Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Informē «Lietuvos Rytas»

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

1. janvārī lietuvieši no savām pastkastītēm izņēma nevis laikrakstu «Komjaunimo Tiesa», bet gan «Lietuvos Rytas» («Lietuvas Rīts»). Populārais laikraksts mainījis nosaukumu. Aptaujā par to piedalījās 600 000 laikraksta abonentu. Kāpēc dots nosaukums «Lietuvos Rytas»? Daudz kas mainās, bet Lietuva ir bijusi un būs. Katru dienu atausīs rīts. Bet pār rītu nav varas nekādai politiskai konjunktūrai.

***

«Šodien vairs nevar neticēt, ka atdzims izmocītā dzimtā valoda, attīstīsies tautas tradīcijas, ticība un garīgums, atgriezīsies taisnība un labestība, atdzims un dzīvos saskaņā visu nacionalitāšu cilvēki. Pirmatklājēiu nastu plecos uzvēlusi visa Lietuva, tās pilsoņi, kas izvēlējušies brīvību un neatlaidību. Savu apņēmību un qribu paudusi Lietuvas Komunistiskā partija.»

 NO LIETUVAS KOMUNISTISKĀS PARTIJAS

CK PIRMĀ SEKRETĀRA

AĻĢIRDA BRAZAUSKA

JAUNGADA APSVEIKUMA

(«LR», 03.01.90)

***

 

«Ļeņingradā mītiņo, Vorkutā streiko, bet mēs strādāsim,» tā nolēma Atītas eksperimentālajā ēku celtniecības kombinātā. Alītieši nolēmuši strādāt arī sestdien, bet nopelnīto naudu pārskaitīt patstāvīgās Lietuvas Komunistiskās partijas fondā.

(«LR», 03.01.90.)

 

***

 

Notika šajā gadā pirmā preses konference — pagaidu CK (uz PSKP platformas) biroja locekļu un sekretāru tikšanās ar žurnālistiem. PSKP vadošo orgānu sastāvs Lietuvā nevienu nevar uzvedināt uz domu, ka šķelšanās Lietuvas Komunistiskajā partijā notikusi pēc nacionālās pazīmes. Preses konferencē šīs attiecības bija 4:3 par labu lietuviešiem. Bet, ja runājam par sekretāriem pašiem, šīs attiecības ir pat 3:1.

(«LR», 04.01.90.)

 

***

 

Lietuvieši var lepoties, ka pasaules politiskajā arēnā viņi šodien nav statisti un iztiek bez sufliera. Viņi var lepoties ar Komunistiskās partijas biedru stiprajiem pleciem. Bet vai tiešām tagad šos četrus platplecainos vīriešus mēs uzsēdināsim baltā zirgā, iedosim viņiem rokā šķēpu un sūtīsim kaujā pret «stipro centru»? Nē. Pienācis kompromisu laiks. Labāk bruņosimies ar pacietību, darba mīlestību un uzticību, ar lietuvisku viesmīlību gaidīsim augstos viesus.

(«LR», 03.01.90.).

 

***

 

Vai mūsdienu Rumānija nekļūs par to Vāciju, kas pamodās 1945. qada maijā? Rletumvācijai palīdzēja ne tikai materiāli, bet arī garīgi stabilas demokrātijas valstis. VācieS tiesāja vāciešus par noziegumiem cilvēcības priekšā. Viņiem vajadzēja nolādēt ne tikai fašismu, bet arī pašiem sevi, vājos, kas bija sapinušies svētās ideoloģijas un politikas valgos. Tikai pēc vispārējas nožēlas var sākt veidot demokrātiju, tikai pēc tam nāk profesionālā politika, stabilitāte un cilvēka tiesības. Rietumvāciešiem paveicās. Tomēr pat šodien viņi ir sevišķi piesardzīgi un savu likumu krājumā neiekļauj likumu par referendumu. Jo tur vēl atceras, ko nozīmē nācijas masveida graujošā griba.

Kā veiksies rumāņiem? Viņiem nav gandrīz nekā cilvēka cienīga: konstitūcijas, likumu, neatkarīgu organizāciju, partiju. Visu sāka pa galvu, pa kaklu. Tikai tagad varas sagrābšanas kaislība tiek motivēta ar nācijas, nevis komunisma vārdu. Protams, tagad pie varas it kā nāk tie, kas vēlas labu. Bet kādu «labu»? Nacionālo demokrātiju? Tādas nav.

No vēstures der mācīties. Lietuva nav nemaz tik tālu no Rumānijas. Par laimi, Lietuvas atdzimšana nenotika mēneša vai pusgada laikā, ia varas sagrābšanas kaislība pārtaps par svētījošu politiku, tad mūs neviens neattaisnos un neglābs. Nekādas deklarācijas nācijas vārdā. Vai tad tā arī ir Ilgt gaidītā neatkarība?

(«LR», 03.01.90. Arvīds Jozaitis

«Svētās politikas gals».)

Kopu sagatavoja

RAIMONDS GARENČIKS