Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Nešaubīsies vienīgi pašpārliecinātais

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Vai metro celšanai ir alternatīva?

Jau krietni vairāk nekā mēnesi republikas presē sabiedrība apspriež Rīgas metro iespējamo celtniecību. Laikrakstos «Cīņa», «Sovetskaja Latvija» un «Rīgas Balss» varam lasīt gan speciālistu viedo vārdu, gan lasītāju vēstuļu apskatus. Diskusijā iesaistījās arī TV un radio. Patiešām — rīdziniekus un daudzus citus Latvijas iedzīvotājus satraukusi metro problēma. Lielais vairums ir pret tā celtniecību. Ko teic speciālisti? Tā, piemēram, institūta «Pilsētprojekts» projektu galvenais arhitekts G. Melbergs uzskata, ka pašreizējo metro līniju trasējums neapmierina prasības, kuras izvirza Rīgas īpatnējais ģeogrāfiskais un ģeoloģiskais stāvoklis, apakšzemes komunikāciju tīkls un daudz kas cits.

Vēl viens kontrarguments ir nesamērīgi lielas celtniecības izmaksas. Turklāt šis transporta veids Rīgā attīstīsies gaužām lēni un tāpēc gaidīto efektu sasniegs tikai pēc daudziem gadiem. Droši vien taisnība ir tiem lasītajiem, kuri bēdājas, ka celtniecības laikā Rīga būs līdzīga lielai būvbedrei. Turklāt, kad, iespējams, tiks izbūvētas pirmās metro līnijas, tik un tā nevarēs likvidēt pašreizējās transporta līnijas, piemēram, tramvaju K. Barona ielā pilsētas centrālajā daļā. Kā alternatīvu metro būvniecībai iesaka attīstīt un pilnveidot pašreizējo transporta tīklu.

Vairāki speciālisti argumentē: metro jāceļ tāpēc, ka Latvijai piešķirti līdzekļi. Vai tiešām tas ir galvenais arguments, lai teiktu jāvārdu metro celtniecībai? Bioloģijas zinātņu doktors P. Ozoliņš saka tā: «Esam paraduši domāt, ka valsts nauda jāsadala pēc objektīvajām vajadzībām, nevis pēc prasītāju patērētās enerģijas daudzuma.»

Vairāki lasītāji mums vaicā: vai ir veikta projekta ekoloģiskā ekspertīze? Jā, tā ir veikta. Šo darbu darījuši Kijevas speciālisti. Taču — ko zinām par šīs ekspertīzes rezultātiem? Un vai nešķiet, ka arī mūsu republikas speciālistiem būtu jāteic savs vārds? Zināmu neizpratni rada arī Ļeņingradas speciālistu viedoklis — tā rādās, ka itin visi zina labāk par rīdziniekiem: būvēt mums metro vai nebūvēt? Tā tas patiešām ir, ka metro ir XIX gadsimta auklējums, bet — iespējams! — Rīgā ar to brauksim tikai XXI gadsimtā, kad pasaulē jau sen būs radīts jauns transports. Vai ir vērts tā vilkties no gadsimta uz gadsimtu, ja vēl ņem vērā, ka ar tiem miljoniem rubļu, ko republikai šim nolūkam piešķir PSRS Satiksmes ceļu ministrija, diez ko nepietiks metro līniju būvei?

Īsi un argumentēti pret metro izsakās S. Meijerovics, zinātniskās restaurēšanas pārvaldes priekšnieks: «No ekonomiskā viedokļa metro celtniecība ir ļoti dārga — viens kilometrs ceļa izmaksās vairāk nekā 20 miljonu rubļu. Maskavas tilts trīs kilometru garumā izmaksāja 22 miljonus rubļu.» Vienots lasītāju un daudzu speciālistu viedoklis ir arī par energolimitu, kas it īpaši ziemas mēnešos ir ļoti stingri noteikts. Kur gan radīsies papildu enerģija?...

Speciālisti un lasītāji ne tikai krasi atsakās no metro, bet arī iesaka tā vietā ko citu. Par transporta problēmām Rīgā un to iespējamo risinājumu laikrakstā «Cīņa» runājis satiksmes ceļu inženieris V. Andrejsons. Viņš ierosina speciālistus domāt par divlīmeņu ātrgaitas satiksmes ielām, par kapitāliem divlīmeņu krustojumiem, par dzelzceļa tīkla pārbūvi un maksimālu noslodzi atsevišķos dzelzceļa rajonos. Vēl ir viedoklis par apveddzelzceļu Rīgai, vairākiem tiltiem pār Daugavu. Galu galā — ir taču spēcīgi attīstīta inženiertehniskā doma mūsu republikā, lai varētu mūsu dzīvē ieviest kardinālas un — galvenais — labvēlīgas pārmaiņas.

