Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

1991

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Janvāris

  • 2. janvārī — Rīgā OMON kaujinieki pēc LKP CK rīkojuma ieņem Preses namu, daļēji paralizējot demokrātisko izdevumu iznākšanu. Tipogrāfijas un redakciju darbiniekiem tiek atņemtas dienesta apliecības, viņus un darba telpas pārmeklē. Notikuma vietā ierodas toreizējais Latvijas iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis, Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers un Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns, taču OMON viņus Preses namā neielaiž (vairāk...)
  • 2. janvārī — Pēc LTF iniciatīvas notiek protesta mītiņš pie LKP CK ēkas (vairāk...)
  • 2. janvārī — Lietuvā tiek okupēta kompartijas ēka un Viļņas Preses nams  
  • 3. janvārī — Anatolijs Gorbunovs, Ilmārs Bišers, Tālavs Jundzis, Andrejs Eizāns LR pārstāvniecības namā Maskavā tiekas ar PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Nikolaju Moisejevu par karadienesta jautājumiem. Saruna tiek vērtēta kā ļoti veiksmīga (vairāk...)
  • 3. janvārī — Latvijas Republikas Ministru Padome pieņem lēmumu paaugstināt pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenas (vairāk...)
  • 4. janvārī — Rīgā izlūkošanas braucienā ierodas PSRS Iekšlietu ministrijas IeM pārstāvju grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā  
  • 4. janvārī — Solidarizējoties ar Latvijas preses darbiniekiem, viena no Zviedrijas lielākajām avīzēm "Expressen" 4. janvāra numurā iespiedusi laikraksta "Diena" ievadrakstu latviešu valodā un tā tulkojumu zviedriski (vairāk...)
  • 5. janvārī — LTF mītnē notiek Baltijas Padomes tikšanās tautas kustību vadītāju līmenī, kurā apsprieda politisko situāciju trijās Baltijas republikās un turpmākās sadarbības principus (vairāk...)
  • 7. janvārī — Pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma Dmitrijs Jazovs izdod pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju desanta karaspēka vienības, lai nodrošinātu iesaukumu PSRS Bruņotajos spēkos (vairāk...)
  • 8. janvārī — Latvijas AP pieņem lēmumu Par PSRS bruņoto spēku speciālo vienību nelikumīgu ievešanu Latvijas teritorijā, kurā aicina visus republikas iedzīvotājus atturēties no jebkādas sadarbības ar tiem militārajiem formējumiem un iestādēm, kas piedalās Latvijas iedzīvotāju piespiedu mobilizācijā  
  • 8. janvārī — Rīgā slepeni ierodas ģenerālpulkvedis V. Ačalovs, PSRS aizsardzības ministra vietnieks ārkārtas situācijās, viens no Afganistānas kara vadītājiem, kurš tiekas ar Fjodoru Kuzminu un Alfrēdu Rubiku  
  • 8. janvārī — LTF Domes valde nolemj organizēt Vislatvijas tautas manifestāciju, lai protestētu pret PSRS politisko un militāro spiedienu  
  • 8. janvārī — Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums pilnvarot LR AP priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu pārstāvēt Latvijas Republikas intereses pasaules valstu valdībās un parlamentos (vairāk...)
  • 8. janvārī — Latvijas Republikas Augstākās Padomes paziņojums, kurā PSRS desanta karaspēka vienību ievešana Latvijā vērtēta kā tiešs agresijas akts un uzbrukums demokrātijai  
  • 8. janvārī — Viļņā 20 — 25 tūkstoši interfrontiski noskaņotu PSRS piekritēji pieprasa Lietuvas parlamenta atkāpšanos  
  • 9. janvārī — ASV sniedz paziņojumu, kurā asi nosoda Padomju Savienības lēmumu ievest karaspēku neatkarību alkstošajās Baltijas valstīs un citās padomju republikās  
  • 9. janvārī — Demisionē Lietuvas valdība ar premjerministri Kazimiru Prunskieni priekšgalā. Iemesls — mēģinājums paaugstināt pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenas  
  • 10. janvārī — Rīgā notiek nesankcionēts Interfrontes mītiņš ar prasību Ivara Godmaņa valdībai atkāpties. Piedalās ap 10 000 cilvēku, pēc militārpersonu aicinājuma tie mēģina ielauzties Ministru Padomes ēkā  
  • 10. janvārī — Mihails Gorbačovs ultimatīvā tonī pieprasa Lietuvu atcelt AP pieņemtos likumdošanas aktus  
  • 11. janvārī — Rīgā, Esplanādē notiek Latviešu sieviešu līgas protesta mītiņš pret Latvijas jauniešu iesaukšanu padomju armijā. Piedalās ap 6000 cilvēku  
  • 11. janvārī — Reaģējot uz notikumiem Lietuvā, sākas 24 stundu dežūras Apvienoto Latviešu apvienības (ALA) birojā un ASV ministrijas Ārlietu nodaļā  
  • 11. janvārī — Baltijas Kara apgabala štābā aizklāta Kara padomes sēde, kurā nolemj izsniegt automātus virsniekiem un kara skolu kursantiem. Rīgas ielās vērojama armijas daļu un bruņutehnikas pārvietošanās  
  • 11. janvārī — Ilmārs Bišers, Juris Dobelis un Jānis Peters Maskavā tiekas ar PSRS aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu un PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Nikolaju Moisejevu, kas atkārtoti apstiprina, ka netiks palielināts bruņoto spēku kontingents Latvijā  
  • 11. janvārī — Viļņā notiek preses konference ar jauno Lietuvas Republikas premjerministru Albertu Šimenu. Pulksten 11.50 Padomju armija ieņem Zemes aizsardzības departamenta ēku. Lietoti šaujamieroči. Alītā ieņemta vietējā DOSAAF ēka. Pulksten 12.20 tiek ieņemts Preses nams. Lietota asaru gāze, šaujamieroči, ir ievainotie (vairāk...)
  • 12. janvārī — LTF Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju 13. janvārī, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību, un pieņem lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgos objektus  
  • 12. janvārī — KPFSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņem aicinājumu PSRS valdībai izvest armijas papildkontingenta daļas no Baltijas valstīm  
  • 12. janvārī — Anatolijs Gorbunovs un Ivars Godmanis Maskavā tiekas ar Mihailu Gorbačovu, kurš sola nepielietot bruņotu spēku  
  • 13. janvārī — Naktī tanki ielenc Lietuvas Republikas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalināti 14 un ievainoti 110 cilvēki (vairāk...)
  • 13. janvārī — LPSR Augstākā Padome izveido Augstākās Padomes Aizsardzības štābu. Par tās priekšnieku ieceļ Andreju Krastiņu, par vietniekiem — Odiseju Kostandu un Tālavu Jundzi. Štābs nodarbojās ar Augstākās Padomes un Vecrīgas aizsardzību  
  • 13. janvārī — Plkst. 4.45 Latvijas Radio izskan LR Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Īvāna uzruna tautai, aicinot pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai, kur 13. janvāra naktī PSRS tanki aplenca Lietuvas parlamentu, ieņēma televīziju, radio, telegrāfu  
  • 13. janvārī — Plkst. 12.00 notiek Latvijas Republikas Augstākās Padomes plenārsēde par aizsardzības jautājumiem. Tiek izveidots Aizsardzības štābs (priekšnieks — A.Krastiņš, vietnieki — O. Kostanda un T. Jundzis) (vairāk...)
  • 13. janvārī — Plkst. 14.00 Rīgā, 11. novembra krastmalā notiek Latvijas Tautas frontes rīkotā Vislatvijas protesta manifestācija sakarā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotajām akcijām Lietuvā. Tajā piedalās ap 600 000 līdz 700 000 cilvēku. Baltijas Kara apgabala helikopteri kaisa brīdinājuma skrejlapas. LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks aicina celt barikādes. Pēc manifestācijas notiek dalībnieku gājiens uz Brīvības pieminekli. (vairāk...)
