Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Par Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības 1989. gada valsts plānu (..) M. Ramāna referāts

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
[[CN19881123|]]

Par Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības 1989. gada valsts plānu un par Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības 1988. gada valsts plāna izpildes gaitu Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka, Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja deputāta M. RAMĀNA referāts

Republikas ekonomiskās un sociālās attīstības plāna struktūra un saturs pagaidām veidoti atbilstoši PSRS ekonomiskās un sociālās attīstības valsts plānam. Tādēļ daļēji vēl saglabājušās administratīvās sistēmas metodes, kuras balstījās uz maksimālu centralizāciju. Saku «daļēji» tāpēc, ka šīs metodes pakāpeniski nomaina ekonomiskās metodes, kā tas paredzēts PSKP CK 1987. gada jūnija Plēnuma lēmumos un attiecīgajos PSRS Ministru Padomes lēmumos. Pagaidām atsevišķas plāna iedaļas ir autonomi stingri fiksētas, un daudzos gadījumos to vai citu plāna resursu pārdale no vienas nozares uz otru var notikt tikai PSRS valdības vai PSRS Valsts plāna komitejas līmenī. Piemēram, šobrīd mums nav tiesību republikas līmenī pārdalīt valsts kapitālieguldījumus, kas atvēlēti Savienības un koprepublikāniskajai rūpniecībai, un nodot tos sociālajai sfērai vai lauksaimniecībai. Pat tad, ja republikas Augstākā Padome pieņemtu šādu lēmumu, spēkā esošais finanšu mehānisms izslēgtu tā realizācijas iespēju.

Administratīvās sistēmas paliekas pilnīgi tiks likvidētas, realizējot PSKP CK 1987. gada jūnija Plēnuma lēmumus un partijas XIX Vissavienības konferences rezolūciju par pašfinansēšanās un saimnieciskā aprēķina ieviešanu republikas sociāli ekonomiskajā plānošanā, attīstībā un funkcionēšanā. Kā zināms, 18. novembrī PSRS Ministru Padomē notika apspriede šajā jautājumā. Tika izteikts priekšlikums, lai Latvija jau ar 1990. gadu ieviestu jaunu sociāli ekonomisko modeli.

Neraugoties uz teikto, ir jāuzsver, ka pašreizējā sociāli ekonomiskā situācija gan visā valstī, gan mūsu republikā un ar to saistītās iedzīvotāju neatlaidīgās prasības, kā arī Latvijas PSR Augstākās Padomes iepriekšējās sesijas lēmums uzliek valdībai par pienākumu rast iespējas pārdalīt plāna resursus, vispirms par labu agrorūpnieciskajam kompleksam. Tā kā šī kompleksa straujāka attīstība daudzējādā ziņā ir atkarīga no mūsu celtniecības iespējām, tad līdztekus visādi jānostiprina būvindustrijas bāze. Šāda resursu pārdale oktobrī tika izdarīta, pie tam, ar dažiem izņēmumiem, 50 procenti cementa, metāla, cauruļu un citu pēdējā ceturkšņa resursu, kas piederēja citām ministrijām, resoriem un uzņēmumiem, tika attiecīgi pārorientēti. Reakcija bija negaidīti negatīva. Bet citu iespēju taču nav. Tāpēc jāsamierinās ar zināmiem upuriem, ņemot vērā situāciju.

Pilnīgi savu aktualitāti saglabā visas sociālās sfēras attīstība, tai skaitā dzīvokļu celtniecības komplekso programmu realizācija, pārējo sociālo un kultūras objektu būve un, bez šaubām, ekoloģija, kuras prasību ievērošanai diemžēl tikai pēdējos gados esam pievērsuši vajadzīgo uzmanību. Vienlaikus saskaņā ar pieņemtajiem PSKP CK un PSRS Ministru Padomes lēmumiem savlaicīgi jānodod ekspluatācijā vienas vai otras ražošanas jaudas un jānodrošina attiecīga produkcijas izlaide. Visnozīmīgākais mums ir lēmums par Rīgas vagonu rūpnīcas un ar to saistītās Rīgas elektromašīnu rūpnīcas rekonstrukciju, jo valstij savām vajadzībām un eksportam ir ļoti nepieciešami mūsdienu tehniskajam līmenim atbilstoši elektrovilcieni.

