes plenārsēdi pulksten 12, uzaicinot uz šo plenārsēdi PSRS tautas deputātus. Tāpēc Augstākās padomes Prezidijs ierosina šo jautājumu tagad apspriest arī plenārsēdē un šo plenārsēdi veltīt tikai jautājumam par situācijas izvērtēšanu sakarā ar PSRS prezidenta atstādināšanu no amata un Ārkārtējā stāvokļa komitejas izveidošanu PSRS, kā arī ar tiem soļiem, kuri jau ir sperti pēc šīs komitejas izveidošanas.

Vai nav iebildumu? Vai ir vajadzīgs balsot? Pieprasa kāds no deputātiem? Tad jautājums ir izlemts.

Es jūs ļoti īsi iepazīstināšanu ar Augstākās padomes Prezidija un Ministru padomes paziņojumu, kā arī atstāstīšu sarunu ar Kuzminu, Baltijas kara apgabala pavēlnieku, kurš pašreiz ir "vecākais priekšnieks", es tulkoju burtiski "staršij načaļņik". Viņam ir uzdots realizēt Baltijā - un, konkrēti, pie mums, Latvijā, šīs Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas izdotos rīkojumus.

Vispirms par paziņojumu. To sniedz Latvijas Augstākās padomes Prezidijs un Ministru padome. Apspriežot šo jautājumu, pēc tās informācijas, kuru mēs saņēmām, mēs uzskatījām, ka naktī no 18. uz 19. augustu PSRS ir noticis valsts apvērsums. PSRS prezidents Mihails Gorbačovs ir atstādināts no amata, varu saņēmusi nekonstitucionāli izveidota Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteja, kura izsludinājusi ārkārtējo stāvokli. To mēs konstatējām, iepazīstoties ar attiecīgajiem PSRS likumiem par ārkārtējo stāvokli un par to, kādā veidā un kas izsludina ārkārtējo stāvokli. Šajā sakarā konstatējām, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs un Ministru padome uzskata, ka Ārkārtējā stāvokļa komiteja ir nelikumīgs veidojums un ka tai nav nekādu varas pilnvaru Latvijas Republikas teritorijā. Mēs konstatējām arī saistību ar attiecīgiem PSRS un Latvijas Republikas likumiem. Ārkārtējā stāvokļa ieviešana Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar likumu ir iespējama tikai ar Latvijas Republikas Augstākās padomes vai tās Prezidija piekrišanu. Augstākās padomes Prezidijs uzskata, ka situācija Latvijā ir pilnīgi mierīga un nav nekāda pamata ārkārtējā stāvokļa izsludināšanai.

Latvijas Republikas Augstākā padome, Ministru padome un vietējās pašvaldības kontrolē situāciju republikā un ir gatavas turpināt savu darbību demokrātijas un likumības apstākļos. Ja kādi ārējie spēki traucēs to darīt un mēģinās nodot varu jebkādiem militāriem formējumiem, Augstākās padomes Prezidijs un Ministru padome aicina Latvijas iedzīvotājus saglabāt mieru un sabiedrisko kārtību un nesadarboties ne ar kādiem nelikumīgās varas veidojumiem, nepieciešamības gadījumā iesaistīties nevardarbīgās pilsoniskās nepakļaušanās kampaņā un prasīt likumīgās varas - tautas deputātu padomju un to izpildorgānu darbības - atjaunošanu, jo vienīgais likumīgās varas orgāns republikā ir Latvijas tauta. Tādu paziņojumu ir pieņēmis Augstākās padomes Prezidijs un valdība.

Tagad par to, par ko mani informēja Kuzmins, Baltijas kara apgabala pavēlnieks. Viņš mani informēja par to, ka šeit ir iecelts, kā jau teicu, par vecāko jeb galveno, kurš organizē šīs komitejas izdoto rīkojumu izpildi Latvijā. Viņš teica, ka rīkosies stingrā saskaņā ar PSRS likumu par ārkārtējā stāvokļa tiesisko režīmu. Viņš jau ir izdarījis visu nepieciešamo, lai visi šie likuma panti, kuri paredz attiecīgo rīcību, nodrošinot ārkārtējo stāvokli, tiktu izpildīti.

Ģenerālis Kuzmins brīdināja par sekojošo, proti, ja būs vardarbīga pretdarbība Baltijas kara apgabala spēkiem šā likuma īstenošanā, tad viņš lietos visus viņa rīcībā esošos spēkus, lai atjaunotu šeit, republikā, PSRS Konstitūcijas darbību.

Tālāk viņš informēja par to, ka ir doma īsi informēt latviešu valodā un krievu valodā televīzijā Latvijas Republikas iedzīvotājus par šo darbību, un lūdza visus jautājumus, kuri rodas, vai domstarpības, pretenzijas, kā arī visas citas lietas, kuras rodas sakarā ar šā ārkārtējā stāvokļa ieviešanu, saskaņot ar viņu vai atkal konflikta situācijā risināt kopā ar viņu, ar viņa līdzdalību un viņa akceptu.