  • 13. janvārī — Latvijas iedzīvotāji sāk veidot barikadēs un apsargāt Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Radio un televīzijas centru Zaķusalā, Radio namu Doma laukumā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāli, kā arī Rīgas tiltus  
  • 13. janvārī — Latvijas Republikas ministri un Ministru kabineta darbinieki dod norādes organizēt smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, automašīnas ar baļķiem barikāžu celšanai. Naktī sākas šo norādījumu izpilde  
  • 13. janvārī — Barikādes tiek celtas arī Liepājā un Kuldīgā  
  • 13. janvārī — A. Gorbunovs un B. Jeļcins Tallinā paraksta līgumu par Latvijas un Krievijas Federācijas starpvalstu attiecībām  
  • 13. janvārī — Tallinā tiekas Krievijas Federācijas, Igaunijas un Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētāji. Tiek parakstīts līgums par sadarbību un paziņojums, kurā pausts nosodījums pret Baltiju vērstajām bruņotajām akcijām (vairāk...)
  • 13. janvārī — Baltijas Augstākās Padomes priekšsēdētāju aicina ANO ģenerālsekretāram Peresam de Kualjaram izveidot starptautisku komisiju, kas nekavējoties ierastos Baltijā, lai iepazītos ar situāciju (vairāk...)
  • 13. janvārī — Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs B.Jeļcins paraksta aicinājumu no Krievijas Federācijas teritorijas dienestā iesauktajiem karavīriem nepiedalīties akcijās pret civiliedzīvotājiem (vairāk...)
  • 13. janvārī — Tiek panākts, ka Vitebskas divīzija atsakās doties uz Rīgu  
  • 13. janvārī — LKP CK X plēnums, kurā komunisti pieprasa valdības demisiju un varas nodošanu Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejai. Plēnumā izskan aicinājumi sākt gatavot bruņotu sacelšanos un prasība ieviest PSRS pārvaldi Latvijā  
  • 13. janvārī — Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Pilsoņu kongresa kopīgais paziņojums par sadarbību (vairāk...)
  • 14. janvārī — NATO nosoda Padomju Armijas spēka lietošanu pret demokrātiski ievēlēto Lietuvas valdību, novērtējot šo akciju arī kā iebiedēšanas politiku pret pārējām Baltijas valstīm  
  • 14. janvārī — Mihails Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra Borisa Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi  
  • 14. janvārī — Maskavā Jānis Peters tiekas ar Mihailu Gorbačovu. Sarunā piedalās arī PSRS AP priekšsēdētājs Anatolijs Lukjanovs. PSRS augstākie vadītāji situāciju Baltijā novērtē kā bīstamu un aicina kopīgi meklēt risinājumu pie sarunu galda. Jānis Peters, novērtēdams sarunu, izsakās, ka nav jālolo cerības, ka pašreizējā PSRS vadība ir gatava sarunāties ar Latviju kā ar ārvalsti  
  • 14. janvārī — Baltijas kara apgabala virspavēlnieks Fjodors Kuzmins izsaka ultimātu LR Augstākās Padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam, aicinādams atcelt visus pieņemtos Latvijas Republikas likumus un lēmumus, kas ir pretrunā ar PSRS un LPSR konstitūcijām, likumiem un lēmumiem, un pildīt PSRS prezidenta 14. maija dekrētu  
  • 14. janvārī — Plkst. 14.50 — OMON uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāj uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sit cilvēkus, draud ar ieročiem, laupa mantas.  
  • 14. janvārī — Plkst. 18.45 — OMON uzbrūk pie Brasas tilta, apmētā mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisa ugunsgrēku  
  • 14. janvārī — Plkst. 20.00 — notiek OMON atkārtots uzbrukums pie Vecmīlgrāvja. Dienas laikā tiek nodedzinātas 17 automašīnas  
  • 14. janvārī — Raidstacija "Svoboda" (Brīvība) vairākkārt konkretizē ziņas par militārā apvērsuma plāniem Latvijā, par ko «Latvijas Jaunatne» bija rakstījusi 22. decembrī (vairāk...)
  • 14. janvārī — Naktī notiek divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8. Tiek piekauti kursanti, izdemolētas telpas un nolaupīti ieroči (vairāk...)
  • 14. janvārī — Plenārsēdē, kas sākās deviņos vakarā, LR Augstākā Padome ratificē Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas līgumu par starpvalstu attiecību pamatiem, ko iepriekšējā naktī A. Gorbunovs un B. Jeļcins bija parakstījuši tikšanās laikā Tallinā (vairāk...)
  • 14. janvārī — Eiropas Padome, kas apvieno 24 valstis, pieņem komunikē par to, ka pēdējie notikumi Lietuvā var apdraudēt Eiropas Padomes un PSRS sadarbības pamatus (vairāk...)
  • 14. janvārī — Latvijas Jaunatnes Progresa savienības CK sekretariāts pieņēmis paziņojumu, kas nosūtīts VĻKJS Centrālkomitejai. Paziņojumā teikts, ka Baltijā ir vardarbīgi pārtraukts demokratizācijas process un ka LJPS aicina savas organizācijas biedrus un visus Latvijas jauniešus atbalstīt likumīgi ievēlēto Latvijas Republikas parlamentu un valdību. VĻKJS CK ir atbildējusi uz šo paziņojumu, izsacīdama līdzjūtību un nosodīdama neprātīgos agresorus (vairāk...)
  • 14. janvārī — Ukrainas Augstākās Padomes Prezidija sēdē pieņemts lēmums, kurā deputāti asi nosodīja Padomju Armijas darbību pret suverēnās Lietuvas miermīlīgajiem iedzīvotājiem (vairāk...)
  • 14. janvārī — Ziemeļu valstu premjerministri Pols Šlīters, Harri Holkeri, Steingrimurs Hermansons, Grū Hārlema Bruntlande un Ingvars Karlsons nosūtījuši aicinājumu M. Gorbačovam, kurā ierosināts konflikta atrisinājumu Baltijā panākt tikai ar politiskiem līdzekļiem (vairāk...)
  • 15. janvārī — Notiek Interfrontes mītiņš ASK stadionā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, kurā piedalās ap 10 000 cilvēku. paziņo par varas pārņemšanu republikā. Mītiņā tiek pieņemta t.s. Vislatvijas glābšanas komitejas (VSGK) rezolūcija par varas pārņemšanu komitejas rokās. Komiteja apsola sastādīt jaunu valdību (vairāk...)
  • 15. janvārī — «Latvijas Jaunatnē» Aivars Pastalnieks precizē un paplašina 22. decembrī publicēto informāciju par militārā apvērsuma plānu Latvijā, par ko «LJ» korespondentam J. Laksovam Maskavā bija pastāstījis PSRS tautas deputāts Jurijs Ščehočihins  
  • 15. janvārī — Sakarā ar sarunu uzsākšanu starp PSRS un Latvijas Republiku par bruņoto spēku statusa noteikšanu LR teritorijā, atjaunota armijas sociālā un materiālā apgāde  
  • 15. janvārī — LR Augstākā Padome pieņem lēmumu "Par valsts cenu politiku un kompensācijas mehānismu" (vairāk...)
  • 15. janvārī — Latvijas Komiteja ar savu 1991. gada 15. janvāra lēmumu pasludina 1991. gada 13. janvārī Latvijas Republikas vārdā parakstīto un 14. janvārī ratificēto līgumu ar Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku par starpvalstu attiecību pamatiem "par likumīgā spēkā neesošu un tiesiskas sekas neizraisošu" (vairāk...)
  • 15. janvārī — Tiek pieņemts LR AP lēmums par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem  
  • 15. janvārī — PSRS Augstākās Padomē tiek izskatīta Baltijas republikas deputātu rosināts jautājums par notikumiem Lietuvā un Latvijā. Ar asu runu uzstājas Andrejs Dandzbergs (vairāk...)
  • 16. janvārī — Latvijas Republikas Augstākā Padome organizē deputātu kvoruma nakts dežūras Augstākās Padomes ēkā  
  • 16. janvārī — Plkst. 16.45 Vecmīlgrāvī pie tilta tiek nošauts Roberts Mūrnieks, tiek ievainoti A. Dreimanis un A. Podnieks (vairāk...)
  • 16. janvārī — Plkst. 18.30 Notiek OMON uzbrukums pie Brasas tilta. Tiek ievainots I. Gudrais  
  • 16. janvārī — Plkst. 20.45 pie Politiskās izglītības nama Rīgā sprāgst bumba. Upuru un postījumu nav  