Ikviena diena arī mūsu laikraksta redakcijai atnes vēstules par iespējamo Rīgas metro, tāpēc esam nolēmuši iesaistīties šajā diskusijā. Vēstulēs, ko saņemam, nevar nejust republikas iedzīvotāju ieinteresētību galvaspilsētas liktenī. Neapšaubāmi, šīs vēstules var uzskatīt par emocionāliem, bieži vien nekompetentiem attieksmes uzliesmojumiem, taču — atcerēsimies, cik daudz mēs būtu zaudējuši, ja laikus nebūtu apturēta Daugavpils HES būve. Starp citu, to līdzēja apturēt ne jau hidrobūvju speciālisti, bet gan tieši humanitāras ievirzes cilvēki.

Līdz ar šo uzvaru pamodās tautas snaudošā apziņa: tā modās saglabāšanas darbam, kultūras un vēstures pieminekļu saudzēšanas darbam. Un Rīga mums ir tikpat liela vērtība kā Daugava. Tāpēc negribas, lai neapdomāti un it kā nepieciešamības spiesti mēs būvētu metro, ja neesam pārliecināti par šo nepieciešamību.

Lūk, dažas no vēstulēm, ko esam saņēmuši:

***

Lasot publikācijas un skatoties TV pārraides, ir noskaidrojies, ka Rīgas nākotne bez metro it kā nav iespējama lielā iedzīvotāju skaita dēļ. Bet kāpēc tik mazai republikai kā Latvija ir vajadzīga tik liela galvaspilsēta ar tik milzīgu iedzīvotāju skaitu, ja jau šobrīd normāla apgāde ar pārtiku ir problemātiska? Kāpēc mēs tik ļoti lepojamies ar rūpniecības uzņēmumu koncentrāciju republikas galvaspilsētā, ja mums trūkst pašmāju darbaspēka, ja saražotā produkcija ne vienmēr ir tādas kvalitātes, kā nākas? Kur ņemsim metro celtniekus, ja gadu gadiem ir pietrūcis strādnieku celtniecībā? Varbūt tomēr labāk neraksimies pazemē, sakārtosim virszemes transportu, ielas, tiltus? Iekārtosim sporta zāles, lai uz nodarbībām nevajadzētu braukt no viena pilsētas gala uz otru, tad arī iedzīvotāji kļūs sportiskāki un necentīsies pāris pieturu braukt ar sabiedrisko transportu. Vai tad tiešām Rīgas saimniekiem katrā ziņā jācenšas kļūt slaveniem tieši ar metro?

Lejiņa un vēl 26 paraksti.

***


Šis metro nebūs rīdzinieku ērtībām. Šis metro ir atkal kāda tehnokrātiska iecere. Tas jau tā nolaisto pilsētu pārvērtīs par nebeidzamu būvlaukumu un pievedceļu ķēdi.

Bet pieņemsim, ka metro būs. Taču — kur ņemt papildu enerģiju, ko metro tērēs ļoti daudz — vilcienu dzinēju darbināšanai, eskalatoriem, pazemes piļu apgaismošanai? Vai nepienāks brīdis, kad elektroenerģētisko resursu pārzinātāji pateiks: «Nu, dārgie rīdzinieki, tagad jums ir savs metro, bet enerģijas tā darbināšanai nav? Vai jūs reiz nebeigsit tiepties par savām upītēm?!» Cirvis, ko enerģētiķi bija pacēluši pret Latvijas dabu, uz brīdi ir atvairīts. Bet vai uz laiku laikiem? Vai, ķeroties pie metro būves, šo cirvi vēl asāku, vēl draudošāku, vēl nāvējošāku — neatvēzēs vēl varenāk? Jums, sak, ir vēl citas upes. Savus kilovatus var izspiest arī no Gaujas, kas veltīgi, neražojoši plūst pa dziļām gravām...

Vilhelms Delvers,

Salaspilī

***


Nevajag Rīgai metro! Rīga ir pārāk ūdeņaina, lai raktos. Kur dzīvos viesstrādnieku ģimenes? Jau tā trūkst materiālu, nevajag zemē guldīt to, ko var celt gaisā. Kur tad paliek kādreiz tik ļoti iecienītā kājām iešana?