Viņš informēja, ka viņam tādas pašas sarunas bijušas ar Igaunijas Augstākās padomes priekšsēdētāju Rītelu un Lietuvas Augstākās padomes priekšsēdētāju Landsberģi, kurus viņš arī informējis. Viņš arī informēja, ka Kauņas televīzija un radio šo laiku, ko viņš lūdza, neiedeva, tāpēc viņš bijis spiests televīziju un radio ieņemt, kas arī ļoti ātri izdarīts. Un nekādas problēmas tur viņam nav radušās.

Tagad par mūsu apspriešanu. Es, protams, varu atbildēt uz jautājumiem, bet šie jautājumi kaut kādā veidā var skart informāciju, kuru es saņēmu no ģenerāļa Kuzmina. Es pateicu, ka es to pieņemu zināšanai un ka informēšu par to Augstāko padomi. Ja īsi es gribētu izteikt savu personisko viedokli, tad tas būtu šāds: jā, tiešām es arī balsoju par to, ka šīs jaunās komitejas izveidošana ir nelikumīga, jo vismaz man tā liekas, es esmu iepazinies ar attiecīgajiem PSRS likumiem, un uzskatu, ka šī komiteja izveidota nelikumīgi. Es pašreiz nevaru runāt par varu kā tādu PSRS, par Ministru padomi, par Augstāko padomi, par tās rīcību, kādā veidā tā domā realizēt varu, bet, kas attiecas uz šo komiteju, tad tāda pārliecība man ir. Ja šī komiteja uzskata, ka tās rīcība ir saskaņā ar likumiem, tad tai katrā ziņā šī rīcība ir jāapstiprina PSRS Augstākajā padomē un jāsaņem divas trešdaļas balsu. Un tikai tad to var uzskatīt par likumīgu, es domāju, PSRS apstākļos likumīgu.

Kas attiecas uz mūsu darbību, tad es domāju, ka mums būtu jāturpina savs darbs, mēģinot saglabāt mierīgu situāciju pašam darbam, neļaujoties nekādām provokācijām. Lai parlaments un Augstākā padome turpina savu darbu, to reformu darbu, kuru tā ir iesākusi.

Protams, runājot ar ģenerāli Kuzminu, bija arī tāda doma, ka saskaņā ar likumu tās varas institūcijas, kuras nepakļausies, - loģiski, ka tās ir no varas jāatstādina. Kas attiecas uz mani, tad mani arestēšot. Es, protams, teicu, ka šeit ar arestēšanu nekādu problēmu nav. Ja jau var ieņemt dažādus objektus, tad, kas attiecas uz manu arestu, nekādu problēmu nav. Bet es domāju, neraugoties varbūt uz tādiem paziņojumiem, mums ir jāturpina sava darbība. Es vēlreiz gribētu tieši savā darbībā izslēgt jebkuras provokācijas kaut kādai vardarbīgai pretdarbībai un kaut ko tamlīdzīgu.

Kas attiecas uz lēmuma pieņemšanu, tad es ierosinātu izteikt savu attieksmi pret Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija un Ministru padomes paziņojumu. Otrs - griezties PSRS Augstākajā padomē, lai tā nekavējoties izskata šos lēmumus jeb šo darbību, kuru ir uzsākusi šī Ārkārtējā stāvokļa komiteja. Mums ir tādas tiesības, un mēs to ne tikai varam lūgt, bet varam arī pieprasīt.

Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Man būtu priekšlikums tūlīt nobalsot par to, lai tas nebūtu Augstākās padomes Prezidija lēmums, bet lai būtu Augstākās padomes lēmums.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā to vajadzētu pavairot. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Es uzmanīgi noklausījos jūsu paziņojumu. Taču man jāsaka, ka pilnīga skaidrība neradās. Tāpēc, lai nerastos priekšstats, ka tā ir improvizācija, es dotu priekšroku tam, lai deputātiem tiktu izdalīts šis teksts un, otrkārt, lai deputātiem tiktu dota iespēja ārpus šīs zāles iepazīties ar šo tekstu, apspriest to frakcijās un pēc tam sākt tā vispārēju apspriešanu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Romašovs: */Anatolij Valerianovič! Man jums ir tāds jautājums. Konkrēti kas ir izsludinājis ārkārtēju stāvokli Latvijā? Tāpēc, ka pēc PSRS Konstitūcijas to var izsludināt tikai prezidents vai persona, kas izpilda prezidenta pienākumus, kā bija paziņots - Janajevs. Es lūdzu atbildēt uz šo jautājumu./

Priekšsēdētājs: Atbilde ir šāda: arī es zināmā mērā esmu neizpratnē par to, kas šo ārkārtējo stāvokli ir pasludinājis. Un tāpēc uzskatu šīs komitejas rīcību par nelikumīgu. Tas ir arī viens no maniem argumentiem, kāpēc es to uzskatu par nelikumīgu. Man to ir paziņojis ģenerālis Kuzmins, ka viņš komitejas vārdā šeit rīkojas, lai nevis ieviestu un pasludinātu ārkārtējo stāvokli, bet lai visus likuma punktus, kas attiecas uz ārkārtējo stāvokli, šeit, Latvijā, realizētu. Lūdzu.