  • 16. janvārī — Anatolijs Gorbunovs pa telefonu informē Mihailu Gorbačovu  par OMON noziedzīgajām akcijām Rīgā  
  • 16. janvārī — Latvijas Komiteja (Pilsoņu komiteja) Vecrīgā uz barikādēm sāk izlīmēt savus uzsaukumus, kuros visādi apvaino LR Augstāko Padomi (vairāk...)
  • 16. janvārī — Valdība pieņem lēmumu celt aizsardzības mūrus, lai nobloķētu svarīgākos Rīgas objektus (vairāk...)
  • 16. janvārī — Viļņā notiek pie TV torņa noslepkavoto bēres. Lietuvas Republikas valdība visus bojā gājušos apbalvojusi ar neatkarīgās Lietuvas pirmās pakāpes Vīta ordeņiem (vairāk...)
  • 17. janvārī — Uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis  
  • 17. janvārī — Latvijas Komunistiskās partijas izveidotā Streika komiteja deklarē, ka Latvijā atdzimst fašistisks režīms (vairāk...)
  • 17. janvārī — Rīgā ierodas PSRS Augstākās Padomes deputātu delegācija A. Deņisova vadībā. Atgriežoties Maskavā, tā paziņo, ka Latvija atbalstot PSRS Prezidenta pārvaldes ieviešanu (vairāk...)
  • 17. janvārī — ASV karaspēks uzsāk Kuveitas atbrīvošanu — sākas operācija «Tuksneša vētra». Latvijā pastāv bažas, ka, izmantojot situāciju, PSRS armija sāks uzbrukumu Rīgai (vairāk...)
  • 18. janvārī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju — A. Gorbunovs (vadītājs), I. Godmanis, R. Ražuks, J. Dinevičs, A. Inkulis. Ministru Padomei uzdod izveidot pašaizsardzības departamentu (vairāk...)
  • 18. janvārī — Naktī OMON aiztur un piekauj piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus (vairāk...)
  • 19. janvārī — Notiek tautas manifestācija Roberta Mūrnieka bērēs (vairāk...)
  • 20. janvārī — Maskavā notiek tautas demonstrācija Baltijas aizstāvībai, kurā piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izteikta prasība pēc Mihaila Gorbačova, Dmitrija Jazova, Borisa Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem (vairāk...)
  • 20. janvārī — Plkst. 21.07 OMON un nezināma kaujas grupa uzbrūk Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai. Kaujā tiek nogalināti milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko. Šautu ievainojumu rezultātā mirst kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne, kā arī skolnieks Edijs Riekstiņš. Tiek ievainoti Bauskas milicijas darbinieki A. Simanavičus, R. Zaļais, J. Jasevičs, V. Markuns, kā arī barikāžu dalībnieki B. Dmitrenko, J. Zelčs, A. Senčenko, J. Mezaks, D. Ozols, Krievijas žurnālists V. Brežņevs, Latvijas Universitātes students J. Fodors. Kritušie un ievainotie tika konstatēti arī uzbrucēju rindās. Pēc kaujas OMON dodas uz Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēku (vairāk...)
  • 20. janvārī — Plkst. 21.30 Latvijas Radio un Televīzija sāk tiešraidi par notikumiem pie Iekšlietu ministrijas. PSRS tautas deputāts A. Cīrulis no Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas sazvana Latvijas Republikas sūtni ASV Ojāru Kalniņu Vašingtonā, kas dara zināmu, ka no viesnīcas «Rīdzene» patlaban tiek translēta TV tiešraide, ko raida daudzas ASV telesabiedrības. Šis fakts nekavējoši tiek darīts zināms Latvijas sabiedrībai un omoniešu štābam. Ojārs Kalniņš dodas uz ASV Valsts departamentu (vairāk...)
  • 20. janvārī — Savas PSKP biedru kartes noliek Alberts Kauls un pazīstamais latviešu sarkanais strēlnieks Pēteris Griško (vairāk...)
  • 21. janvārī — Izskan Latvijas Republikas Augstākās Padomes aicinājums jauniešiem stāties darbā Iekšlietu ministrijas sistēmā.  
  • 21. janvārī — Anatolijs Gorbunovs dodas uz Maskavu, lai tiktos ar Mihailu Gorbačovu un pārrunātu notiekošo Latvijā  
  • 21. janvārī — No rītā uz Maskavu tiek nosūtītas telegrammas PSRS Valsts FKSK priekšsēdētājam N. Rusakam un PSRS NOK prezidentam V. Smirnovam, kurās tiek paziņots, ka Latvijas sportisti pārtrauc līdzdalību PSRS čempionātos un PSRS izlasēs (vairāk...)
  • 21. janvārī — LR Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas sēdē piedalās PSRS tautas deputāti no Latvijas, kas atbalsta Neatkarības deklarāciju (vairāk...)
  • 22. janvārī — Mihails Gorbačovs noliedz savu līdzdalību, bet uzsver, ka «Visi notikumi ir asas krīzes un cilvēktiesību pārkāpumu sekas.» (vairāk...)
  • 22. janvārī — Boriss Pugo noliedz, ka devis rīkojumu OMON uzbrukumam Iekšlietu ministrijai  
  • 22. janvārī — Barikādēs bojā iet Ilgvars Grieziņš  
  • 23. janvārī — PSRS prezidents Mihails Gorbačovs   izdod dekrētu, ar kuru no apgrozības tiek izņemtas 1961. gada izlaiduma 50 un 100 rubļu naudaszīmes (vairāk...)
  • 23. janvārī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību  
  • 23. janvārī — Intervijā "Padomju Jaunatnei" Aivars Borovkovs atkārtoti lieto savu teicienu: "Muļķu zemē joprojām viss pa vecam", runājot par omoniešiem. Šo teicienu vēlāk izmanto Vilis Krištopāns, un tas folklorizējas ar pavisam citu nozīmi (vairāk...)
  • 23. janvārī — ALA iesniegumā ASV valdībai norāda, ka a) tai būtu oficiāli jāatjauno diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, jāpārrunā Baltijas valstu deokupācija un pašnoteikšanās tiesības AN forumā, biežāk jāsūta ASV valdības pārstāvji uz Baltijas valstīm, Baltijas valstīs jāizveido informācijas centri par ASV, turpretim ASV — informācijas centri par Baltijas valstīm, b) ASV būtu jāpārtrauc visas ekonomiskās aktivitātes ar PSRS (piemēram, Export/Import bankas kredīti, Most favored nation statuss, piederība pieInternational Monetary Fund un kredītu izsniegšana Pasaules Bankā) līdz tam laikam, kad tā būs izbeigusi visas militārās akcijas, izvedusi sava karaspēka vienības no Baltijas valstīm un uzsākusi sadarbību ar provizorisko Baltijas valstu valdību pārstāvjiem  
  • 24. janvārī — Latvijas Republikas Ministru Padome izveido Sabiedrības drošības departamentu, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu. Par departamenta vadītāju ieceļ Jāni Baškeru  
  • 24. janvārī — Krievijas parlaments atliek jautājuma izskatīšanu par stāvokli Baltijā  
  • 25. janvārī — Tiek izsludināta Sēru diena un notiek 20. janvāra upuru bēres (vairāk...)
  • 25. janvārī — Kopumā barikāžu laikā Rīgā dzīvību zaudē septiņi cilvēki un četrpadsmit tiek ievainoti  
  • 25. janvārī — Barikāžu aizstāvju vairākums dodas mājās  
  • 25. janvārī — Krievijā akreditēts LR lietvedis Jānis Lovniks  
  • 25. janvārī — Frakcija «Līdztiesība» paziņo, ka neatgriezīsies Augstākajā Padomē, ja tā nenorobežosies no Pilsoņu Komitejas  
  • 25. janvārī — Pulksten 13.00 divdesmit desantnieki un divi civilie, kas bija maskās, ieņem papīra noliktavas Kirtimu ielā Viļņā, izplatot paziņojumu, ka šis papīrs esot kompartijas īpašums. Šīs noliktavas Viļņas Augsta Paneļu jauno māju rajonā ir pašas lielākās, kur glabājas gandrīz viss laikrakstu izdošanai sagatavotais papīrs (vairāk...)
  • 25. janvārī — Toronto pie abos pasaules karos kritušo Kanādas karavīru pieminekļa Latviešu Nacionālā apvienība rīko piemiņas brīdi Latvijā 20. janvāra naktī bojāgājušo piemiņai (vairāk...)
  • 26. janvārī — Toronto Svētā Andreja baznīcā notiek dievkalpojums Latvijā 20. janvāra naktī bojāgājušo piemiņai  
  • 26. janvārī — PSRS prezidents Mihails Gorbačovs izdod dekrētu, kas vērsts pret sabotāžu iedzīvotāju apgādē ar precēm (vairāk...)