Domāju, vadoties no teiktā, deputāti piekritīs, ka konkrētajā situācijā gada plāna robežās būtiskus strukturālus grozījumus republikas tautas saimniecības attīstībā izdarīt nav iespējams. Valdība ir stingri nolēmusi to darīt jau ar nākamo gadu, veidojot republikas sociāli ekonomiskās attīstības pamatvirzienus un trīspadsmitās piecgades izejas datus. Labvēlīgus nosacījumus tam radīs iecerēta republikas ekonomikas pāreja no stingras centralizācijas uz republikas saimniecisko aprēķinu.

Neraugoties uz minētajiem plāna veidošanas administratīvajiem un metodiskajiem ierobežojumiem, kapitālieguldījumu struktūrā pēdējos gados tomēr ir panāktas pozitīvas pārmaiņas, par ko liecina tabulā sniegtie rādītāji:

KAPITĀLIEGULDĪJUMI ATSEVIŠĶOS TAUTSAIMNIECĪBAS KOMPLEKSOS UN TO ĪPATSVARS KOPĒJOS KAPITĀLIEGULDĪJUMOS (aprēķinu veidā)

Kapitālieguldījumi

 

1985. gads

1988. gada plāns

1989. gada plāna projekts

Miljonos rubļu

Īpatsvars procentos

Miljonos rubļu

Īpatsvars procentos

Miljonos rubļu

Īpatsvars procentos

Lauksaimnieciskajā ražošanā

311

16,4

317

13,3

357

14,6

133

18,2

138

15,8

157

17,3

Sociālā sfērā

502

26,5

720

31,2

785

32

389

53,4

484

55,3

535

58,8

Celtniecības bāzes attīstība

65

3,4

75

3,2

98

4

32

4,4

31

3,5

47

5,1

Rūpniecība - kopā

524

27,7

600

26

624

25,5

130

17,8

147

16,8

120

13,2

Tai skaitā: Agrorūpnieciskā kompleksa pārstrādes nozares

35

1,9

85

3,7

65

2,7

13

1,8

22

2,5

25

2,8

Transports, sakari un pārējās ražošanas nozares

492

26

598

25,9

586

23,9

45

6,2

75

8,6

51

5,6

Kopā

1894

100

2310

100

2450

100

729

100

875

100

910

100

Tai skaitā ekoloģijai no valsts kapitālieguldījumiem

24,6

2,4

36,3

2,9

39,3

2,9

22,3

4,4

30,6

5

33,1

4,9

Domāju, ka mūsu rūpniecības nozaru darba kolektīvi, sekojot publikācijā jau minēto rūpnīcu paraugam, atbalstīs ierosinājumu nodot agrorūpnieciskajam sektoram 10 līdz 15 procentus to ražošanas, zinātnes un sociālās attīstības fondos uzkrāto līdzekļu. Tas visā pilnībā ietilpst uzņēmumu kolektīvu un tātad arī republikas kompetencē, un šāds pasākums dos iespēju paplašināt neatliekamo Latvijas lauksaimniecības vajadzību finansēšanu.

Atļaujiet vēlreiz uzsvērt, cik svarīgs ir tas lielais un ļoti atbildīgais darbs, kas patlaban izvērsts mūsu republikā, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, lai jau pavisam tuvā nākotnē mūsu ekonomisko un sociālo attīstību varētu ievirzīt republikas saimnieciskā aprēķina un ekonomiskās suverenitātes ceļā. Šīs pārmaiņas atbalsta deputātu komisijas, republikas iedzīvotāji un Tautas fronte. Saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu šajā virzienā tagad izvērsts liels praktisks darbs: uzsākta detalizēta republikas saimnieciskā aprēķina koncepcijas izstrādāšana, tiek veikti arī citi sagatavošanas darbi. Republikas pakļautības pilsētām un rajoniem, kas pāries uz savu, pilsētas un rajona, saimniecisko aprēķinu, ministrijām, resoriem un uzņēmumiem jāveic detalizēta savu finansiālo resursu veidošanās un tēriņa analīze, zinātniekiem un speciālistiem jāizstrādā vajadzīgie kritēriji un citi priekšnosacījumi attiecīgo atskaitījumu un nodokļu veidošanai, kā arī detalizēti jāizskata saskaņoto republikas saimnieciskā aprēķina pamatprincipu realizēšana.