R.Krūmiņš: Es ierosinu izveidot redakcijas komisiju no abām frakcijām, kas sagatavotu paziņojumu pasaules tautām un valdībām. Viens. Otrs - arī detalizētāku paziņojumu Latvijas tautai. Jo ar šo paziņojumu vien, kuru, es tomēr ceru, mēs pieņemsim un nobalsosim, ir mazlietiņ par maz. Iespējams, ka ir vajadzīgas divas redakcijas komisijas. Man liekas, ka tām ir jāuzsāk darbs nekavējoties. Lūdzu, lieciet uz balsošanu!

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

V.Kostins: */Anatolij Valerianovič! No jūsu atbildes es tomēr nesapratu - Latvijā ārkārtējais stāvoklis ir izsludināts vai nav izsludināts? Ja izsludināts, tad kas to izsludināja un kādas bija jūsu darbības sakaros ar Maskavu? Ar Augstāko padomi, ar Lukjanovu vai ar Janajevu, kas izpilda prezidenta pienākumus? Jūsu atbilde nav visai saprotama. Mēs, kas šeit esam sanākuši, neesam bērni. Nopietni cilvēki, likumdevēji. Dodiet mums konkrētu atbildi!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Redziet, es jau arī būtu par to, ka visu ļoti oficiāli noformējam. Ja paziņo ārkārtējo stāvokli, pēc tam to sāk pamazām realizēt. Pasaka, kādos reģionos ārkārtējais stāvoklis tiek ievests, kādos - ne. Diemžēl praksē tas tā nenotiek. Neviens militārais apvērsums nav noticis uz likumīga pamata. Domāju, ka arī šis ārkārtējais stāvoklis darbojas pēc citiem spēles noteikumiem. Spēles noteikumi diemžēl ir militāri spēles noteikumi. Šeit darbojas militārais faktors, bet tiesiskie momenti, kurus mūsu opozīcijas pārstāvji pašreiz min, pārtrauc darboties.

Situācija tāda ir. Vispirms dažus vārdus mūsu opozīcijai. Šī ir tā situācija, kad vēlreiz derētu atgādināt jums, opozīcija, ka jums katram vajadzētu izsvērt, vai jūs paliekat kā opozīcija vai jūs pārvēršaties par pretiniekiem, par demokrātijas un likumības pretiniekiem. Šeit ir ļoti izšķirīga situācija; ja jūs to neizdarīsit šinī mirklī, būs tas pats, kas bija janvāra notikumu laikā, kad pēc būtības objektīvi, gribot vai negribot, jūs pārgājāt to spēku pusē, kas sāka darboties ar vardarbības metodēm.

Un tagad jautājums - ko darīt? Es šajā situācijā veidotu komisijas, kas varētu sākt rīkoties, ņemot vērā to, kā rīkojās armijas spēki, militārie spēki. Proti, mums jādarbojas pretī viņu diktētajiem nosacījumiem.

Kas mums ir nepieciešams? Es piekrītu tam, ko teica deputāts Krūmiņš, ka mums vajadzētu izveidot mazu grupiņu, kas uzrakstītu deklarāciju vai aicinājumu pasaules tautām. Mums jāgriežas pie visām pasaules tautām šajā sakarībā.

Otrkārt. Mums būtu jāgriežas pie padomēm, pie pašvaldībām. Tas ir pirmais, kas var strādāt, kas var darboties šinī virzienā. Es esmu daudz par šo jautājumu domājis. Es domāju, ka arī šinī gadījumā pirmām kārtām jāgriežas pie pašvaldībām. Tie ir tie punkti, tie ir tie pretestības punkti, kur mēs varam kaut ko darīt.

Nākamais. Es domāju, ka ir jāgriežas pie Latvijas tautas. Jāgriežas uz tādas platformas, kāda bija Tautas frontei, uz demokrātijas platformas. Jāaicina tauta pretoties, jo cietīs ne tikai latvietis, cietīs krievs, ukrainis, visi cietīs, ja mums ieviesīsies ārkārtējais stāvoklis, ja šī militārā diktatūra ņems pārsvaru.

Es gribu nobeidzot jums teikt pavisam noteikti, ka Kuzmina paziņojums jau iet "pa tiešo". Mūsu pretinieki janvāra notikumos mēģināja ievīt sevi kaut kādos tur spilvenos un tamlīdzīgi, un darboties citādi kaut kādā aizsegā, taču šobrīd jau šī saruna notiek "pa tiešo". Proti, varu grib pārņemt militārie spēki. Būtībā varu grib pavisam noteikti pārņemt militārie spēki. Vai tas tā iznāks vai neiznāks, jautājums ir cits, bet katrā ziņā, es domāju, ka mēs nedrīkstam šobrīd zaudēt ne minūti!

Priekšsēdētājs: Atbildot deputātam Kostinam, es varu atkārtot to, ko jums jau teicu, ka man oficiāli zvanīja ģenerālis Kuzmins, oficiāli uzstājās šīs komitejas vārdā un paskaidroja, ko viņš darīs.

Lūdzu, deputāt Berklav!