Februāris

  • 1. februārī — Pēc 30 gadu pārtraukuma atsākas koncerti Pēterbaznīcā (vairāk...)
  • 1. februārī — PSRS prezidenta dekrēts par delegācijas izveidošanu sarunām ar Latviju (tāpat Lietuvu un Igauniju), lai apspriestu, politisko, sociālo un ekonomisko jautājumu kopumu  
  • 1. februārī — LR AP priekšsēdētājs A. Gorbunovs piedalās PSRS Federācijas padomes sēdē, kurā tiek izskatīta situācija Baltijā (vairāk...)
  • 1. februārī — PSRS iekšlietu ministrs B. Pugo un PSRS maršals D. Jazovs izdevuši pavēli: sākot ar 1. februāri, visā savienībā ieviest stāvokli, kas būtu ļoti tuvs ārkārtējam, paredzot milicijas un Padomju Armijas karavīru kopēju patrulēšanu (vairāk...)
  • 2. februārī — Naktī tiek inscenēts uzbrukums omoniešiem. To filmē Aleksandrs Ņevzorovs savai TV programmai «600 sekundes» (vairāk...)
  • 3. februārī — Tiek publicēta Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa Kārļa Gailīša atklāta vēstule LKP CK un LPSR VDK sakarā ar notikumiem Latvijā (vairāk...)
  • 5. februārī — Miris Bastejkalnā nāvīgi ievainotais kinooperators G. Zvaigzne  
  • 8. februārī — Lietuvā notiek referendums par brīvu un neatkarīgu Lietuvu  
  • 11. februārī — 13 ASV kongresa locekļi apmeklē visas Baltijas valstis, lai iepazītos ar situāciju  
  • 11. februārī — ALA, atbildot uz Latvijas Pilsoņu komitejas ziņojumu, pasludina, ka ir pārliecināta, ka pašreizējā Latvijas pagaidu valdība aizstāv Latvijas intereses un ir valdība de facto, bet nav pārliecināta, ka Latvijā ir pilnībā atjaunota neatkarība un brīvība  
  • 12. februārī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu organizēt iedzīvotāju aptauju: «Vai esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?» sarīkošanu 3. martā (vairāk...)
  • 12. februārī — LTF valde paziņo par atbalstu LR AP un pašvaldībām Latvijas iedzīvotāju aptaujas organizēšanā (vairāk...)
  • 12. februārī — Pie LKP CK ēkas notiek sprādziens  
  • 13. februārī — Tiek veikti grozījumi valsts budžetā, palielināt 1991. gada valsts budžeta izdevumus par 4200 tūkstošiem rubļu, ko novirza tos Latvijas Republikas Augstākajai Padomei Latvijas iedzīvotāju aptaujas izdevumu segšanai  
  • 14. februārī — Atjaunota Mazpulku organizācija  
  • 15. februārī — 15. februārī - ALA un latviešu sabiedrība ASV aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties tautas nobalsošanā, vai tā vēlas atbalstīt demokrātisku un neatkarīgu Latvijas Republiku, un balsot «par». ALA sadarbībā ar Latvijas sūtniecību informa latviešu sabiedrību par iespēju viesiem no okupētās Latvijas nodot savu balsi 3. marta referendumā  
  • 16. februārī — Notiek Latvijas Zemnieku savienības atjaunošanas kongress  
  • 16. februārī — Latvijas Republikas Augstākā Padome nosaka delegācijas sastāvu sarunām ar PSRS: I. Bišers (vadītājs), J. Dinevičs, S. Dīmanis, J. Baškers, G. Narkēvičs  
  • 19. februārī — I. Bišers Maskavā tiekas ar PSRS delegācijas vadītāju sarunām ar LR V. Veličko  
  • 19. februārī — KPFSR parlaments atbalsta B. Jeļcina nolasīto ziņojumu par stāvokli Baltijā  
  • 22. februārī — Grupa Krievijas tautas deputātu likumdošanas iniciatīvas kārtībā ierosina Krievijas AP pieņemt lēmumu par Latvijas, Igaunijas un Krievijas starpvalstu līguma pasludināšanu par spēkā neesošu no tā parakstīšanas brīža. Galvenais arguments — līgums faktiski atzīst Latvijas un Igaunijas neatkarību  
  • 28. februārī — LR MP pieņem lēmumu par LR Brīvprātīgo kārtības sargu vienību štāba likvidāciju. Visas funkcijas nodod Sabiedrības drošības departamentam  

Marts

  • 3. martā — Notiek tautas aptauja jeb referendums, kurā tiek uzdots jautājums: "Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?". Latvijā aptaujā piedalās 1 666 128 (87,56%) balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 1 227 562 (73,68%) izvēlās atbildi: "Jā" (vairāk...)
  • 3. martā — Igaunijā notiek tautas aptauja par brīvu un neatkarīgu Igauniju (vairāk...)
  • 5. martā — Maskavā viesojas Lielbritānijas premjerministrs Džons Meidžors, kurš pirms tikšanās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu sarīko brokastis par godu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību pastāvīgajiem pārstāvjiem Maskavā  
  • 5. martā — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par pašvaldības uzņēmumu  
  • 5. martā — Rīgā notiek vēl trīs sprādzieni. To kopskaits — 23  
  • 6. martā — Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj nepiedalīties PSRS referendumā par Savienības saglabāšanu 1991. gada 17. martā  
  • 9. martā — Notiek Latvijas Kristīgo demokrātu savienības dibināšanas sapulce  
  • 16. martā — ASV valsts sekretārs Džeimss Beikers Maskavā, pieņemot Baltijas valstu vadītājus, uzsver, ka Baltijas valstis nekad nav iestājušās PSRS un tāpēc tām nav jāvadās pēc PSRS likumiem izstājoties  
  • 17. martā — Notiek PSRS referendums par savienības saglabāšanu. No 184 miljoniem balsstiesīgo piedalās 80%, par balso 76%. Latvijā referendumu kompartija rīko ar armijas palīdzību — piedalās 501 280 cilvēku, par balso 95% (vairāk...)
  • 19. martā — Latvijas un Dānijas sadarbības protokols, kurā Dānija atzīst LR neatkarību un pauž gatavību iespējami ātrāk atjaunot diplomātiskās attiecības  
  • 19. martā — LTF Domes valde pieņem lēmumu «Par ieteikumu tautas aizsardzības sistēmas izveidei» (pārbaudīt datumu — vai nav 26. martā)  
  • 20. martā — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par valsts īpašumu un tā konversijas principiem  
  • 27. martā — Izveidots LR Ministru Padomes Migrācijas lietu departaments  
  • 28. martā — Ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu Nr. 85 notiek «cenu brīvlaišana» jeb tiek noteiktas regulējamās cenas, bet daudzās preču grupās valdība atsakās no cenu regulācijas vispār (vairāk...)

Aprīlis

  • 9. aprīlī — LTF valde aicina Latvijas Republikas Augstāko Padomi atzīt Latvijas PSR Prokuratūras darbību par antikonstitucionālu  
  • 11. aprīlī — Maskavā sākas PSRS un Latvijas Republikas sarunas  
  • 16. aprīlī — LTF valdes sēdē apspriež jautājumu par cīņu pret Latvijas nacionālās bagātības izsaimniekošanu  
  • 23. aprīlī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumus par paju sabiedrībām  
  • 23. aprīlī — Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja I. Godmaņa un PSRS premjerministra V. Pavlova tikšanās  
  • 24. aprīlī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumus par pagasta un pilsētas pašvaldību  
  • 27. aprīlī — Valsts atjaunošanas koncepcijas projekta apstiprināšana LTF Domes valdes sēdē  

Maijs

  • 10. maijā — Baltijas valstu finanšu ministru tikšanās Viļņā  
  • 21. maijā — PSRS pārceļ LR un PSRS paredzētās sarunas  
  • 23. maijā — OMON uzbrukums pieciem LR muitas posteņiem  
  • 23. maijā — Protokols par KPFSR un LR prokuratūru sadarbību  
  • 24. maijā — Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija un valdības lēmums par neatliekamiem pašaizsardzības pasākumiem, kas paredz robežapsardzības struktūru veidošanu  
  • 28. maijā — PSRS tautas deputātu grupas brauciens uz Rīgu sakarā ar OMON uzbrukumiem LR muitas punktiem  
  • 29. maijā — Latvijas Republikas Augstākās Padomes nota PSRS prezidentam sakarā ar PSRS Iekšlietu ministrijai pakļautās OMON vardarbības aktiem uz LR robežām, iznīcinot muitas punktus  
  • 30. maijā — PSRS iekšlietu ministrs B. Pugo oficiālā vēstulē PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājam A. Lukjanovam attaisno uzbrukumus LR muitas punktiem  

Jūnijs

  • 1. jūnijā — Tiek iesvētīts Rīgas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujāts  
  • 3. jūnijā — Latvijas Republikas Augstākās Padomes LTF frakcijas sēdē izskata jautājumu par iespējamo «x dienu» Latvijā. I. Bišers paziņo, ka Maskavā tiekot plānots apvērsums, kas varētu notikt jūlijā pirms plānotās Savienības līguma parakstīšanas (vairāk...)
  • 4. jūnijā — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par policiju  
  • 5. jūnijā — Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs saņem draudu vēstuli no PSRS iekšlietu ministra pirmā vietnieka ar brīdinājumiem sakarā ar kārtējo iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos  
  • 6. jūnijā — PSRS un LR delegāciju otrā tikšanās Jūrmalā  
  • 11. jūnijā — Baltijas valstu padomes sēde Jūrmalā  
  • 12. jūnijā — Boriss Jeļcins tiek ievēlēts par KPFSR prezidentu  
  • 12. jūnijā — Tiek parakstīts vienošanās protokols PSRS un Latvijas Banku (vairāk...)
  • 13. jūnijā — ASV prezidents Džordžs Bušs paraksta ASV Kongresā pieņemto rezolūciju, izsludinot 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu  
  • 18. jūnijā — Rīgā notiek 11. Baltijas studiju konferences sesija  
  • 19. jūnijā — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem Izglītības likumu  
  • 20. jūnijā — Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmums par Nevardarbīgās aizsardzības centra izveidošanu. Par centra vadītāju ieceļ LR AP deputātu Odiseju Kostandu  
  • 21. jūnijā — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku saimniecību privatizāciju  
  • 21. jūnijā — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes lietošanu un zemes ierīcību  
  • 26. jūnijā — Baltijas padome pieņem lēmumu 1991. gada 23. augustā LTF kopā ar Igaunijas Tautas fronti un Lietuvas «Sajūdi» rīkot akciju «Liesmojošais Baltijas ceļš» (vairāk...)

Jūlijs

  • 2. jūlijā — Latvijas Republikas Augstākās Padomes delegācijas došanās uz Maskavu, lai turpinātu sarunas ar PSRS  
  • 2. jūlijā — LTF valde akceptē Baltijas padomes 1991. gada 26. jūnija lēmumu par akciju «Liesmojošais Baltijas ceļš»  
  • 9. jūlijā — Starptautiskais folkloras festivāls «Baltica’81»  
  • 11. jūlijā — ASV Senātā notiek debates par augstākās labvēlības statusa piešķiršanu tirdzniecībai ar PSRS. Tiek parakstīts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas paziņojums, kurā pausta norobežošanās no šī līguma un izteikta prasība nefiksēt Baltijas valstu līdzdalību šajā procesā  
  • 12. jūlijā — Rīgā notiek Vispasaules Latviešu zinātnieku kongress. LTF rīko tikšanos ar iebraukušajiem LTF ārvalstu grupu pārstāvjiem  
  • 18. jūlijā — Tiek publicēts Latvijas Tautas frontes valdes aicinājums Latvijas iedzīvotājiem «Par Latvijas nacionālās bagātības izsaimniekošanu» (vairāk...)
  • 23. jūlijā — PSRS puse atkal atceļ PSRS un Latvijas Republikas delegāciju sarunas  
  • 31. jūlijā — Notiek uzbrukums Medininku muitas punktam Lietuvā. Noslepkavoti 7 cilvēki, viens ir smagi ievainots (vairāk...)

Augusts

  • 2. augustā — Parakstīts līgums par tirdzniecības un ekonomiskajiem sakariem starp Latvijas Republiku un Čehijas un Slovākijas Federatīvo republiku  
  • 4. augustā — PSRS prezidents M.Gorbačovs TV uzrunā aicina visas republikas 20. augustā parakstīt Savienības līgumu  
  • 5. augustā — FM ultraīsviļņu diapazonā 102,7 MHz frekvencē sāk raidīt pirmā privātā radiostacija "Rīgas neatkarīgais raidītājs"  
  • 6. augustā — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām  
  • 8. augustā — ASV Kongress piešķir īpašās labvēlības statusu Baltijas valstīm  
  • 17. augustā — Rīgā apvienojas Baltijas republiku opozīcijas deputāti, kas nolemj savu darbību vērst uz PSRS saglabāšanu. Tiek izveidota padome «Sodružestvo»  
  • 19. augustā — Naktī notiek valsts apvērsums PSRS. Varu pārņem Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteja (VĀSK), kas izsludina ārkārtējo stāvokli. Sākas augusta pučs (vairāk...)
  • 19. augustā — Plkst. 11 preses konferencē Alfrēds Rubiks paziņo par atbalstu apvērsumam  
  • 19. augustā — Plkst. 12 notiek LR AP plenārsēde (vairāk...)
  • 19. augustā — Baltijas kara apgabala pavēlnieks F.Kuzmins informē A.Gorbunovu, ka viņš ir iecelts par galveno ārkārtējā stāvokļa realizētāju Baltijā  
  • 19. augustā — LR AP prezidijs un Ministru padome pieņem paziņojumu, kurā norāda, ka Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja ir nelikumīgs veidojums, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā. Aicina iedzīvotājus nesadarboties ne ar kādiem nelikumīgiem varas veidojumiem, iesaistīties nevardarbīgā pilsoniskās nepakļaušanās kampaņā un prasīt likumīgās varas — tautas deputātu padomju un to izpildinstitūciju darbības atjaunošanu. LR AP pieņem paziņojumu ANO, pasaules valstu parlamentiem, valdībām un tautām (vairāk...)
  • 19. augustā — Latvijas Republikas Augstākās Padomes LTF frakcijas sēdē A. Krastiņš ierosina, lai LR AP pieņemtu lēmumu par pilnīgas neatkarības pasludināšanu, pārtraucot pārejas periodu  
  • 19. augustā — Latvijas Tautas fronte aicina vietējās struktūras sākt īstenot decembrī pieņemtās «X stundas» darbības programmu (vairāk...)
  • 19. augustā — Plkst. 18 LNNK valde pieņem lēmumu prasīt no saviem deputātiem AP pasludināt Latvijas neatkarību  
  • 19. augustā — Plkst. 19.15 OMON un desantnieki ieņem Latvijas TV centra pirmo stāvu (vairāk...)
  • 19. augustā — Plkst. 19.30 Latvijas Televīzijas tiešajā ēterā televīzijas diktore Velta Puriņa paziņo: "Tūlīt viņi ienāks iekšā un laikam visu atslēgs" (vairāk...)
  • 19. augustā — Plkst. 20.30 OMON ieņem Rīgas pilsētas iekšlietu pārvaldi  
  • 19. augustā — Plkst. 20.45 OMON ieņem Iekšlietu ministriju (vairāk...)
  • 19. augustā — Plkst. 20.45 OMON ieņem 1. policijas bataljona bāzi (vairāk...)
  • 19. augustā — Plkst. 22.15 OMON kaujinieki pie Rīgas pilsētas iekšlietu pārvaldes nošauj Jūrmalas jaunrades nama šoferi Jāni Salmiņu  
  • 19. augustā — Plkst. 22.30 OMON ieņem un izdemolē LTF mītni (vairāk...)
  • 19. augustā — Plkst. 22.30 Sāk darboties Latgales TV  
  • 20. augustā — Plkst. 4.30 OMON ieņem Rīgas starptautisko telefona centrāli Dzirnavu ielā 105 un telegrāfa staciju Brīvības ielā 83. Pēc tam ieņemtajos objektos tiek izvietoti PSRS armijas desantnieki  
  • 20. augustā — Plkst. 4.53 sāk darboties Latvijas radio nelegālais raidītājs  
  • 20. augustā — Plkst. 5.00 OMON ieņem Latvijas radio ēku (vairāk...)
  • 20. augustā — LR AP pieņem lēmumu 21. augustā sākt vispārējo streiku, solidarizējoties ar Krieviju (vairāk...)
  • 20. augustā — Igaunijas AP pieņem neatkarības deklarāciju (vairāk...)
  • 20. augustā — Plkst. 19.20 LR Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta mācību centrā Kauguros PSRS karavīri kopā ar omoniešiem, nesastopot pretošanos, iebrūk un pārņem ieročus, tehniku un iekārtas (vairāk...)
  • 20. augustā — Plkst. 23.50 PSRS desanta karaspēks bez pretestības atbruņo LR MP apsardzi (vairāk...)
  • 20. augustā — Ik vakaru līdz pat 22. augustam pie Augstākās Padomes notiek informatīvi mītiņi  
  • 20. augustā — Maskavā tiek publicēts Borisa Jeļcina, Ivana Silajeva un Ruslana Hasbulatova aicinājums, kurā tiek paziņots, ka «mums ir darīšana ar labēju, reakcionāru, antikonstitucionālu valsts apvērsumu» (vairāk...)
  • 20. augustā — Aicinājumā PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājam Anatolijam Lukjanovam Latvijas Republikas AP pieprasa izbeigt ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas darbību Latvijas Republikas teritorijā un vainīgos saukt pie atbildības (vairāk...)
  • 20. augustā — ASV prezidents Dž. Bušs pārtrauc atvaļinājumu un atgriežas Baltajā namā sakarā ar M. Gorbačova atstādināšanu un ārkārtējā stāvokļa pasludināšanu Padomju Savienībā. Militāristu aktivitātes Maskavā u.c. pilsētās viņš atzīst kā nekonstitucionālu rīcību (vairāk...)
  • 20. augustā — (vairāk...)
  • 21. augustā — Plkst. 12 astoņi bruņoti cilvēki iebrūk LTF Centra rajona nodaļas telpās un piekauj nodaļas priekšsēdētāju un rajona padomes deputātu  
  • 21. augustā — Plkst. 13.00 Doma laukumā iebrauc 4 OMON bruņutransportieri  
  • 21. augustā — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālo likumu par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu ("Par Latvijas Republikas statusu"), izbeidzot 1990. gada 4. maijā postulēto pārejas stāvokli un līdz ar to tiek pasludināta Latvijas Republikas neatkarība "de facto" (vairāk...)
  • 21. augustā — Plkst. 14.10 bruņutransportieri aizbrauc no Doma laukuma  
  • 21. augustā — Krievijas AP atzīst Igaunijas neatkarību (vairāk...)
  • 21. augustā — Krievijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs aicina pasaules valstis atzīt Baltijas valstu neatkarību (vairāk...)
  • 21. augustā — Plkst. 19.30 PSRS iekšlietu ministra vietnieks ģenerālis Boriss Gromovs dod pavēli OMON vienībai neatstāt Vecmīlgrāvja bāzi  
  • 21. augustā — Plkst. 19.45 desantnieki atstāj LTV ēku  