Ar cieņu — darba veterāne

B. Dombrovska

***


... Manuprāt, strīdīgos jautājumus — metro celtniecība, monumenta būve Rīgā — vajag izšķirt, ņemot vērā tautas domas.

Ar cieņu —

Aleksis Rīgā

***


Jums raksta «emociju pārpilns nespeciālists». Ir tikai daži jautājumi.

1. Vai sakarā ar metro būves projektu ir apspriesti iespējamie mīnusi — būvdarbu termiņa pagarināšanās, metro rentablums nākotnē, elektroenerģijas patēriņa pieaugums, metro būves saistība ar Vecrīgas apbūvi, metropolitēna sociālais faktors?

2. Ja Rīgā tomēr uzcels metro, vai Rīgas metropolitēns neiekļūs Ginesa rekordu grāmatā — sakarā ar ļoti dārgajām celtniecības izmaksām?

J. Dābulis

Rīgā

***


Nepieciešams publiski darīt zināmu: metro staciju atrašanās vietas, attālumus no virszemes satiksmes līdzekļu pieturvietām, braukšanas ilgumu, intervālu starp vilcieniem, braukšanas maksu. Vai metro strādās pašfinansēšanas apstākļos? Ja ne, tad kādus zaudējumus tas radīs Rīgai? Rīgā trūkst celtniecības jaudu; kur gan tās radīsies metro celtniecības laikā? Par normu kļuvis laikā nenodot necilus objektus. Ir, protams, izņēmumi. Kādā kategorijā —- necilajā vai izcilajā — nokļūs metro?

I. Valdmanis,

dizainers

***


Jau tad, kad cēla viesnīcu «Latvija», grūti bija nostiprināt pamatus. Tad daži zinātnieki izteicās, ka zem Rīgas esot plūstošās smiltis. Cik līdzekļu vajadzēs, lai tās apturētu?

E. Piķis,

18 gadi

 

***


Nesen atgriezos no dienesta Padomju Armijā. Tur būdams, domāju, ka pa šo laiku Rīgā daudz kas būs mainījies uz labo pusi. Taču — nē! Mūsu ģimenē ir divus gadus veca meita Solvita, un mums ir jāpadomā par viņas nākotni. Droši vien viņa ies tajā pašā skolā, kurā gāju es. Tā ir veca skolas ēka, līdz pat šim brīdim nav labiekārtota. Es domāju, ka vispirms ir jāceļ skolas, bērnudārzi, sporta laukumi, nevis jāiegulda nauda nevajadzīgā projektā.

Ar cieņu — Haralds

***


Rīgā dzīvo trešdaļa no republikas iedzīvotājiem, plānot tālāku pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugumu būtu neprāts. Bet par to jau tieši runā metro piekritēji. Vai gan tāpēc, ka nespējam ierobežot privāto automobiļu kustību pilsētas centrā, samazināt izplūdes gāzu toksiskumu, straujākos tempos pāriet uz ekoloģiski tīrāka transporta izmantošanu, mums jābūvē metro?

A. Bergs,

M. Lodziņa,

A. Lodziņš

 

***



Kā var šodien teikt: «Mēs nolēmām, un metro būs!»? Kas to nolēma? Bet jāņem taču vērā tautas vairākuma domas. Arī par Daugavpils HES «nolēma». Rezultāti ir zināmi. Arī Rīgas HES nolēma celt, izprojektēja, uzcēla. Ieprojektēja tur arī nekam nederīgu zivju liftu, nosvieda zemē daudzus tūkstošus tautas rubļu...

L. Druviņa

***


Daudzi no vecākās paaudzes un sevišķi «kompetentas» personas joprojām strādā ar uzspiešanas metodēm. Tā, piemēram, projekts Rīgas metropolitēnam ir radīts vairāk nekā pirms desmit gadiem, taču to, iespējams, sāks būvēt šā gadsimta beigās, kad visā pasaulē tehniskā ziņā daudz kas jau būs mainījies. Varbūt varētu paaicināt talkā arī ārzemju speciālistus? Tāpat varētu sarīkot Rīgas satiksmes tehnisko risinājumu konkursu. Vairāk vajadzētu vispusīgas reklāmas, priekšlikumu — par to, kā Rīgu padarīt skaistāku, tīrāku, interesantāku. Varbūt Rīgā vispirms vajadzētu vairāk celt kafejnīcas, pirtis, sabiedriskās tualetes, nevis metro...

