Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latviešu valodas liktenis: tikai likumā?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Gandrīz 50 gadus no sava mūža Vecais Stenders ziedoja dažādiem rakstiem latviešu valodā. Viņa dēla laikabiedrs K. Elverfelds prognozēja:

«Bet latviešos nu reiz ir radusies tendence kļūt par vāciešiem, un tā ir stipra: un tā nu latviešu valoda, ko tikko tagad sāk kaut cik kultivēt, būs izmirusi nepilnos simts — ko es saku? — pat nepilnos 50 gados, neatkarīgi no tā, vai rakstnieki uzstāsies par vai pret to. Būt brīvam un vācietim, bet ne vairs latvietim… Bet kā gan lai rastos kāds nacionāls lepnums tādā nācijā, kuras vienīgā pazīme ir kalpība? Vai tad kalpība varētu būt arī lepna?»

K. Elverfelda prognoze bija kļūdaina. Tad varbūt patiesība meklējama Teča vārdos, kas veltīti Stenderam «Latviešu vārdnīcas» iznākšanas reizē 1789. gadā?

«Jūsu vārds varētu tikai tad no Kurzemniekiem un Latviešiem tikt aizmirsts, kad kāda valsts pārgrozīšanās izceltos, caur kurām visa Latviešu valoda nākamām ciltīm no zemes virsas iznīktu un izputētu. Bet priekš tam vajadzētu kādam gadu tūkstotim paiet, un tad ir valoda pate izmirtu, viņas grāmatas vēl dzīvotu. Stendera vārds, un ar viņa vārdu tēvzemes vīrs, nemirs nekad. Ļaudis un pēc gadu simteņiem pēcnācēji mani apskaudīs, ka man laimējies reizē un kopā dzīvot ar šo godājamo ļaužu tēvu un laimīgo tautas apgaismotāju.»

Teča prognozes laiks nav iztecējis. Tūkstošiem parakstu, simtiem demonstrācijās un piketos patērētu stundu, miljoniem kaismīgu vārdu vajadzēja, lai rastos Valodas likums. Vai latviešu valodas liktenis ar to jau izlemts? Nebūt ne! Tas — pašas tautas attieksmē. Nu tur, kur latviešu valoda jau agonijā, tapis 275 gadus parādā turētais akmens piemineklis Vecajam Stenderam, Lašu pastorāta klētiņa pārvēršas par muzeju, kurā aizsākums Vecā Stendera memoriālam. Pirmās lielākās Vecā Stendera godināšanas svinības Latvijas vēsturē notiks 17. jūnijā Daugavpils rajona padomju saimniecībā «Eglaine». Vai pie godājamā ļaužu tēva pieminekļa noguls tik daudz margrietiņu vai zilo rudzupuķīšu, cik vārdu tērēts mūsu valodas aizstāvībai? To varēsim pavērot drīz.

J. ZEĻONKA,

ekonomikas zinātņu kandidāts,

 Stendera fonda padomes loceklis

Honorāru novēlu Stendera fondam.