Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Arī ieskatoties nākotnē

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
KAS JAUNS MŪSMĀJĀS?

Sestdiena. Turpmāk šī diena mūsu laikraksta lasītājiem būs tāda kā pārsteiguma diena, jo «Padomju Jaunatne» pastkastītēs un «Preses apvienības» kioskos būs mazformāta — tātad brīvdienas variantā. Daudzi jo daudzi lasītāji it labi atceras, ka pirms gadiem pieciem tāda bija svētdienas avīze. Kāds būs šis «brīvdienas variants» — vai atšķirīgs no darbdienām, īpaši piesaistošs? Tas, protams, mūsu pašu — laikraksta veidotāju rokās. Bet šo veidotāju pulciņu būtu nepareizi ierobežot tikai ar rakstu un fotogrāfiju autoru loku. Avīze taču top tipogrāfijā, tā ir vairāku rūpniecības nozaru darba gala rezultāts. Tāpēc šodien uz mūsu sarunu lappusi aicinājām LKP CK izdevniecības direktora vietnieku — galveno inženieri, Latvijas PSR Nopelniem bagāto poligrāfijas darbinieku GUNTARU REIGASU.

— Lai nonāktu līdz šim kabinetam, no kura jūs vadāt visu milzīgās izdevniecības ražošanas procesu, šķiet, nepieciešama visai pamatīga pieredze. Kāda tā ir jums?

— Poligrāfijā strādāju kopš 1949. gada. Sāku kā rokas burtlicis tūlīt pēc toreizējās Poligrāfijas mākslas arodskolas beigšanas. Vēlāk apguvu metiera darba iemaņas, tad «Cīņas» tipogrāfijā kļuvu par brigadieri, pēc tam — jau par ceha vadītāju, galveno inženieri. Kopš 1971. gada esmu tagadējā amatā. Faktiski ar poligrāfiju saistīts viss mans darba mūžs.

— Bet ar poligrāfijas «produktu», ar gatavo, pēc krāsas smaržojošo laikrakstu?

— Katra darbadiena iesākas ar iepriekšēja nakti iespiesto laikrakstu pārbaudi. No rīta jāizskata visi pie mums iespiestie laikraksti. Kopā to ir divdesmit septiņi.

— To starpā arī «Padomju Jaunatne»?

— Protams. Taču visu rūpīgi izlasīt nav laika. Tomēr uzskatu, ka nedrīkstu atpalikt no jaunatnes problēmām, ko jūs risināt sava avīzē, tādēļ pamatīgāku tās lasīšanu veicu pēc darba. Informāciju jau jūs sniedzat bagātīgu.

— Ko jūs «PJ» izlasāt vispirms?

— Atzīšos, ka materiālus par sportu. Tā vien šķiet, ka «Jaunatnē» tie ir pamatīgāki nekā «Sportiņā». Viņiem ir operatīvi tehniskie rezultāti, bet jums ir plašāki, analītiski raksti par futbolu, hokeju, basketbolu, volejbolu.

— Acīmredzot arī pats esat aktīvs sportists?

— Nu, tagad gan ne. Protams, izdevniecības veselības spartakiādes piedalos. Bet agrāk — spēlēju futbolu, volejbolu, šahu. Tiesa gan, neesmu centies kļūt par sportistu — visos trīs veidos esmu ticis līdz trešajai sporta klasei. Man sports vienmēr ir bijis atpūta.

— Un vai nav tā, ka atpūtai saspringtajā poligrāfiķa ikdienā nemaz tik daudz laika neatliek?

— Jā, laika atliek gaužām maz.

— Atgriezīsimies vēl pie jaunatnes laikraksta! Vai uzskatāt, ka tas runā par, jūsuprāt, svarīgāko jaunā cilvēka dzīvē?

— Varu atbildēt ar salīdzinājumu. Mūsu izdevniecībā un tipogrāfijā strādā ļoti daudz jauniešu. Man zināmas viņu darba, sadzīves, morālās kolīzijas. Un tās faktiski saskan ar jaunatnes presē lasāmo.

