Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

28. augustā Viļņā notika Lietuvas Komunistiskās partijas CK XX plēnums, kur apsprieda PSKP CK paziņojumu par stāvokli Baltijas republikās. Lietuvas KP CK ir pārliecināta, ka nacionālās atdzimšanas laikā radies princips — «Lietuva bez suverenitātes — Lietuva bez nākotnes» — apliecinājis savu dzīvotspēju, guvis tautas atbalstu un turpmāk būs visu komunistu galvenais mērķis.

PSKP CK paziņojums uzmanīgi un ar apdomu tiek apspriests visā Lietuvā. Dominējošais viedoklis ir šāds: PSKP CK paziņojums destabilizē situāciju, saasina pamatnācijas un Lietuvas citu nacionalitāšu iedzīvotāju attiecības, rada negatīvu iespaidu par Baltijas republikām valstī un pasaulē. Unitāras lielvalsts princips — «atļaut» vai «aizliegt» — ir antidemokrātisks. PSKP CK paziņojumā teikts, ka Baltijas republikas, ejot uz savu neatkarību (starp citu — tādas ir to konstitucionālās tiesības), nokļūs katastrofālā stāvoklī. Vēršanās pie mātēm, kurām jārūpējas un jāraizējas par savu bērnu likteni, gluži vai noskaņo uz gaidāmu konfrontāciju.

Rodas jautājums: kas to var izprovocēt? Lietuvas ļaudis nepavisam uz to netiecas. Tomēr arī pašreizējā sarežģītajā periodā, kad parlamentārā ceļā republikā tiek īstenotas radikālas reformas, ir vēl «labo veco laiku» piekritēji, kas vēlētos visas pārmaiņas nodēvēt par nacionālistiskām, ekstrēmistiskām, vandalistiskām. Šādas un līdzīgas «birkas» skanēja no «Jedinstvo» līderu mutēm viņu organizētajā mītiņā 3. septembrī.

«Komjaunimo Tiesa» publicējusi Vissavienības sabiedriskās domas pētīšanas centra Lietuvas nodaļas sagatavoto anketu, kurā lūdz lasītājus darīt zināmu savu viedokli par notikumiem Lietuvā. Arī aptaujas rezultātus publicēs laikrakstā.

Ņemot vērā to, ka Lietuvas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes trīspadsmitajai sesijai būs jāizskata ne mazums dokumentu, kuru projektus patlaban aktīvi apspriež sabiedrība un kuru galīgai izstrādei un izskatīšanai deputātu komisijās būs vajadzīgs papildlaiks, Lietuvas PSR AP Prezidijs nolēmis sasaukt šo sesiju 24. oktobrī.

Pirmo reizi Lietuvā, Valsts Kauņas leļļu teātrī, pulcēsies mūsu republikas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Dānijas, VFR lelles un leļļinieki. Festivālam, kas notiks no 4. līdz 9. septembrim, vēl nav ne nosaukuma, ne tradīciju, taču tā rīkošanas entuziasti cer, ka Kauņā dzimušajam sarīkojumam būs turpinājums.

Viļņā viesojās Japānas lielāko universitāšu un institūtu ekonomikas speciālisti, kuri studē Austrumeiropas, Ķīnas un Padomju Savienības ekonomiku. Lietuvas Zinātņu akadēmijā ciemiņi tikās ar izcilākajiem republikas zinātniekiem. Akadēmiķis A. Buracs iepazīstināja viesus ar Lietuvas ekonomiskās pārbūves koncepciju, kas reāli sāks darboties ar 1990. gadu.

1. septembrī republikā visi ceļi veda uz skolu. Skolotāji, kas atsaukušies uz aicinājumu mācīt lietuviešu valodu Sniečkū, nodemonstrējuši sapratni par profesionālo pienākumu. Šīs jomas speciālistu trūkums ilgu laiku bija viena no tautas izglītības problēmām enerģētiķu pilsētas daudznacionālajās skolās.

Republikas augstskolās atgriežas akadēmiskās brīvības un pašcieņas gars. Viļņas Inženierceltniecības institūts un Šauļu Pedagoģiskais institūts jau apstiprinājuši savu statusu. Tikai pirms gada aizsākās sarunas par Vītauta Lielā universitāti, bet šodien tās auditorijās jau sēž studenti. Universitāte atdzima, pateicoties sabiedrības, ārzemēs dzīvojošo lietuviešu un republikas vadības atbalstam. Visi pirmkursnieki svinīgi zvērēja Vītauta Lielā universitātē iegūtās zināšanas veltīt Lietuvai.

LAIMA LINGIENE,

izglītības un kultūras nodaļas korespondente