Ar to atļaujiet beigt ievadu referātam par 1989. gada plāna projekta izstrādāšanu un visneatliekamāko tuvākā laika posma uzdevumu — radīt ekonomiski pamatotu bāzi republikas saimnieciskajam aprēķinam.

1988. GADA PLĀNA IZPILDES GAITA

Biedri deputāti!

1988. gada plāna galveno rādītāju desmit mēnešu pārskata analīze apstiprina pozitīvās tendences, kas iezīmējušās aizvadītajos trijos pārbūves gados. Janvārī — oktobrī republikā panākta piegādes līgumsaistību izpilde 99,6 procentu apmērā. Rūpniecības uzņēmumu peļņas plāns pārsniegts par 6,8 procentiem. Preču pārdošanas apjoms salīdzināmās cenas pieaudzis par 6,8 procentiem, bet oktobrī pat par 7,9 procentiem. Tā visa rezultātā straujāk palielinās arī iedzīvotāju reālie ienākumi. 1988. gada uzdevumu realizācija kopumā ļaus nodrošināt nacionālā ienākuma pieaugumu par 4,5 procentiem.

Bet ko gan līdz vispārējie pozitīvie rādītāji, ja daudzos gadījumos veikalos nav to vai citu nepieciešamo preču. Kaut gan daudzu šo preču pārdošanas apjoms aizvadītajos desmit mēnešos ir pieaudzis, tomēr daudz kā trūkst, jo strauji palielinās arī iedzīvotāju naudas ienākumi. Tā, piemēram, viena rūpniecībā strādājošā vidējā darba alga šā gada deviņos mēnešos palielinājusies par 18,5 rubļiem jeb par 8 procentiem un ir 251 rublis mēnesī. Ja pie šis pamatiedzīvotāju krietni lielākas pirktspējas vēl pieskaitām pirktspēju un iespējas, kas ir republikā komandējumos iebraukušajiem darbiniekiem, atpūtniekiem un citu kategoriju iebraucējiem — tādu cilvēku, pēc ekspertu vērtējuma, ir divreiz vairāk nekā no republikas īslaicīgi izbraukušo iedzīvotāju, tad redzam, ka preču klāsta nepietiek. Diemžēl pašreizējās plānošanas apstākļos PSRS Valsts plāna komiteja un PSRS Tirdzniecības ministrija šā īslaicīgā iebraucēju kontingenta uzskaiti, arī mehāniskā pieauguma ievērojamo palielināšanos salīdzinājumā ar piecgades plāna aprēķinos ietverto neņem vērā. Tieši tāpēc republikas Ministru Padome apspriešanai izvirza priekšlikumu par deficīto preču — gan pārtikas, gan rūpniecības preču — pārdošanas regulēšanu, kā to jau ir izdarījuši daži republikas rajoni, sasniedzot pozitīvus rezultātus.

Tālāk runājot par negatīvajām parādībām, kuras aizvadītajos desmit mēnešos izpaudušās republikas ekonomikā, jāpiemin celtniecība. Šajā ļoti atbildīgajā nozarē, kaut arī tā dažus koprādītājus nodrošina, vieni objekti top lēni, pat ļoti lēni, citi, turklāt ne vienmēr svarīgākie, sekmīgāk. To apstiprina atpalikšana pamatfondu nodošanā ekspluatācijā, tai skaitā dzīvokļu un pārējo neražojošās sfēras objektu celtniecībā, agrorūpnieciskajā kompleksā un celtniecības kompleksā, kā arī tādos svarīgos citu nozaru objektos, kuri šogad jānodod ekspluatācijā. Tai pašā laikā straujākos tempos rit celtniecība pēc tiešajiem līgumiem. Šie darbi jau paveikti 50 miljonu rubļu apjomā salīdzinājumā ar 1988. gadam ieplānotajiem 30 miljoniem rubļu. Tiešo līgumu izpildē daļēji tiek izmantoti materiāli, kas paredzēti citiem, plānotajiem objektiem. Tas vēl vairāk pasliktina tautas saimniecības proporcijas, kas nav pieļaujams, tāpēc šāda celtnieku prakse ir nekavējoties jāizbeidz.