E.Berklavs: Pilnīgi atbalstu deputāta Krūmiņa un Škapara ierosinājumus, ka mums jāizveido neliela darba grupa, kas sagatavotu paziņojumu par radušos situāciju visas pasaules valstu valdībām, tautām, arī Apvienoto Nāciju Organizācijai; kaut arī mēs neesam oficiāla tās locekle, bet mums ir tiesības, pamatojoties uz savu Neatkarības deklarāciju, darīt zināmu esošo stāvokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Es domāju, ka šodien jābūt maksimāli konstruktīviem. Ja tiešām nav par ko runāt tagad, tad jāpadomā, par ko runāt, nevis vienkārši uzbrukt opozīcijai. Opozīcija mēģināja būt konstruktīva visus šos laikus un vairākkārt ir izteikusies, ka ir gatava uzņemties kolektīvo atbildību par situāciju republikā. Mēs šodien no rīta bijām tādā pašā stāvoklī kā jūs, kad jūs neko nezinājāt. Tāpēc viss, ko teica Škapara kungs, pēc manām domām, šeit bija pilnīgi nevietā.

Es domāju vēl sekojošo. Situācija ir daudz sarežģītāka nekā janvārī. Un tāpēc jābūt ļoti izsvērtiem visos dokumentos, kas būs domāti Latvijas tautai. Ja tiešām izveidosies situācija ar konfrontāciju, mēs būsim ļoti vainīgi šādas situācijas izveidošanā. Un jūs ļoti labi zināt, kāds stāvoklis ir pašvaldībās, kāds tur ir kvalitatīvais sastāvs. Šeit var būt tiešām situācija, kuru mēs nespēsim kontrolēt.

Tāpēc es domāju, ka no Augstākās padomes deputātiem jāizveido grupa, kurā ietilptu arī opozīcija. Ir nepieciešams nodibināt kontaktus ar šo komisiju, kas izveidojusies Maskavā, un šīs komisijas pārstāvjiem Latvijā. Šai grupai vajadzētu sākt konsultācijas ar visām sabiedriskajām organizācijām un kustībām, kādas ir Latvijā. Ja šīs kustības tagad sāks rīkoties bez Augstākās padomes kontroles, mēs pēc tam šeit saņemsim gruvešu kaudzi. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu sākt ar šādas komisijas nodibināšanu.

Un vēl. Mēs pašlaik nevaram spriest un balsot par kaut kādu dokumentu. Pulksten 9.30 es piezvanīju Gorbunova kungam un lūdzu pateikt, kad būs Prezidija sēde. Bet acīmredzot tur nebija vēlēšanās redzēt opozīciju. Tāpēc mēs tagad neesam gatavi runāt par kaut kādu dokumentu. Mums jādabū rokās teksts, laiks arī vajadzīgs, lai izteiktu frakcijas nostāju pret šāda veida dokumentu.

Priekšsēdētājs: Jā, tur nu tiešām es esmu vainīgs, ka darbinieki neuzaicināja uz Prezidija sēdi opozīcijas līderi. Tā tas ir.

Deputāt Eglāj, lūdzu!

V.Eglājs: Tā nu es gribēju ļoti īsi. Es gribēju teikt, ka 14.janvārī mēs dzirdējām draudus par līķu kaudzēm. Pat es dzirdēju par gruvešu kaudzēm. Es gribētu atgādināt, ka vara ir ne tiem, kuriem ir šaujamie, bet tikai tiem, kurus klausa. Un tikai pār tiem, kuri klausa. Un tikai tik ilgi, kamēr klausa. Un tie, kuri rīkojas šādā veidā, lai tiešām apdomā.

Priekšsēdētājs: Varbūt pārtrauksim apspriešanu? Mums ir jārada šī komisija. Ir piedāvāts balsot.

Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Analogs ir mans priekšlikums pārtraukt debates, uzdot Ārlietu komisijai izstrādāt uzsaukuma projektu, aicinājuma projektu pasaules tautām, bet Pašvaldību un sabiedrisko lietu komisijai - aicinājumu vietējām pašvaldībām, vietējo padomju deputātiem un vietējo pašvaldību amatpersonām.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums ir drusciņ citāds, nekā iesniedza deputāts Aleksejevs, deputāts Krūmiņš, deputāts Škapars un deputāts Dīmanis. Man ir jāliek abi priekšlikumi uz balsošanu. Bet, vienalga, mēs šo tekstu pavairosim un iedosim komisijai. Un deputātiem, protams, izsniegsim.

Lūdzu, deputāt Štein!

V.Šteins: Mans priekšlikums ir nobalsot tūlīt par šo tekstu, lai tas nebūtu Prezidija, bet lai būtu Augstākās padomes. To no mums gaida gan Igaunijā, gan Lietuvā un citās valstīs, un arī Maskavā.

Priekšsēdētājs: Mums vajag 15 minūtes, lai mēs to iedotu deputātiem.

V.Šteins: 15 minūtēm es varu piekrist, bet 20 vairs ne.

Priekšsēdētājs: Bet pirms tam izveidosim komisiju. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi?

