Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

21. jūlijs Igaunijā bija politiski saspringta diena. Interfronte rīkoja mītiņu, kas bija veltīts republikas krievvalodisko iedzīvotāju tiesību un brīvību aizstāvībai. Jau martā, pirms PSRS tautas deputātu vēlēšanām, notika mītiņš ar līdzīgu tematiku. Tad pirmo reizi daudzi tūkstoši iedzīvotāju, kas nepieder pie Igaunijas pamatnācijas, sanāca kopā, lai izteiktu savas bažas par nākotni igauņu tautas nacionālās atmodas laikā. Šoreiz jau pirms mītiņa izcēlās daudzi strīdi. Tika izveidota republikas Ministru Padomes Prezidija operatīvā komisija, sarīkota tikšanās pilsētas partijas komitejā, lai pierunātu mītiņa organizētājus atteikties no tā vai — sliktākajā gadījumā — pārcelt to uz citu laiku. Tomēr tas notika paredzētajā laikā un vietā. t. i., nevis pēc darbadienas beigām, bet jau pulksten 17. Ļaužu kolonnas devās uz Pilsētas halli, traucēdamas satiksmi. Uz mītiņu bija ieradušies interfrontistu domubiedri no Maskavas, Minskas, Kišiņevas un dažādām Igaunijas pilsētām. Runātāji izteica savu satraukumu par Igaunijā notiekošajiem procesiem, kas veicina iedzīvotāju šķelšanos pēc nacionālā principa. Viņi nepiekrīt likumiem par valodu, migrācijas ierobežošanu un vietējo padomju vēlēšanām. Kaut gan šo dienu gaidījām ar satraukumu, jo ir spēki, kas prasa īpašu pārvaldes formu Igaunijā, viss pagāja mierīgi. Mītiņa dalībnieki gan izvirzīja ultimatīvas prasības: ja Igaunijas Augstākās Padomes sesijā 24. jūlijā tiks pieņemts likums par vietējo padomju vēlēšanām, sāksies politiski streiki. Sesija notika, taču likums netika pieņemts. Sēdes turpināsies visu nedēļu, bet pirmais streiks kādā uzņēmumā jau sācies. Izveidota republikas streiku komiteja, kaut gan tikai septiņi uzņēmumi atbalsta aicinājumu streikot. Tie, protams, ir Vissavienības pakļautības uzņēmumi.

Augstākās Padomes sesijā tika nolemts uzlabot strādājošo pensionāru materiālo stāvokli. Tika atcelti kopienākuma ierobežojumi.

Pirms nedēļas notika igauņu rokmūziķu sporta diena. Tāds pasākums tiek rīkots jau vairākus gadus, un katru reizi tajā nosaka vissportiskāko mūziķi. Pagājušo reizi par tādu kļuva slavenais Gunars Graps, šoreiz — grupas «Monarhs» mūziķis Rauls Galsners. Pagājušās nedēļas laikā notika arī rokmūziķu vasaras nometne.

24. jūlijā sākās Miera gājiens «lgaunija-89». Tajā piedalās apmēram 100 cilvēku — igauņi, kuri dzīvo gan Padomju Savienībā, gan ārzemēs. Gājiens turpināsies līdz 6. augustam un virzīsies cauri visai Igaunijai. Tā dalībnieki apmeklēs daudzas igauņu svētvietas un arī vairākus militārus objektus.

Pagājušās nedēļas beigās notika 15. republikas arāju sacensības. No 47 dalībniekiem 11 bija jaunieši. Pārsteigumu visiem sagādāja jaunā traktoriste Eva Valdmā, kura ieguva otro vietu. Viņas sniegums bija ļoti pārliecinošs, kaut gan Eva strādā dārzkopībā.

Nozīmīga bija arī lauksaimniecības tehnikas izstāde, kurā piedalījās Somijas, Zviedrijas un VDR firmas. Tajā varēja aplūkot minitraktorus un citu tehniku, kas ir ļoti noderīga fermeriem.

Tautas fronte joprojām vāc parakstus pret Molotova — Ribentropa paktu. Akcija turpināsies līdz 6. augustam. Tas ir tāds kā referendums pret Igaunijas aneksiju, kas notika pirms 49 gadiem. Politiskais katls Igaunijā vārās.

RĒTA SĀRA,

ekonomikas nodaļas vecākā korespondente