Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likums. Projekts

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

 

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju Latvijas PSR valsts valoda ir latviešu valoda.

Latviešu valodas valsts valodas statuss neaizskar citu nacionalitāšu pilsoņu tiesības lietot savu dzimto valodu.

2. pants. Valsts nodrošina cieņpilnu attieksmi pret visām Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā lietotajām valodām un rada iespējas to attīstībai.

3. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā pilsoņiem, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un to amatpersonām ir garantētas tiesības lietot latviešu valodu tiklab runā, kā arī rakstos.

4. pants. Krievu valoda Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā līdzās latviešu valodai ir viens no starpnacionālās saziņas līdzekļiem.

5. pants. Latvijas PSR Valodu likums nosaka latviešu valodas un citu valodu lietošanu dažādās valsts un sabiedriskās darbības sfērās, pilsoņu valodas izvēles tiesības un garantijas un valodu aizsardzību.

Šis likums neregulē valodu lietošanu sadzīvē, darba kolektīva locekļu savstarpējā saziņā, PSRS Bruņoto Spēku daļās, iestādēs, organizācijās, kara skolās, kā arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumos.

II SADAĻA

PILSOŅU VALODAS IZVĒLES TIESĪBAS UN GARANTIJAS

6. pants. Pilsoņu saskarsmē ar valsts orgāniem, kā arī ar iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām saziņas, informācijas un dokumentu valodu izvēlas pilsonis.

Visiem valsts varas un valsts pārvaldes orgānu, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju — tiesību aizsardzības, veselības aizsardzības, tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu, sakaru, transporta, komunālās saimniecības un citu nozaru — darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst saskare ar pilsoņiem, ir jāprot un jālieto kā latviešu, tā arī krievu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai.

Darbinieku profesiju un amatu sarakstu, kuros nepieciešamas latviešu un krievu valodu zināšanas, valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šiem darbiniekiem viņu profesionālo pienākumu veikšanai, nosaka attiecīgās ministrijas vai resori Latvijas PSR Ministru Padomes paredzētajā kārtībā.

Oficiālā saskarsmē ar jebkura līmeņa tautas deputātu Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā latviešu vai krievu valodu par saziņas valodu izvēlas pilsonis; ja deputāts pilsoņa izvēlēto valodu neprot, tad attiecīgajai tautas deputātu padomei jānodrošina tulkošana. Informācijā, kas tiek dota vēlētājiem par deputāta kandidātu, jāietilpst ziņām par latviešu un krievu valodas prašanu.

7. pants. Darba attiecībās starp vadītāju un padoto latviešu vai krievu valodu par saziņas un informācijas valodu var izvēlēties padotais darbinieks. Ja padotā darbinieka dienesta pienākumos vai profesionālajā kompetencē ietilpst valsts valodas prašana, tad vadītājs par saziņas vai informācijas valodu var lietot valsts valodu.

8. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā rīkotajos kongresos, konferencēs, sēdēs, sanāksmēs un sapulcēs, uzstājoties runātāju valodas izvēle ir brīva. Ja nepieciešams, rīkotājs nodrošina tulkojumu.

Starptautisku, Vissavienības un starprepublikānisku kongresu, konferenču, sanāksmju un apspriežu darba valodu un tulkošanu nosaka rīcības komiteja.

 

III SADAĻA

VALODU LIETOŠANA

1. nodaļa.

VALODA VALSTS VARAS UN VALSTS PĀRVALDES ORGĀNOS

9. pants. Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgānos gan lietvedības, gan sēžu un visu citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Šīs valodas nepratējiem sēdēs un sanāksmēs ir tiesības lietot krievu vai pēc vienošanās kādu citu valodu. Nepieciešamības gadījumos ir jānodrošina tulkojums.

Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgānu akti tiek pieņemti un publicēti latviešu valodā ar tulkojumu krievu valodā.

10. pants. Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāni attiecībās ar Savienības valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un citām savienotajām republikām lieto krievu valodu vai citu abām pusēm pieņemamu valodu.

Saziņā ar ārvalstīm lietojama abām pusēm pieņemama valoda.

11. pants. Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāni un to amatpersonas, kamēr nav noskaidrota saziņas valoda, griežoties pie pilsoņa — lieto valsts valodu. Turpmākā saziņā lieto abām pusēm pieņemamu valodu.

Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāni un to amatpersonas atbild uz pilsoņu iesniegumiem un sūdzībām tajā valodā, kurā persona pie tiem griezusies, — latviešu, krievu vai citā, abām pusēm pieņemamā valodā.

2. nodaļa.

TIESVEDĪBAS UN ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETU LIETVEDĪBAS VALODA

12. pants. Tiesvedība Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā notiek latviešu valodā vai arī attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vairākuma valodā. Personām, kas piedalās lietā, bet neprot valodu, kurā notiek tiesvedība, tiek nodrošinātas tiesības pilnīgi iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībās ar tulka starpniecību, kā arī tiesības lietot tiesā dzimto valodu.