G.Romašovs: */Anatolij Valerianovič! Es vēlreiz lūdzu saistībā ar manu jautājumu, kuru es jau uzdevu, sakarā ar to, ka jūs atbildējāt negatīvi. Vai tiešām jūs nezināt, kas Latvijā izsludināja ārkārtējo stāvokli? Es ierosinu konkrēti saistīties ar PSRS prezidenta pienākumu izpildītāju Janajevu, precizēt visas detaļas un par to ziņot Augstākajai padomei. Kāpēc jau tagad pieņemt lēmumus, par kuriem runājām? Citādi - kāpēc gan mēs šeit esam sapulcējušies?/

Priekšsēdētājs: */Es sapratu jūsu lūgumu./ Lūdzu priekšlikumus par komisiju!

J.Biezais: Tā kā komisiju veidošana no atsevišķiem deputātiem parasti aizņem daudz laika, kura mums nav, es ierosinu atbalstīt priekšlikumu pie šiem dokumentiem ķerties jau esošajām pastāvīgajām komisijām.

Priekšsēdētājs: Ārlietu...

No zāles: Un pašvaldību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Kolēģi! Man būtu šāds priekšlikums. Ja sapulce nolemj, ka ar šo lietu jānodarbojas divām komisijām, vajadzētu šo komisiju pastiprināt ar stratēģiskās grupas locekļiem, jo stratēģiskā grupa ir vairāk informēta.

Priekšsēdētājs: Vārds Ivaram Godmanim.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es pilnībā atbalstu to pozīciju, kuru šeit pauda Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs. Jau no paša sākuma mēs esam bijuši klāt abi kopā, apspriežot gan situāciju, gan ar Prezidija locekļiem. Es atbalstītu Lagzdiņa kunga priekšlikumu - jo vairāk, tīri no demokrātijas viedokļa. Tur komisijās ir arī opozīcijas pārstāvji. Tā jautājums risināsies zināmā mērā aktuālāk. Pēc tā, ko paziņoja ģenerālpulkvedis Kuzmins, izriet, ka notikumi mainīsies ļoti strauji.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Es uzskatu, ka komisijas sastāvs parādīs, cik mēs un jūs meklējam saskaņu un savstarpēju saprašanos. Uzskatu, ka komisijā jābūt pārstāvētām visām frakcijām, visiem politiskajiem spēkiem, kādi mums ir šeit, Augstākajā padomē, un vispopulārākās politiskās organizācijas. Tikai visi kopā mēs varam atrast pareizo ceļu, ceļu uz saskaņu, ceļu uz demokrātiskas republikas celšanu./

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Mēs balsosim. Lūdzu nomierinieties! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 131.

Pirmais. Mēs nebalsojam par deputāta Šteina priekšlikumu. Līdzko būs pavairots Augstākās padomes Prezidija un valdības paziņojums, zvanīsim un aicināsim deputātus zālē. Deputāts Šteins ierosina apspriest un balsot par šo paziņojumu. Tas ir pirmais. Es šeit tad nemaz nelieku šo jautājumu uz balsošanu.

Otrs. Godātie kolēģi! Pirmais ierosinājums bija tas, ka vajag veidot speciālu komisiju. Nu, ja jūs arī noņemat, mums tomēr ir jābalso, jo citi ir iesnieguši. Vispirms par komisiju, kurā būtu pārstāvēta opozīcija un visi pārējie. Otrs balsojums ir par to, ka vajag šā paziņojuma sagatavošanu uzticēt divām mūsu komisijām.

Lūdzu, deputāt Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Ārlietu komisijas vārdā esmu pilnvarots paziņot: mēs neiebilstam, ka opozīcijas grupa grib pastiprināt ar savu klātbūtni Ārlietu komisiju. Lūdzu, lai piedalās Dīmaņa kungs. Mums nav iebildumu. Bet šeit ir pārstāvēti visi spēki, ģenerāli Gapoņenko ieskaitot. Tā ka es nedomāju, ka šeit vajadzētu būt kaut kādām milzu pretrunām. Tāpēc es arī noņemu...

Priekšsēdētājs: Bet jūs šajā paziņojumā nevarat ietvert mūsu cienījamā kolēģa Aleksejeva klātbūtni.

R.Krūmiņš: Lūdzu, lai nāk Aleksejeva kungs arī kā neatkarīgais deputāts un Plotnieka kungs. Lūdzu. Mēs labprāt laipni lūdzam.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to jūs uzstājat par balsošanu, deputāt Aleksejev? Nē. Starpbrīdis. Sākam darboties. Kur jūs tiekaties?

I.Bērziņš: Ārlietu komisija un uzaicinātie - Dīmaņa kungs, Aleksejeva kungs un Plotnieka kungs - pulcējas šeit pat blakuszālē.

(Pārtraukums)

A.Krastiņš: Ļoti atvainojamies, bet Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs pašlaik gaida sarunu ar PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāju Lukjanova kungu, tāpēc lūdzu atvainot, ka pāris minūtes aizkavēsies plenārsēdes atklāšana.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai varam turpināt sēdes darbu? Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Vispirms es izpildīju deputāta Kostina lūgumu, bet viņa pašreiz nav zālē. Viņa lūgums bija: zvanīt PSRS vadībai un noskaidrot, vai Latvijā ir ieviests ārkārtējs stāvoklis vai nav.

