Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Šīsnedēļas apskatu gribētos sākt ar «Baltijas teātru pavasari», kurā lietuviešiem šogad veicās sevišķi labi. Ceļojošo balvu saņēma V. Kukuls un režisors R. Tumins par izrādi «Šeit nebūs nāves», kas iestudēta Akadēmiskajā Drāmas teātrī. Mūsu mākslinieki tāpat izpelnījās balvas par labāko scenogrāfiju un mūziku. Par tradicionālā festivāla jaunu akcentu kļuva tas, ka to atklāja Turku pilsētas teātra ļaudis, bet noslēdza Norvēģijas teātris ar savu izrādi. Tiesa, nevarētu apgalvot, ka festivāls šoreiz bija īpaši svarīgs notikums, bet tas laikam ir likumsakarīgi, jo teātris šobrīd vispār visā valstī atpaliek no vētrainajiem notikumiem mūsu dzīvē.

3. maijā pāri okeānam tālā atceļā devās lietuviešu režisors Jons Jurašs, kas jau 14 gadus dzīvo emigrācijā un līdz šim vēl nebija apciemojis savu Dzimteni. 1972. gadā pēc godīgas un drosmīgas izrādes iestudējuma viņš tika atlaists no darba teātrī. Tagad visi kādreizējie rēķini it kā būtu nokārtoti, taču nodarītās pārestības nedrīkstam aizmirst ne mēs, ne arī pats J. Jurašs.

Maskavā notikušajā Vissavienības glezniecības izstādē Baltijas republiku māksliniekiem pievērsa ļoti lielu uzmanību. Lietuviešu māksliniekiem tika piešķirta gan izstādes «Grand Prix», gan arī divas pirmās godalgas. Otrajā vietā — igauņu mākslinieki. Pilnīga Baltijas uzvara!

Komjaunatnes Lietuvas CK sekretārs V. Čerņus atzina: «Atdzimstošās Lietuvas jaunatne šobrīd patiesi darbojas sabiedrības avangardā. Tāda no jauna radīto organizāciju daudzkrāsainība varētu atbilst mūsu sabiedrības nākotnes modelim.»

Gandrīz kopš paša pērnā gada sākuma, kad bijušais Viļņas Pedagoģiskā institūta rektors atteicās no sava amata, viņa vieta bija brīva. 26. aprīlī beidzot notika vēlēšanas, kurās visvairāk — 76,3 procentus — balsu dabūja ekonomisko zinātņu kandidāts E. Trazns. Viņš vienmēr godīgi bija mācījis savu priekšmetu, un tieši tāpēc viņu piespieda aiziet no darba un izslēdza no partijas. Savā posteni viņam atjāva atgriezties tikai pēc PSKP XXVII kongresa.

28. aprīlī Lietuvā notika protesta akcija pret turbīnām. Tajā iesaistījās Viļņas un Kauņas «zaļie». Viņi apturēja turbīnas, ko bija paredzēts sūtīt uz augšu pa Nemunu. Ar nelieliem plostiem «zaļie» devās pretī kuģim, kas veda turbīnas. Tas izmeta enkuru pie Kauņas hidroelektrostacijas. Pēc «zaļo» domām, šī viņu akcija bijusi vērsta pret elektrostaciju jaudas palielināšanu.

2. maijs bija otrajā pasaules karā bojā gājušo ebreju piemiņas diena. Sakarā ar to notika Lietuvas Ebreju biedrības un Lietuvas Ebreju kultūras atdzimšanas biedrības kopīgi rīkots sēru mītiņš. Mītiņā runāja bijušie Viļņas un Kauņas geto ieslodzītie, arī jaunās paaudzes pārstāvji. Ar klusuma brīdi tika godināta kara gados iznīcināto sešu miljonu ebreju piemiņa.

Viļņā notika iespaidīga Lietuvas un Izraēlas draudzības un kultūras sakaru biedrības sanāksme. Sabiedrība grib tuvāk iepazīt Izraēlas vēsturi un šodienu, nodibināt sakarus ar Izraēlas sabiedriskajām organizācijām, apmainīties ar izstādēm, kultūras programmām. Tāpat paredzēts nodibināt ciešu kontaktu ar analoģiskām biedrībām Latvijā, Igaunijā, Gruzijā un citās republikās. Tika lūgts oficiāli reģistrēt šo biedrību.

Nedēļas spilgtākais notikums šoreiz bija Lietuvas drosmīgāko burātāju došanās ceļā pāri Atlantijas okeānam pēc maršruta, ko savulaik veica divi Lietuvas nacionālie varoņi lidotāji ar lidmašīnu «Lituanica». 1. maijā pievārēt Atlantijas okeānu devās trīs lietuviešu jahtas, apmēram 40 burātāji. Šā brauciena iecere radās pirms trim gadiem. Ceļojumam vajadzētu ilgt 40 diennaktis, un vēl divas nedēļas atvēlētas braucienam pa Ameriku. Savukārt ASV seši lietuvieši izteikuši vēlēšanos doties ar jahtām uz Lietuvu. Šim pasākumam būtu simboliski jāapvieno visi pa plašo pasauli izkliedētie lietuvieši. Svinīgajā izvadīšanā ceļā piedalījās arī Lietuvas KP CK pirmais sekretārs A. Brazausks.

DAIVA RINKEVIČŪTE,

zinātnes un tehnikas nodaļas korespondente

«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)