  • 21. augustā — Plkst. 20.30, cilvēkiem dziedot «Projām jāiet», no Radio nama aizbrauc PSRS armijas karavīri  
  • 21. augustā — Plkst. 14.27 - Visi ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas locekļi nezināmā nolūkā dodas uz Vnukovas lidostu. Krievijas prezidents Boriss Jeļcins dod rīkojumu viņus bloķēt lidostā (vairāk...)
  • 21. augustā —  
  • 22. augustā — LR MP pieņem lēmumu noteikt, ka nekavējoties no ieņemamā amata atbrīvojami visi iestāžu un uzņēmumu vadītāji, kuri paziņojuši par atbalstu PSRS militārā apvērsuma organizētājiem un izpildītājiem vai aktīvi sadarbojušies ar viņiem. LR AP izveido parlamentāro komisiju Latvijā 1991. gada augustā izdarītā pretlikumīgā valsts apvērsuma mēģinājuma izmeklēšanai  
  • 22. augustā — A. Rubiks un O. Potreki izstājas no PSKP, paziņojot, ka negribot atrasties vienā partijā ar Mihailu Gorbačovu. Tiek paziņots, ka tiks veidota jauna partija   
  • 22. augustā — Bijušais LKP CK pirmais sekretārs, PSRS iekšlietu ministrs, VĀSK loceklis Boriss Pugo izdara pašnāvību  
  • 22. augustā — Islande — pirmā ārvalsts — atzīst Latvijas Republikas neatkarību (vairāk...)
  • 23. augustā — LR AP pieņem lēmumu par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā. Nolemj izveidot komisiju LKP īpašuma pārņemšanai. Tiek pārņemta LPSR CK galvenā ēka. Arestē LKP pirmo sekretāru A. Rubiku. Dienas vidū virs LKP CK ēkas tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs (vairāk...)
  • 23. augustā — Latvijas Tautas fronte, Igaunijas Tautas fronte un Lietuvas pārbūves kustība "Sajūdis" rīko protesta akciju «Liesmojošais Baltijas ceļš» pret Baltijas valstu okupāciju. Līdzās ceļiem no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu tiek iekurti ugunskuri. Šī akcija bija iecerēta, lai pieminētu Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanu, bet, tā kā 1991. gada 18.—21. augustam PSRS notika valsts apvērsuma mēģinājums (Augusta pučs), tika nolemts pārvērst to par masu protesta akciju pret valsts apvērsumu (vairāk...)
  • 23. augustā — Latvijas Republikas Augstākā Padome atzīst Igaunijas un Lietuvas valstisko neatkarību de iure (vairāk...)
  • 23. augustā — Augstākā Padome pieņem likumu "Par Latvijas Zemessardzi", kas noteic, ka Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Jau nākamajā dienā, 24. augustā, tiek izdota ZS priekšnieka pirmā pavēle — sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju pašvaldību teritorijās. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājas vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada brīvprātīgo skaits ir gandrīz 17 000, un ZS kļūst par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju  
  • 23. augustā — LR AP pieņem lēmumu par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā (vairāk...)
  • 23. augustā — Tiek demontēts Ļeņina piemineklis Rīgā  
  • 24. augustā — Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paraksta dekrētu par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstiskās neatkarības atzīšanu. LR AP pieņem lēmumu apturēt to sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju (LKP, LPSR Darbaļaužu internacionālā fronte, Darba kolektīvu apvienotā padome, Kara un darba veterānu organizācija, LĻKJS) darbību, kas izteikušas atbalstu valsts apvērsumam  
  • 24. augustā — Krievijas prezidents B. Jeļcins paraksta dekrētu par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstiskās neatkarības atzīšanu. (vairāk...)
  • 24. augustā — Dānija atzīst Latvijas neatkarību (vairāk...)
  • 24. augustā — LR AP pieņem lēmumu apturēt to sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbību, kas izteikušas atbalstu valsts apvērsumam — LKP, LPSR Darbaļaužu internacionālo fronti, Darba kolektīvu apvienoto padomi, kara un darba veterānu organizāciju, LĻKJS. LR AP pieņem likumprojektu par Latvijas PSR VDK likvidēšanu (vairāk...)
  • 24. augustā — Maskavā sākas PSRS AP ārkārtas sesija, kurā 28 no Latvijas ievēlētie PSRS Tautas deputāti iesniedz PSRS AP lēmuma projektu par LR valstiskās neatkarības atzīšanu (vairāk...)
  • 25. augustā — Fjodoru Kuzminu atbrīvo no Baltijas kara apgabala pavēlnieka amata. Viņa vietā ieceļ Valēriju Mironovu (vairāk...)
  • 25. augustā — Argentīna un Norvēģija atzīst Latvijas neatkarību  
  • 26. augustā — Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums par AP Apsardzes dienesta nodibināšanu (vairāk...)
  • 26. augustā — Ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu Virsnieku nams nodots Rīgas Latviešu biedrībai  
  • 26. augustā — Malta, Kanāda, kā arī Čehijas un Slovākijas Republika atzīst Latvijas Republikas neatkarību (vairāk...)
  • 27. augustā — Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis atzīst Baltijas valstu neatkarību (Deklarācija par Baltijas valstīm) (vairāk...)
  • 27. augustā — Albānija, Austrālija, Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Šveice, Vācija un Zviedrija atzīst Latvijas Republikas neatkarību (vairāk...)
  • 27. augustā — Latvijas Republikā akreditējas Dānijas vēstnieks Oto Borhs — pirmais ārvalstu vēstnieks (vairāk...)
  • 28. augustā — Maskavā notiek LR sarunas ar Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem  
  • 28. augustā — Augstākās Padomes frakcija «Līdztiesība» gatava atzīt 21. augusta Konstitucionālo likumu, ja tiek pieņemts pilsonības «nulles variants» un reabilitēts OMON  
  • 29. augustā — Pēc PSRS Augstākās Padomes Tautības padomes priekšsēdētāja vietnieces Valentīnas Klibiķes ierosinājuma PSRS Augstākā Padome nobalso par Jāņa Petera priekšlikumu PSRS tautas deputātu V kongresa dienas kārtībā iekļaut jautājumu par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu  
  • 30. augustā — PSRS aizsardzības ministrs izdod pavēli demobilizēt no Baltijas valstīm iesauktos obligātā dienesta karavīrus  
  • 31. augustā — OMON kaujinieku vienība ar Interfrontes karogiem, bet bez ieročiem aizbrauc no Rīgas uz Tjumeņu  