Es jūs informēju par to, ko jūs arī dzirdējāt no Savienības radiopārraidēm un attiecīgajiem lēmumiem, kā arī es jūs informēju par to, ko, pildot šos lēmumus, šīs komitejas lēmumus, ir nodomājis darīt un dara Baltijas kara apgabala pavēlnieks ģenerālis Kuzmins.

Man izdevās sazvanīties ar PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāju Lukjanovu. Mans jautājums viņam bija ļoti īss un, man liekas, konkrēts: vai Latvijā, pēc viņa domām, un arī PSRS likumdošanas ietvaros, ir ieviests ārkārtējais stāvoklis vai nav. PSRS Augstākās padomes priekšsēdētājs Lukjanovs atbildēja, ka, pēc viņa domām, tāds ārkārtējs stāvoklis Latvijā nav ieviests. Viņš gatavojot dekrētu par PSRS Augstākās padomes sasaukšanu, lai izvērtētu šīs komitejas rīcības juridisko pusi. Tā ir visa informācija.

Kad es prasīju tālāk par to, kādi ir ģenerāļa Kuzmina tiesiski noteiktie pienākumi jeb pilnvaras, tad PSRS Augstākās padomes priekšsēdētājs man nezināja neko par to teikt. Viņš teica, lai es runāju ar Janajevu, tas ir, ar PSRS viceprezidentu. Diemžēl laika izrunāties ar PSRS viceprezidentu nebija, jo tur, kā jūs saprotat, nav tik vienkāršas tās sarunas un tik ātri tās nemaz nevar saņemt, jo šie kungi pašreiz ir aizņemti. Tāda ir informācija.

Vai ir pavairoti Augstākās padomes Prezidija un valdības dokumenti? Komisija arī ir pavairojusi savus dokumentus vai nav pavairojusi? Nav gatavi... Kādi ir jūsu iebildumi, priekšlikumi vai papildinājumi par Augstākās padomes Prezidija un valdības Paziņojuma tekstu? Šļakotas kungs, lūdzu!

K.Šļakota: Es gribētu varbūt pievērst uzmanību tam, ka pirmajā sadaļā, kur tiek izsludināts ārkārtējais stāvoklis, manuprāt, vairāk vietā būtu - "Latvijā faktiski tiek realizēts ārkārtējais stāvoklis". Pēdējā sadaļā, kur ir "un prasīt likumīgās varas" es ieteiktu tādu variantu: "nepieļaut likumīgās varas - tautas deputātu padomju un to izpildinstitūciju - darbības apturēšanu".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet savu tekstu, lai man būtu ērtāk un precīzāk... Lūdzu, deputāt Štein!

V.Šteins: Man būtu lūgums kolēģiem - neanalizēt un neizdarīt redakcionālus labojumus šajā tekstā, bet nobalsot par tādu, kāds tas mums ir likts priekšā. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Deputāt Šļakota, jūs pieprasāt savu labojumu balsojumu? Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Sakarā ar to, ka ir izveidojusies ārkārtīgi sarežģīta situācija, kad par katru dokumentu, ko mēs pieņemam, mums ir jābūt gataviem atbildēt, novērtēt tā sekas, es uzskatu, ka te nedrīkst būt nevienas nepārdomātas frāzes, neviena nepārdomāta fakta.

No tā, ko mums teica Gorbunova kungs, ir skaidrs, ka ne viņam, ne vēl jo vairāk mums, nav saprotams, kas šodien republikā notiek. Tāpēc es domāju, ka sarunas ar Padomju Savienības vadību jāturpina, konkrētajā gadījumā ar viceprezidentu.

Otrais jautājums. Mēs runājam par to, ka republikas Ministru padome, Augstākā padome ir gatava pildīt likumus un nodrošināt kārtību. Es domāju, ka šeit vajadzētu konkretizēt, kādus likumus Ministru padome un Augstākā padome ir gatava atbalstīt un aizstāvēt.

Un pavisam maza replika, kas attiecas uz pirmo rindkopu, ka prezidents ir atcelts no savu pienākumu pildīšanas. Es gribu teikt, ka mēs jau esam mācīti ar veselu sēriju tādu gadījumu, kad vadītāji aiziet veselības stāvokļa dēļ. (Zālē smiekli.) Bet tas nav iemesls tam, lai mēs katru gadījumu pielīdzinātu iepriekšējiem. Es gribu atgādināt, ka mūsu prezidents tādā stāvoklī jau ir bijis, viņam bija infarkts. Tie, kas kaut nedaudz seko līdzi notikumiem, droši vien atceras, ka tas bija pirms gada vai pusotra. Tāpēc tas, ka mēs šaubāmies par viņa stāvokli, domāju, ir nepārbaudīts fakts, kuram nav jāfigurē šajā dokumentā.