— Pārkārtošanās. Kā šo visai ietilpīgo, kaut arī dažkārt virspusēji un nevietā lietoto jēdzienu skaidrojat jūs, domājot par mūsu poligrāfiju? Vai pārkārtošanās viens aspekts nevarētu būt arī elastīgāka laikrakstu un žurnālu metienu politika?

— Protams, tā vajadzētu būt, īpaši, ja zinām, ka pie mums lasa daudz. Par to liecina ik gadus pieaugošais laikrakstu un žurnālu abonentu daudzums. Tādēļ katra izdevuma tirāža ir saskaņota ar lasītāju skaitu, noteiktajiem papīra fondiem. Laikrakstu iespiešanas vajadzības ar pašreizējām jaudām gan šodien, gan turpmāk varam nodrošināt visā pilnībā. Citādi tas ir ar žurnālu un citas produkcijas iespiešanai nepieciešamo tehniku.

— Par šīm jaudām pārkārtošanās aspektā runājot — kas gaidāms tipogrāfijas poligrāfiskās bāzes uzlabošanā, modernizēšanā? Iekārtas taču galvenokārt uzstādītas pirms vairāk nekā desmit gadiem, un tas mūsdienu tehnoloģiskās revolūcijas apstākļos būtībā ir liels laiks.

— Tā patiešām ir. Par tehnisko modernizāciju domājam jau pāris gadu. Un tiek arī darīts. Jau labu laiku ieviests materiālu un mazāk kvalificētu darbu ietaupošais fotosalikums. Ceturto gadu šajā salikumā, bez linotipiem, bez metāla burtu rindiņām tiek veidoti nu jau divdesmit žurnāli.

— Bet kā ir ar laikrakstiem? Nesenajā Latvijas PSR Žurnālistu savienības kongresā tika izteikta kritika par laikrakstu iespiešanas tehnoloģijas atpalicību…

— Gluži tā vis nav, bet šajā jomā vēl daudz darāmā nākotnē. Te varam runāt par tā saukto automātisko teksta un melnbalto fotogrāfiju apstrādes sistēmu. Pirmo tādu Padomju Savienībā sāk apgūt Maskavā, «Pravdas» izdevniecībā.

— Kāds ir šis sistēmas darbības princips?

— Tās pamatā ir tekstu salikšana, rediģēšana, lappuses maketa veidošana uz skaitļotāja displeja ekrāna — bez papīra, bez linotipa. Uz ekrāna iespējams izdarīt arī korektūras, gatavo lapu var «noglabāt» skaitļotāja atmiņā vai arī tieši pārraidīt uz iespiedformu izgatavošanas cehu. Uzskatu, ka šādai sistēmai ar laiku jābūt arī mūsu Preses namā. Jau uzsākti projektēšanas darbi.

— Labi, tehniskās problēmas tiks atrisinātas. Kas vēl bez tām kavē laikrakstu veidošanas «kompjuterizāciju» pie mums?

— Galvenais ir telpu trūkums. Vienas tādas sistēmas izvietošanai nepieciešams ap 600 m2 platības. Ņemot vērā mūsu darba apjomu — maksimāli tas ir vairāk nekā piecdesmit avīžu lappušu dienā — vajadzīgas vismaz trīs šādas sistēmas. Tātad ir nepieciešama pamatīga piebūve, respektīvi, vēl viens jauns korpuss.

— Skaitļotāju ieviešana, elektroniskie tekstredaktori — tas skan visai iespaidīgi. Ka tikai neiznāk tāpat, kā pašreiz ar informātiku skolās — tāda grābšana pa labi un pa kreisi — bez tehniska un profesionāla seguma. Kas izdevniecībā tiek darīts, lai nākotnē gaidāmā tehnika tiktu arī pilnvērtīgi izmantota?