Runājot par lauksaimnieciskas ražošanas rezultātiem, jāatzīmē ne tikai plāna izpilde lopkopības produktu, bet arī atsevišķu augkopības kultūru, it sevišķi cukurbiešu, ražošanā. Jārunā arī par to, ka graudu un kartupeļu ražošanas plāns izpildīts apmēram par 70 procentiem. Tas, bez šaubām, rada nelīdzsvaru starp turpmāko lopkopības produktu ražošanas apjomu un barības resursiem. Diemžēl šobrīd barības, konkrēti, spēkbarības, papildu piešķiršanu vēl risina attiecīgie valsts centrālie resori.

Atsevišķi vēlos pieskarties jautājumiem par pārmaiņām iedzīvotāju skaitliskajā sastāvā aizvadītajā periodā un darbaspēka pieaugumā atsevišķās tautas saimniecības nozarēs. 1988. gada deviņos mēnešos republikas iedzīvotāju skaits palielinājies par 14 tūkstošiem cilvēku, tai skaitā par 8 tūkstošiem – dabiskā pieauguma rezultātā, bet par 6 tūkstošiem — mehāniskā pieauguma rezultātā. Strādājošo skaita pieaugums tiek virzīts uz sociālās infrastruktūras nozarēm. Tā, piemēram, pēc aptuveniem Latvijas PSR Valsts statistikas komitejas datiem, šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo 1987. gada periodu nodarbināto skaits tautas saimniecības nozarēs, kultūrā un mākslā pieaudzis par 4 tūkstošiem, tirdzniecībā – par 2 tūkstošiem, dzīvokļu un komunālajā saimniecībā un sadzīves pakalpojumu sistēmā — arī par 2 tūkstošiem. Manāmi palielinājies kooperatīvos un individuāli strādājošo skaits, tāpat lauksaimniecībā nodarbināto kolhoznieku skaits. Visvairāk strādnieku un kalpotāju skaits samazinājies rūpniecībā — par 8 tūkstošiem, valsts, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju pārvaldes aparātā — par 3,5 tūkstošiem, transportā un sakaros — par 3 tūkstošiem. Pastāvot šādam sadalījumam, divpadsmitās piecgades plāna noteiktie 1988. gada darbaspēka limiti attiecīgajās tautas saimniecības nozarēs un objektos nav pārkāpti. Tomēr šobrīd šāda pieeja vairs nav pieņemama, ir jāpanāk iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma pilnīga izbeigšanās. Šā jautājuma atrisināšanai izstrādāts un laikrakstos publicēts attiecīgs republikas Ministru Padomes lēmuma projekts. Aicinu visu nozaru, dažādu organizāciju un uzņēmumu vadītājus vēlreiz ļoti rūpīgi izskatīt stāvokli un atrast iespējas turpmākajā uzņēmuma vai organizācijas darbībā iztikt bez darbaspēka pieauguma. Nelielais dabiskais darbaspēka pieaugums vispirms jāvirza uz sociālajiem objektiem — bērnudārziem, skolām, medicīnas, kultūras un citām iestādēm.

Šajā darbā, pirmām kārtām ražojošajās nozarēs, tāpat arī neražojošajās nozarēs, jābalstās uz krietni lielāku zinātniski tehniskā progresa efektivitāti, kura pagaidām vēl ir gaužām nepietiekama. Piemēram, aprēķini rāda, ka zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešana dod tikai 40 — 45 procentus no darba ražīguma pieauguma.