Par kādiem likumiem mēs runājam, kādus likumus pielūdzam - arī tas ir svarīgs jautājums. Ja turamies pie Padomju Savienības likumiem, tad mums acīmredzot jāsecina, ka ārkārtējā stāvokļa izsludināšana prezidenta pienākumus pildošās personas vārdā ir konstitucionāls akts. Tas mums un jums jāņem vērā. Tāpēc ierosinu deputātiem dot iespēju, pirmkārt, iepazīties ar visiem dokumentiem, kuri šodien izsludināti Savienībā. Es fragmentāri klausījos radio, fragmentāri skatījos televīziju. Taču mums nav, tā teikt, visu dokumentu paketes, kas mums ir jāzina. No otras puses, ir nepieciešams, lai Anatolijs Valerianovičs turpinātu sarunas ar Maskavu.

Un pēdējais, kas personīgi mani satrauc visvairāk. Es domāju, ka situācija Savienībā ir sasniegusi galējo sasprindzinājumu. Jūs zināt, ka par ķīlniekiem tiek ņemtas veselas armijas vienības. Es nemaz nerunāju par bēgļiem, par slepkavībām. Es varu runāt tikai par to, kas notiek republikā. Mums ir zināms, ka Kostandas kungs ne vienu reizi vien ir uzstājies ar aicinājumiem pretestībai, Dobeļa kungs mums sludināja, ka ir izveidoti antikonstitucionāli formējumi, kas kontrolē visus pilsoņus, ka noteiktajā stundā pilsoņiem tiks uzstādīts noteikts rēķins. Tāpēc es domāju, ka tas, kas teikts aicinājumā, tas, ko es uztvēru, - prasība likvidēt visus nekonstitucionālos formējumus - ir tas, kas mums šajā lietā jāatbalsta, un jāapsola Latvijas tautai, ka visi bruņotie nekonstitucionālie formējumi, soda formējumi, kas konstitūcijā nav paredzēti, ar šodienu republikā tiks likvidēti./

Priekšsēdētājs: Deputāt Aleksejev, konkrētu iesniegumu jums nav pie teksta? Lūdzu, dodiet tos man!

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Mans priekšlikums bija tāds, ka jums jābeidz sarunas ar Janajevu, ka mums jāizsniedz dokumentu pakete, kas uz šodienu šajā jautājumā pieņemti vai, tā teikt, publiskoti./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Bez šaubām, ja mēs tagad tā precīzi vērtējam izveidojušos situāciju, ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tas ir noticis Padomju Savienībā. Tas ir populisma vilnis, kurš beigu beigās tiešām ir novedis līdz situācijai. Situācija tiešām ir ļoti sarežģīta, tāpēc saprast, kāpēc tas tā ir izveidojies, mēs varam. Cik es tagad saprotu, absolūti nav nekādas skaidrības par to, kā tas attiecas uz Latviju. Nav līdz galam skaidrs. Es domāju, ka, ņemot vērā to informāciju, kura ir mūsu rīcībā, Prezidija paziņojums, lūk, tas ir, tas ir nopublicēts, tas eksistē.

Kas attiecas uz parlamentu, es domāju, ka vēl ir pamatīgi jāpiestrādā. Tās 15 minūtes, ko es pasēdēju komisijā, ir pilnīgi nepietiekami, lai pieņemtu kaut kādu dokumentu. Frakcijai ir savas domas šajā situācijā, kas daudz kur sakrīt ar jūsu domām. Bet es domāju, ka jādod frakcijai vismaz stunda, lai mēs varētu vai nu izteikt savas domas attiecībā pret šo dokumentu, vai arī pieņemt savu. Pašlaik mēs vienkārši neesam gatavi spriest kopā ar jums. Jo vairāk tāpēc, ka tagad pa televizoru uzstājas Kuzmins. Mēs pirmo reizi dzirdam vispār šo informāciju, bet jūs esat jau to dzirdējuši... Nu, mums ir jādod attiecīgais vērtējums sev, un tad mēs varam dot arī tautai. Tāpēc lūdzu dot frakcijai vismaz stundu laika, lai pastrādātu pie šā dokumenta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kalnbērz!

V.Kalnbērzs: */Es gribētu uzstāties sakarā ar deputāta Aleksejeva piezīmēm un parlamenta uzmanību akcentēt uz trim momentiem.

Šajā situācijā tomēr ir ļoti svarīgi, ka es runāju kā ārsts, kam ir pilnīga informācija par prezidenta Gorbačova veselības stāvokli. Lieta tā, ka Krievijas vēsturē zināmi daudzi fakti, kad šāds jautājums ir ticis izlemts pilnīgi patvarīgi. Atcerēsimies imperatora ģimenes likteni. Šodien mani kā ārstu uztrauc sēru noskaņa melodijām radio un televīzijā. Un es lūgtu, lai būtu kaut kāds manu kolēģu mediķu parakstīts oficiāls paziņojums par to, kas ir noticis ar Gorbačova veselību. Man liekas, ka lielas problēmas ar veselību ir tiem, kas šodien sagrābuši varu. Mēs zinām, ka civilizētās valstīs tam, kas pretendē uz pilnīgu varu, tautai jāpublisko slēdziens par savu veselības stāvokli. Iespējams, ka vajag sākt no šī gala. Tas ir pirmais aspekts.

Otrais aspekts. Arī es uzskatu, ka šis ir nekonstitucionāls akts. Ja kaut kur rodas nepieciešamība ieviest ārkārtas stāvokli, tad par to jāspriež un jālemj Augstākajai padomei, likumīgajam valsts prezidentam. Bet šajā gadījumā, ja runājam par Baltiju, tad nav nekāda pamata tam, lai šādu stāvokli ieviestu. Bez tam gribētu atgādināt vēsturi, ka tie, kas sagrābj varu, to ne tikai izmanto, bet agri vai vēlu pienāk laiks, kad tautas priekšā ir jāatbild par varas sagrābšanu. Es domāju - ja šādi tiks izmantota vara pret tautu, tad šādu pretlikumīgu darbību sagaida tautu tribunāls.

Un trešais moments. Es biju asiņaino notikumu dalībnieks, pareizāk - es kā ārsts sniedzu palīdzību terora upuriem. Es saprotu situācijas sarežģītību, tāpēc pilnīgi piekrītu projekta domai par pilsoniski nevardarbīgu nepakļaušanos. Es gribu aicināt tomēr neiesaistīties vardarbībā.

Un pēdējais. Man liekas, ka šajā situācijā savu vārdu var teikt tikai tauta, jo zem automātu un lielgabalu stobriem vara ilgi nevar noturēties. Mēs šodien redzam, kas notiek Krievijā un citās republikās./ Nobeigt es varbūt gribētu ar cerību, ka Dievs svētīs Latviju un Dievs nosodīs apvērsuma organizatorus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumi, kuri šeit ir izskanējuši, manuprāt, ļauj man pilnīgi šo jautājumu likt uz balsošanu, jo arī Aleksejeva un Dīmaņa priekšlikums praktiski tiek ietverts balsošanā. Jums kaut kas vēl bija? Lūdzu, deputāt Dozorcev!

V.Dozorcevs: */Vienā ziņā man jāpiekrīt.../

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, mikrofonā, lūdzu!/

V.Dozorcevs: */Vienā ziņā man jāpiekrīt deputātam Aleksejevam. Tajā daļā, kur mēs runājam par savu gatavību turpināt darbību. Es uzskatu, ka nepieciešams precizēt: "turpināt savu darbību, lai attīstītu pērnā gada 4.maijā pieņemto Deklarāciju par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu"./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, un tomēr pirmais balsojums, kuru šeit pieprasīja deputāti, ir - balsot bez izmaiņām. Pēc tam par deputāta Dozorceva priekšlikumu lūgšu balsot atsevišķi. Lūdzu reģistrēties! Rezultāts: reģistrējušies 118 deputāti.

Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija un Ministru padomes paziņojumu balsojot. Paziņojuma teksts visiem ir izsniegts. Rezultāts: 111 - par, pret - 1, atturas - 2.

Deputāt Dozorcev, lūdzu, papildinājumu!

V.Dozorcevs: */Pēc vārdiem "turpināt savu darbību" vēl pielikt "attīstīt 1990.gada 4.maijā pieņemto Deklarāciju par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu"./

Priekšsēdētājs: Vai varam balsot? Deputātam Aleksejevam jautājums.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Jūs pārkāpāt pie mums pieņemto tradīciju, ka vispirms balsojam par visradikālāko priekšlikumu, bet tieši priekšlikums, ka sākumā jāsavāc nepieciešamie materiāli un pēc tam pie šī jautājuma jāatgriežas, uzskatāms par radikālāku nekā tas, ko iesniedza deputāts Dozorcevs. Es lūdzu turpināt mūsu ierasto tradīciju./

Priekšsēdētājs: Es jums, godātais kolēģi, atbildu. Jūs neprotestējāt. Pirmais balsojums ir balsojums par šo dokumentu, kas arī paredzēja iespēju balsot pretī. Tas būtu radikālākais. Es tā sapratu un pirms balsošanas visiem arī to paziņoju.

Tagad vienīgi var būt runa par deputāta Dozorceva papildinājumu, jo tas tiešām nav pavairots deputātiem. Ja iebilžu nav, tad, lūdzu, balsosim. Rezultāts: ir pieņemts.

Līdz ar to, godātie kolēģi, Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija un Ministru padomes paziņojums kļūst par Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumu.

Lūdzu, deputāt Bērziņ!

I.Bērziņš: Augstākās padomes uzdevumā komisija sanāca divas reizes. Mēs esam sagatavojuši Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai, pasaules parlamentiem, valdībām un tautām. Šis paziņojums pašlaik ir nodots pavairošanai. Es lūgtu vadību, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, tikko tas tiks pavairots, sapulcēties šeit zālē un izteikt savu attieksmi pret paziņojumu. Es gribētu atzīmēt, ka mēs panācām aicinājumā pasaules tautām, kur aicinām nepieļaut demokrātiski ievēlēto institūciju pārtraukšanu un vardarbību Latvijas Republikā, kompromisu ar pretējās frakcijas vadību. Tā ka, es domāju šeit, mums lielu domstarpību nevarētu būt.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā varbūt to informāciju, kuru sniedzu sarunā ar PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāju Lukjanovu, acīmredzot es aicinātu jūs iekļaut arī šo momentu mūsu paziņojuma tekstā.

Gaidiet, lūdzu, zvanu!

(Pārtraukums)