Izmeklēšanas un tiesu dokumentus likumā paredzētajā kārtībā izsniedz apsūdzētajam un personām, kas piedalās lietā, viņu dzimtajā valodā vai citā valodā, kuru viņi prot.

13. pants. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un citām personām, kas piedalās lietā, ir tiesības lietas izskatīšanā lietot dzimto valodu un izmantot tulka pakalpojumus, ja neprot valodu, kurā notiek lietvedība.

Protokols par administratīvo pārkāpumu noformējams valsts valodā vai krievu valodā, ja pārkāpējs nesaprot valsts valodu.

 

3. nodaļa.

VALODA IESTĀDĒS, UZŅĒMUMOS UN ORGANIZĀCIJĀS

 

14. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā esošajās iestādēs, uzņēmumos un organizācijās iekšējās lietvedības valoda ir latviešu valoda.

Krievu valodas lietošanu lietvedībā var turpināt Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija noteiktajā kārtībā, pie tam, nosakot termiņu, jāņem vērā reālie priekšnoteikumi pārejai uz lietvedību latviešu valodā. Darbiniekam jānodrošina dienesta informācija latviešu valodā, kā arī iekšējo dokumentu pieņemšana no viņa latviešu valodā. Struktūrvienībām tajās iestādēs, uzņēmumos un organizācijās, kurās lietvedība turpinās krievu valodā, ir tiesības lietot lietvedībā latviešu valodu.

Sarakstē ar Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem, kā arī savstarpējā sarakstē republikas iestādes, uzņēmumi un organizācijas lieto latviešu valodu.

Iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kuras iekšējā lietvedībā lieto krievu valodu, savstarpējā saskarsmē un saskarsmē ar Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem lieto krievu valodu.

Latvijas PSR iestādes, uzņēmumi un organizācijas sarakstē ar iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām ārpus Latvijas PSR lieto abām pusēm pieņemamu valodu.

15. pants. Latvijas PSR organizāciju izstrādātās tehniskās un projektu dokumentācijas valoda ir valsts valoda, ja šo dokumentāciju ir paredzēts izmantot Latvijas PSR teritorijā.

Pēc pasūtītāja vēlēšanās iestādes, uzņēmumi un organizācijas tehnisko dokumentāciju var izsniegt krievu vai citā valodā.

16. pants. Latvijas PSR iestādes, uzņēmumi, organizācijas un to amatpersonas, kamēr nav noskaidrota saziņas valoda, griežoties pie pilsoņa lieto valsts valodu. Turpmākā saziņā lieto abām pusēm pieņemamu valodu.

Iestādes, uzņēmumi un organizācijas un to amatpersonas atbild uz pilsoņu iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem tajā valodā, kurā persona pie tām griezusies, - latviešu, krievu vai citā, abām pusēm pieņemamā valodā.

17. pants. Dokumentiem, kurus pilsoņiem izsniedz iestādes, uzņēmumi un organizācijas, pēc pilsoņa izvēles jābūt latviešu, krievu vai latviešu un krievu valodā atkarībā no dokumenta rakstura.

Iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām jāpieņem un jāizskata pilsoņu iesniegtie dokumenti latviešu un krievu valodā: citās valodās iesniegtajiem dokumentiem jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums latviešu vai krievu valodā.

18. pants. Iestādēs un organizācijās, kas izveidotas pēc valodas principa (mācību iestādes, teātri, kultūras biedrības u. c), iekšējā lietvedība notiek to izvēlētajā valodā.

19. pants. Nacionālās kultūras biedrības, to iestādes un organizācijas savu iekšējo lietvedību kārto, kā arī izdod iespieddarbus un dokumentus valodā, kādu izvēlējusies biedrība.

 

4. nodaļa.

VALODA IZGLĪTĪBĀ, ZINĀTNĒ UN KULTŪRAS DZĪVĒ

 

20. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir garantētas tiesības iegūt vispārīgo izglītību latviešu vai krievu valodā.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā tiek atbalstīti citu tautību pilsoņu centieni iegūt izglītību dzimtajā valodā.

Pēc vecāku un bērnu vēlēšanās dzimto valodu skolās ar citu mācībvalodu var apgūt kā īpašu mācību priekšmetu.

Bērnu un mācību iestāžu vadītājiem, mācību un audzināšanas personālam jāprot attiecīgās iestādes mācībvaloda.

21. pants. Latvijas PSR nodrošina vidējās speciālajās, profesionālajās un augstākajās mācību iestādēs mācības latviešu valodā visās Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā apgūstamajās specialitātēs neatkarīgi no mācību iestādes resorpakļautības. Atbilstoši vajadzībām tiek radīti apstākļi šajās specialitātēs iegūt izglītību arī krievu valodā.