Joprojām netiek pienācīgi novērtēta tāda tautas saimniecības tālākas attīstības rezerve kā neattaisnotu darba kavējumu, dīkstāvju un administrācijas atļauto darba kavējumu novēršana. Piemēram, šo iemeslu dēļ 1987. gadā netika saražota rūpniecības produkcija par 31 miljonu rubļu, netika veikti celtniecības un montāžas darbi par 3 miljoniem rubļu. Prāvi ir darba laika zudumi, kas saistīti ar īslaicīgu darba nespēju, kuras dēļ pagājušajā gadā ik dienu nestrādāja gandrīz 47 tūkstoši cilvēku.

Kā redzams no teiktā, mūsu ekonomikas funkcionēšanā trūkumu vēl ir ļoti daudz. To likvidēšana ir liela rezerve straujākai tautas saimniecības attīstībai, un tā būs ļoti nepieciešama, strādājot arī republikas saimnieciskā aprēķina ietvaros. Šajā sakarā 1989. gadā saimnieciskā darbība būtiski jāuzlabo visās nozarēs

1989. GADA PLĀNA IZPILDES GALVENIE UZDEVUMI

Kā izriet no presē publicētā plāna projekta un pašreiz vēl pieņemtās plāna struktūras attiecībā uz galvenajiem koprādītājiem, tie pārsniedz attiecīgos piecgades rādītājus un reizē ar to vieš pārliecību, ka, izpildot 1989. gada plāna uzdevumus, būs iespējams 1990. gadā sekmīgi pabeigt arī visu divpadsmito piecgadi. Tādējādi tiks izpildīti PSKP XXVII kongresa lēmumos paredzētie uzdevumi. Taču, kā jau tika minēts iepriekš, ar to būs par maz, lai 1989. gadā un 1990. gadā, ka arī trīspadsmitās piecgades sākuma posmā būtiski uzlabotu republikas iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, rūpniecības precēm un visu citu nepieciešamo.

1989. gadam plānoto preču apgrozījuma pieaugumu raksturo tabula.

(Miljonos rubļu)

 

1988. gads

1989. gads

 

Tautas patēriņa preču ražošanas pieaugums

Preču apgrozījuma pieaugums

Tautas patēriņa preču ražošanas pieaugums

Preču apgrozījuma pieaugums

Kopā

204

98

530

406

Tai skaitā

Pārtikas preces

20

37

250

194

Rūpniecības preces

184

61

280

212

Tomēr būtisku uzlabojumu var dot tikai republikas ekonomiskā patstāvība, kuras pamatā būtu republikāniskais saimnieciskais aprēķins un ekvivalenta preču apmaiņa ar citām republikām, tai skaitā produkcijas piegādē attiecīgajiem Savienības fondiem, kā arī eksports. Ar to vēlreiz gribu uzsvērt to milzīgo nozīmi, kāda pašlaik piešķirama republikas saimnieciskajam ap aprēķinam. Gribu akcentēt arī milzīgo atbildību par to, lai laikus tiktu veikti vēl nepieciešamie pētījumi un detalizētie aprēķini, par kuriem jau īsumā runāju.

Ar republikas saimniecisko aprēķinu kā visnozīmīgāko ekonomisko sviru un ar politiskās sistēmas tālāko reformu mums, visiem Latvijas iedzīvotājiem, jākļūst par republikas īstenajiem saimniekiem tādā nozīmē, par kādu, nesen apmeklējot republiku, runāja PSKP CK Politbiroja loceklis, PSKP CK sekretārs V. Medvedevs.