Septembris

  • 1. septembrī — Boriss Jeļcins neoficiāli atpūšas Jūrmalā kā Anatolija Gorbunova viesis  
  • 1. septembrī — Tiek sāktas sarunas par padomju karaspēka izvešanu no Latvijas  
  • 2. septembrī — ASV atzīst Baltijas valstu neatkarību  
  • 3. septembrī — Par Latvijas Bankas prezidentu ieceļ Eināru Repši  
  • 4. septembrī — PSRS tautas deputātu V kongress divās balsošanas reizēs noraida priekšlikumu piešķirt neatkarību Baltijas valstīm (vairāk...)
  • 4. septembrī — Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums par īpašuma tiesībām Latvijas un ārvalstu attiecībās  
  • 4. septembrī — No amata tiek atstādināts Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvja Maskavā vietnieks Andrejs Eizāns (vairāk...)
  • 5. septembrī — PSRS tautas deputāti no Latvijas ignorē Latvijas Republikas Augstākās Padomes noteikto aizliegumu piedalīties balsošanā un kopā ar PSRS tautas deputātiem no Lietuvas un Igaunijas piedalās PSRS Valsts Padomes ievēlēšanā (vairāk...)
  • 6. septembrī — PSRS Valsts Padome pieņem lēmumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu (vairāk...)
  • 10. septembrī — Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu (vairāk...)
  • 10. septembrī — Maskavā Baltijas valstu pārstāvji tiekas ar PSRS Aizsardzības ministrijas vadību par karadienesta jautājumu sakārtošanu  
  • 11. septembrī — Latviju uzņem Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē (EDSA)  
  • 12. septembrī — Vācijas ārlietu ministra Hansa Dītriha Genšera vizīte Latvijā  
  • 12. septembrī — No LTF frakcijas izstājas E. Berklavs, E. Cilinskis un A. Kiršteins, nepiekrītot frakcijas lēmumam pilsonības jautājumā  
  • 17. septembrī — LR pārstāvniecības vadītājs Maskavā Jānis Peters un PSRS aizsardzības ministrs Jevgeņijs Šapošņikovs paraksta protokolu par PSRS Bruņoto spēku pagaidu uzturēšanos Latvijā  
  • 18. septembrī — Latvijas Republikas uzņemšana ANO  
  • 18. septembrī — ASV prezidents Dž. Bušs pieņem Baltijas valstu vadītājus  
  • 18. septembrī — Latviju atjauno Starptautiskajā olimpiskajā komitejā  
  • 21. septembrī — Notiek Ogres TV stacijas pirmā pārraide  
  • 23. septembrī — PSRS prezidents Mihails Gorbačovs sakarā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atzīšanu izdod dekrētu, kurā noteikts, ka 1991. gada septembrī un oktobrī no PSRS bruņoto spēku robežapsardzības, iekšējā un dzelzceļa karaspēka jāatbrīvo aktīvā dienesta karavīri, kurus kara komisariāti iesaukuši šo republiku teritorijā (vairāk...)
  • 25. septembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem Latvijas Republikas Muitas kodeksu  
  • 28. septembrī — PSRS prezidents Mihails Gorbačovs Kremlī ticies ar Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāju Ivaru Godmani  

Oktobris

  • 1. oktobrī — Liepājas Jūras Koledžā tiek izveidots Jūras spēku mācību centrs, kur mācības uzsāk jūras robežsargi. Tas ir pirmais solis atjaunoto Latvijas Jūras spēku veidošanā, un tā ir pirmā Jūras spēku apakšvienība  
  • 1. oktobrī — Plkst. 15.00 regulāras pārraides 21. kanālā sāk TV raidītājs Daugavpilī. Raidījumi ir uztverami aptuveni 5 km attālumā no TV stacijas  
  • 2. oktobrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu par Latvijas parlamentārās pārstāvniecības izbeigšanu PSRS  
  • 2. oktobrī — Latvijā uzturas Tibetas budistu garīgais līderis Dalailama Tendzins Gjatso  
  • 4. oktobrī — Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns paraksta protokolu par diplomātisko attiecību nodibināšanu vēstnieku līmenī  
  • 5. oktobrī — Baltijas valstu padome pieņem paziņojumu par nekavējošu PSRS karaspēka izvešanu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas (vairāk...)
  • 14. oktobrī — Latvija kļūst par ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) dalībvalsti  
  • 15. oktobrī — Latvija nodibina diplomātiskās attiecības ar PSRS  
  • 15. oktobrī — Augstākā Padome pieņem lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem". Tiek noteikts, ka pie Latvijas pilsoņu kopuma pieder personas, kas bija Latvijas Republikas pilsoņi uz 1940. gada 17. jūniju un viņu pēcnācēji un kas lēmuma pieņemšanas brīdī dzīvo Latvijā un piereģistrēsies līdz 1992. gada 1. jūlijam (vairāk...)
  • 15. oktobrī — Zvērestu nodod LR Zemessargu priekšnieks Anatolijs Gorbunovs, štāba priekšnieka pienākumu izpildītājs Ģirts Valdis Kristovskis un 60 Zemessardzes štāba darbinieki un bataljonu komandieri  
  • 24. oktobrī — Baltijas valstu sociālās nodrošināšanas un darba ministri noslēdz līgumu par kopīgu darba tirgu  
  • 30. oktobrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumus "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"  

Novembris

  • 5. novembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā», likumu «Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizāciju», kā arī pieņem lēmumu «Par PSRS Aizsardzības ministrijas, robežaizsardzības karaspēka un iekšlietu karaspēka pārziņā esošā nekustamā īpašuma pārņemšanu Latvijas Republikas īpašumā»  
  • 8. novembrī — Tiek izveidota konsultatīva starpparlamentu institūcija — Baltijas asambleja  
  • 8. novembrī — Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums par brīvo cenu noteikšanu autobenzīnam un dīzeļdegvielai  
  • 13. novembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu "Par LR ministrijām", līdz ar to mainās ministru skaits un struktūra, kā arī tiek izveidota Aizsardzības ministrija (vairāk...)
  • 15. novembrī — LTF 4. kongress (vairāk...)
  • 19. novembrī — Notiek Pasaules brīvo latviešu apvienības pirmā sēde Latvijā  
  • 19. novembrī — Augstākajā Padomē sašķeļas LTF frakcija un izveidojas frakcija "Satversme"  
  • 20. novembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās  
  • 20. novembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome veic izmaiņas 1991. gada 15. oktobra likumā par LR pilsoņu tiesību atjaunošanu tiem LR pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kas Latvijas okupācijas laikā pieņēmuši citas valsts pilsonību  
  • 22. novembrī — Francijas banka atdod Latvijai 50 gadus glabāto zeltu  
  • 27. novembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par Latvijas Saimniecisko tiesu  

Decembris

  • 3. decembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu  
  • 3. decembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu  
  • 4. decembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju  
  • 5. decembrī — Latvija kļūst par Pasaules Veselības organizācijas dalībvalsti  
  • 5. decembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome izveido Latvijas delegāciju starpvalstu sarunām ar Krieviju  
  • 8. decembrī — Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas prezidenti Belovežas gāršā noslēdz līgumu par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības nodibināšanu  
  • 8. decembrī — Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums par pārtikas produktu un lauksaimniecības produkcijas brīvajām cenām  
  • 10. decembrī — LR AP pieņem konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"  
  • 11. decembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par iedzīvotāju reģistru  
  • 11. decembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par bezpeļņas organizāciju  
  • 15. decembrī — Tiek nodibināta Latvijas Pašvaldību savienība  
  • 17. decembrī — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par LR Valsts kontroli  
  • 20. decembrī — Latvija tiek uzņemta Ziemeļatlantijas sadarbības padomē  
  • 26. decembrī — PSRS beidz savu pastāvēšanu (vairāk...)