22. pants. Visās Latvijas PSR mācību iestādēs ar citu mācībvalodu latviešu valoda tiek mācīta neatkarīgi no šo iestāžu resorpakļautības. Latvijas PSR augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu beidzējiem jākārto kvalifikācijas eksāmens latviešu valodā. Nepieciešamo valodas prasmes pakāpi nosaka Latvijas PSR Tautas izglītības ministrija kopā ar attiecīgām ministrijām un resoriem.

23. pants. Kvalifikācijas celšana Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā notiek latviešu valodā.

Nepieciešamības gadījumā izveidojamas grupas ar krievu vai citu mācībvalodu.

24. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir zinātnisko darbu valodas brīva izvēle.

Zinātnisko grādu iegūšanai darba iesniegšana un publiska aizstāvēšana notiek latviešu vai jebkurā citā valodā, ko pēc vienošanās ar autoru akceptē specializētā zinātniskā padome.

25. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir garantēta latviešu kultūras attīstīšana latviešu valodā. Tiek veicināta arī citu nacionālo kultūru attīstīšana dzimtajā valodā.

Masu informācijas līdzekļos tiek nodrošināta valsts valodas lietošana: valodas ziņā tiek ievērotas arī citu republikā dzīvojošo nacionalitāšu intereses. Krievu valodā tiek nodrošināta vispusīga informācija par Latvijas PSR.

Latvijas PSR nodrošina filmu un citu audiovizuālu darbu tulkojumu latviešu valodā. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ražoto — krievu vai citā valodā.

Latvijas PSR nodrošina priekšrocības grāmatu un citu iespieddarbu izdošanai latviešu valodā.

26. pants. Reģionālās un novadnieciskās kultūras apvienības savā darbībā var izmantot arī izloksnes.

Latgaliešu rakstu valodā un latviešu valodas izloksnēs var publicēt iespieddarbus.

27. pants. Nacionālās kultūras biedrības var ierosināt bērnu iestāžu, skolu, kultūras iestāžu un periodisko izdevumu dibināšanu dzimtajā valodā. Tām ir tiesības organizēt savā valodā arī ārpusskolas mācību un audzināšanas darbu.

IV SADAĻA

VALODU AIZSARDZĪBA

28. pants. Sabiedriskajā saziņā (dokumentos, lietvedībā, oficiālos izdevumos, radio un televīzijas raidījumos, mācību, kultūras un zinātniskajās iestādēs, uzrakstos, izkārtnēs, afišās, programmās, plakātos u. c.) jālieto literārā valoda.

Par literārās valodas normu ievērošanu ir atbildīgi to iestāžu vai uzņēmumu vadītāji, kas publicē šos tekstus.

29. pants. Latviešu literārās valodas normas kodificē Pareizrakstības un Terminoloģijas komisija.

Valodu likuma ievērošanu republikā pārrauga Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Valodu komisija, bet rajonos (pilsētās) — attiecīgās tautas deputātu padomes.

30. pants. Valodas faktu un valodas un valodniecības pieminekļu (grāmatu un citu izdevumu, vērtīgu rokrakstu) uzkrāšana, saglabāšana pētniecības iestādēs, arhīvos, bibliotēkās, muzejos, to izmantošana un aizsardzība notiek saskaņā ar Latvijas PSR likumu «Par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu».

31. pants. Pilsētu, ciematu, ciemu, laukumu, ielu un citu teritoriālu objektu nosaukumus apstiprina, pārdēvē un groza likumā noteiktajā kārtībā.

32. pants. Latvijas PSR iestāžu, uzņēmumu, organizāciju un to struktūrvienību nosaukumi vispirms veidojami latviešu valodā, pēc tam dodot tulkojumu krievu un vajadzības gadījumā arī kādā citā valodā.

33. pants. Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstiem jābūt latviešu valodā, dublējot tos arī krievu valodā.

Nacionālo kultūras biedrību zīmogu, spiedogu un veidlapu uzrakstiem bez to izvēlētās valodas jābūt arī valsts valodā.

34. pants. Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju izkārtnēs un uzrakstos lietojama latviešu valoda, tiem labajā pusē (vai apakšā), dodot tulkojumu krievu valodā vai kādā citā valodā.

35. pants. Personvārdu un uzvārdu rakstībā un lietošanā jāievēro katras attiecīgās valodas likumības, tradīcijas un citvalodu īpašvārdu atveides noteikumi.

36. pants. Preču marķējumi, etiķetes, lietošanas instrukcijas tiek rakstītas latviešu valodā, pievienojot tulkojumu krievu valodā vai vajadzības gadījumā arī kādā citā valodā.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ražoto preču apzīmējumi standartos un preču nomenklatūras sarakstos dodami latviešu valodā.

37. pants. Par pilsoņu valodas izvēles tiesību pārkāpšanu, apzinātu kādas valodas publisku noniecināšanu vai kropļošanu oficiālajos dokumentos un tekstos vainīgie saucami pie atbildības likumā noteiktajā kārtība.

 

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāre