Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Aizvadītās nedēļas sākumā Lietuvas laikrakstu lappusēs fotoattēlos neparastā ampluā bija redzami apkārtējās vides sakopšanas talkas dalībnieki — Lietuvas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs A. Brazausks, viņa labā roka — V. Berjozovs un ideoloģiskās nodaļas vadītājs J. Paļeckis. Jāuzsver, ka šo augstāko varas ešelonu akcijas tautas acīs ir krietni cēlušās. Lietuvas Komunistiskā partija, kā zināms, gatavojas savam kongresam un pagājušās nedēļas beigās apspriešanai bija publicēts partijas Statūtu projekts, kas sākas ar vārdiem: «Lietuvas Komunistiskā partija — patstāvīga organizācija ar savu Programmu un Statūtiem. Lietuvas Komunistiskā partija ir republikas sabiedriski politiskās sistēmas sastāvdaļa...» (Raug, tā! Un nevis virzošais un vadošais spēks — E. G.)

Tai pašā laikā Lietuvas komjaunatnes Centrālkomitejas birojs nācis klajā ar aicinājumu «Kā mēs cīnīsimies par Lietuvas neatkarību».

Cita lieta — pašreizējais Lietuvas parlaments, kas pēdējās sesijas laikā izrādīja draudzīgu vienotību pagātnes labāko tradīciju garā. Lietuvā ar zināmām bažām gaida piektdienu, kad parlamentārieši atkal sanāks kopā sesijā. Lietuvas PSR Augstākās Padomes Prezidijs jau paziņojis darba kārtību. Galvenie jautājumi — Likums par pilsonību un par referendumu. Bez tam sesijā domāts apspriest likumdošanas aktu par Savienības lēmumiem, kas paredz apgādāt dažas personas ar dzīvokli pēc atvieglotiem noteikumiem uz republikas dzīvokļu fonda rēķina.

Otrajā «Sajūdis» saeimas sesijā pieņemts lēmums, kas attiecas uz parlamentā apspriešanai paredzēto likumu par pilsonību. Bez tam saeima pieņēmusi rezolūciju par dienestu armijā. Dokumenta jēga: priekšlikumi Lietuvas PSR Augstākajai Padomei, kā apturēt PSRS aizsardzības ministra pavēli par rudens iesaukumu Padomju Armijā.

Aizvadītajā nedēļā notika Lietuvas Rakstnieku savienības valdes plēnums. Pirmais pēc kongresa, kurā tika paziņota savienības patstāvība. Sakarā ar pārmaiņām rodas neatliekami organizatoriski un saimnieciski jautājumi. Plēnumā nolēma Literatūras fonda kasi papildināt ar ienākumiem, ko saņemsim par tām grāmatām, kuras izdos pēc Rakstnieku savienības biedru ieskatiem.

Lietuvas PSR AP Prezidijs 1990. gadu pasludinājis par lietuviešu valodas gadu. Šā lēmuma mērķis — sabiedrības acīs paaugstināt lietuviešu valodas prestižu un panākt valodas atgriešanos tajās nozarēs, kur tā līdz šim tikusi izspiesta.

Kā jau tas kļuvis zināms, Lietuvas komjaunatne, saudzīgi izsakoties, palikusi aiz VĻKJS borta. Tai pašā liktenīgajā dienā klajā nāca komjaunatnes Viļņas pilsētas komitejas avīze. Iknedēļas izdevuma «Forums» jaunais redaktors apgalvo, ka avīze domāta visiem, kas sevi uzskata par jauniem.

Pirmajā numurā «Forums» publicējis aprakstu par Mihaila Gorbačova bērnu dienām. Virsrakstā tā arī teikts: «Mišas bērnība». Lasītājus noteikti interesēs arī citas publikācijas — par B. Jeļcinu, par 1968. gada notikumiem Čehoslovakijā.

Patīkamas metamorfozes skārušas arī Lietuvas augstskolas. Bez liekas vārdu atribūtikas turpmāk sauksies Viļņas universitāte, Kauņas politehniskais un Šauļu pedagoģiskais institūts, Lietuvas fizkultūras institūts un Lietuvas konservatorija. Savukārt Kauņas medicīnas institūts turpmāk sauksies par Kauņas medicīnas akadēmiju, bet Viļņas mākslas institūts — par Lietuvas mākslas akadēmiju.

Oktobra beigās tika atzīmēta 50. gadskārta, kopš Lietuvai tika atdota Viļņa, kura 19 gadus bija Polijas okupācijā. Piemiņai par šo notikumu Viļņas — Rīgas autostrādes tuvumā iedēstīja ozolu birzi. Viļņas arhikatedrāles baznīca noturēja mesu, aizlūdzot par kritušajiem.

Uz pirmo sēdi kopā pulcējās Lietuvas 13. dziesmu svētku organizācijas komiteja. Svētki norisēs nākamgad no 5. līdz 8. jūlijam. Bet šajās dienās Lietuva gatavojas 1. novembrī atzīmēt mirušo piemiņas dienu. Šī diena un arī 25. decembris — Ziemassvētki — mums būs brīvdienas.

EDMUNDS GONUSAUSKS,

informācijas nodaļas korespondents