Ar cieņu — I. Ādams

***


Esam satikušas cilvēkus, kuri atceras, kā likti pamati dažai labai celtnei, kādas slavenas personas piedalījušās dažādos rituālos un minušas tos pašus akmeņus, ko tagad minam mēs. Katra vieta saistās ar kādu vēsturisku notikumu, un pēkšņi — raksim visu, celsim metro, jo, raugi, mēs gribam tādas pašas ērtības kā Maskavā?

A. Bērziņa, V. Nesaule

***



Republikā taču ir daudz pietiekami kompetentu speciālistu, kas varētu novērtēt projekta plusus un mīnusus. Bet iedzīvotāji par to nekā nezina. Arī Daugavpils HES aizstāvji vairījās no projekta rādīšanas citiem. Nedrīkst aizmirst, ka lēmums par metro celtniecību pieņemts stagnācijas laikā, kad tautai neko neprasīja. Projekts esot atdots koriģēšanai. Ja par projekta pārstrādāšanu jāmaksā, tad — kas pieņēma esošo un kas maksās par pārstrādāšanu?

Ar cieņu — tehnisko zinātņu kandidāts I. Bekmanis

***


Kā ceļu nozares speciālists piebildīšu par ceļu saimniecību Rīgā.

Nepārtraukti nākas saskarties ar materiālu un tehnikas trūkumu, nerunājot nemaz par to kvalitāti. Stāvoklis laika gaitā neuzlabojas, taču ceļi nolietojas aizvien ātrāk. Ceļinieki tiek rosināti strādāt divās maiņās. Viņi labprāt pieņemtu šo ieceri, taču to neļauj darīt resursu trūkums, jo pašlaik pat vienas maiņas ražīgam darbam trūkst šķembu, asfalta, ceļa veltņu, autotransporta un daudz kā cita. Manuprāt, Rīgā tuvākajos gadu desmitos pasažieru satiksmi var nodrošināt ar tradicionālajiem transportlīdzekļiem, ieguldot to attīstībā tikai daļu no metro būvē paredzētajiem līdzekļiem.

M. Alksnis, 33 gadi

***


Vienā no TV raidījumiem b. Meškuns rezumēja, ka metro celtniecību noteikšot nevis tautas, bet gan kompetentas komisijas lēmums. Ja tā, tad visai vēstuļu rakstīšanai maz jēgas. Šos metro labumus vai sliktumus iegūs tieši tauta — un nevis kāda kompetenta komisija vien. Speciālistiem vajadzētu nodarboties ar pētījumiem un to izskaidrošanu, bet lemšanu atstāt tautas ziņā.

Es domāju, ka alternatīva metro būvei tomēr pastāv: tas ir, pārtraukt Rīgas iedzīvotāju skaita mehānisko pieaugumu. Taču b. I. Ulmanis savā intervijā «Cīņai» (10.01.88.) pauž ko citu. Neticu, ka PSRS Satiksmes ceļu ministrija Rīgai piešķir miljonus aiz filantropiskiem apsvērumiem. Gan jau tie kaut kādā veidā būs jāatlīdzina. Bet, ja tiešām šī summa tiek piešķirta aiz cilvēkmīlestības, tad kāpēc to nevarētu izmantot ekoloģisko problēmu risināšanai?

Ar cieņu —

Kalnarājs

***


Tā ir tikai neliela daļa no vēstulēm, ko saņēmusi mūsu redakcija. Autori šaubās, iesaka, protestē. Var just, ka viņiem sāp, ka viņi nav vienaldzīgi vai iebaidīti. Tas, ka vēstulēs ir vairāk emociju, ir saprotami: vēstuļu autori nav metro būves speciālisti. Taču svarīgi ir kas cits: amatvīriem der ieklausīties tautas balsi, domās, tonī — viss teiktais nebūt nav glāstoši maigs. Un vēl. Ar vēstuļu apskata publicēšanu vien neapstāsimies: talkā aicināsim speciālistus un Rīgas liktenī ieinteresētus cilvēkus. Vārdu sakot, lai iespējamais metro parādās no visām pusēm.

Vēstuļu apskatu sagatavojusi

ELITA VEIDEMANE

 


P. S. Atgādinām, ka LVU Jaunatnes ekoloģiskais centrs 16. februārī rīko diskusiju par metro. Uzaicināti speciālisti, studenti, zinātnieki, visi, kurus interesē šī problēma. Līdz diskusijai var vēl piezvanīt pa tālruņiem 225304 un 227702.