— Pašsaprotami, ka notiks elektronikas speciālistu, informātiku kadru gatavošana. Kad cēlām Preses namu, arī tika uzstādīta tam laikam visai moderna ārzemju un pašmāju tehnika, paralēli tika sagatavoti visi speciālisti. Tā notiks arī nākamajā, gaidāmajā rekonstrukcijā. Un vēl — mums jau tagad ir sadarbība ar apvienību VEF. Ceram vispirms kādā no žurnālu redakcijām izveidot tādu kā izmēģinājumu poligonu. Mēs vispirms mēģināsim izveidot nākotnes žurnālista darba vietas paraugu. Sadarbojamies arī ar Universitātes zinātniekiem — viņi mums palīdzēja izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu visas izdevniecības pārvaldes aparāta darba automatizētās vadības sistēmai.

— Jā, plāni ir gluži vai fantastiski, droši vien agrāk vai vēlāk tie arī realizēsies. Galu galā laikrakstu izdošana, prese vispār ir viens no svarīgākajiem ideoloģiskā darba spēkiem un šis spēks nedrīkst atpalikt no «pasaules standartiem». Bet šo grandiozo ieceru paspārnē ir arī it kā necili jautājumi. Piemēram, tāds: jaunatnes laikraksti atkal pāriet uz mazo formātu brīvdienu numuros. Taču atšķirībā no agrākajiem gadiem tagad lasītāji avīzi saņem neatgrieztu. Kāpēc tā, vai arī te jārisina kāda tehniska problēma?

— Arī agrāk «PJ» lasītāji saņēma mazo formātu neatgrieztu. Lai mūsu republikā, pat attālākajos tās nostūros, laikrakstus saņemtu to iznākšanas diena, iespiešana jābeidz plkst. 4. Tehniskās iespējas atļauj atgriezt arī mazās avīzes, piemēram, «Rīgas Balsi». Bet jāatceras, ka «balsij», abās valodās kopā rēķinot, nesanāk tāds metiens kā vienai «Padomju Jaunatnei». Aprēķināts: ja griežam avīzi, iespiešanas ātrums samazinās apmēram par trīsdesmit procentiem, tātad iespiešanas laiks pagarinās. Lasītājiem atvainojamies par varbūtējo neērtību, tomēr būs jāpierod, tāpat kā jau pierasts sestdienu rītos atgriezt «Rīgas Viļņus» vai ceturtdiena — «Reklāmas Pielikumu». Jāpiebilst, ka mazā formāta avīzes bez atgriešanas iespiež arī citās PSRS republikas.

— Uz avīzi var paskatīties arī kā uz papīra četrstūri, kas vietām noklāts ar krāsu. Iespieduma kvalitāte — papīrs, krāsa, fotogrāfiju toņu gradācijas — vai tas jūs vienmēr apmierina?

— Fotoattēli bieži vien neapmierina, te vainojama zemā fotofilmu kvalitāte. Diemžēl piegādātājrūpnīcas vēl neizgatavo šo fotofilmu mums vajadzīgajā kvalitātē. Jāteic, ka jaunieviestā valsts pieņemšana vieš cerības uz labāku filmu saņemšanu. Bet pagaidām par fotokvalitātēm runāt diezgan grūti. Papīrs gan pa lielākai daļai ir labs. To saņemam no Kondopogas. Man šķiet, ka šī Karēlijas rūpnīca ražo PSRS labāko avīžpapīru. Un par krāsu, ko mums piegādā no Toržokas, jāsaka tā — kā nu kurā sūtījumā gadās. Kā redzat, mūsu nozarē tāpat kā citur ļoti daudz tomēr atkarīgs no piegādātāju godaprāta.

— Paldies par sarunu!

Intervēja

PĒTERIS BANKOVSKIS

 

Attēlos:

  • Guntars Reigass.
  • Mašīnburtlice Maija Oboznaja, kura saliek arī «Padomju Jaunatni».
  • Salikuma forma.

ULDA BRIEŽA foto