Vienlaikus gribu teikt, ka pāreja uz republikānisko saimniecisko aprēķinu būtiski pārvērtīs ekonomisko plānošanu. Acīmredzot iepriekš sniegtā tradicionālā koprādītāju tabula tiks svītrota no plāniem un saglabās savu nozīmi vienīgi attiecīgajos statistiskajos dokumentos, jo ražošanas uzņēmumi patstāvīgi un neatkarīgi veidos savus plānus, noslēgs līgumus un realizēs produkciju, protams, nodrošinot valsts pasūtījuma izpildi. Republikas pakļautības pilsētas un rajoni veidos sociālās un ražošanas infrastruktūras savu finansiālo un citu resursu ietvaros, atsevišķos gadījumos izmantojot vienu vai otru sociālo programmu realizēšanai paredzētās dotācijas. To visu es no šis tribīnes saku pirmoreiz, un, kā jau to manīju iepriekšējās sarunās ar pilsētu un rajonu vadītājiem, šādiem risinājumiem mēs vēl neesam sagatavojušies. Taču tā ir viena no topošā republikas jaunā sociāli ekonomiskās attīstības modeļa galvenajām ievirzēm un likumsakarībām. Es runāju par ekonomisko patstāvību rajona, pilsētas un visas republikas mērogā.

Lai pilnīgi patstāvīgi varētu attīstīties gan rajoni un pilsētas, gan uzņēmumi un citi tautas saimniecības objekti republikas ietvaros kopumā, protams, būs vajadzīgi līdzekļi — nacionālais ienākums. To vajadzēs ražot arvien vairāk un vairāk, jo no šī avota tiks izmaksāta darba alga, finansēta visu tautas saimniecības nozaru attīstība un funkcionēšana, no tā tiks izdarītas attiecīgas iemaksas visas Padomju Savienības kopīgo uzdevumu risināšanai. Liela nacionālā ienākuma daļa būs vajadzīga mums ļoti svarīgo ekoloģisko problēmu risināšanai un sociālās un kultūras izaugsmes mērķprogrammu pasākumu finansēšanai.

Ar to es nebūt negribu pārspīlēt šā visā pasaulē pieņemtā ekonomiskā rādītāja milzīgo nozīmi, taču gribu atgādināt, ka pēdējās desmitgadēs mēs šo rādītāju faktiski bijām piemirsuši, un tādēļ tā pieauguma tempi, kā tas atzīmēts arī PSKP XXVII kongresa materiālos, krasi samazinās. Šobrīd nacionālā ienākuma ražošanā Padomju Savienība, tai skaitā arī Latvija, saskaņā ar pasaules statistiskajiem datiem, atrodas tālu aiz pirmajām vietām.

Kas mums 1989. gadā ir jādara, lai šajā jomā panāktu radikālu lūzumu?

Vispirmām kārtām ir jārunā par zinātnes un tehnikas sasniegumu daudz labāku izmantošanu, jauno progresīvo tehnoloģiju un materiālu lietošanas krasu paplašināšanu, par daudz efektīvāku to deficīto resursu taupīšanu, kuru trūkums daudzos gadījumos izraisa plāna iedaļu nelīdzsvarotību. Visu uzskaitīt būs grūti, taču uzdevumi šajā jomā ir ārkārtīgi, es uzsveru, ārkārtīgi atbildīgi.

Ir jārada tāda kārtība, kuras apstākļos kvalitatīvi un laikā izpildīts darbs tiktu labi samaksāts, bet slikts un iekavēts darbs tiktu morāli nosodīts un arī attiecīgi novērtēts materiāli. Diemžēl pašlaik tā notiek visai reti.

Izšķiroša loma šo uzdevumu risināšanā būs to ekonomisko stimulu sistēmu efektivitātei, kas tiek veidotas, balstoties uz iespējām, ko mums paver likumi par valsts uzņēmumu un par kooperāciju, PSKP CK 1987. gada jūnija Plēnuma un partijas XIX Vissavienības konferences lēmumi. Diemžēl šis darbs rit lēni.

Pilnīgs saimnieciskais aprēķins pašlaik aptver 70 procentus republikas uzņēmumu un organizāciju, tas ir, 690 tūkstošus strādājošo, bet tā dēvētais otrais modelis, kas stimulē visāda veida resursu taupīšanu, ieviests uzņēmumos (celtniecībā, tirdzniecībā, transportā), kuros nodarbināti tikai 215 tūkstoši strādājošo. Gausi rit nomas līgumu slēgšana. Faktiski to joprojām nav sadzīves pakalpojumu sfērā un tirdzniecībā. Savukārt uzņēmumos, kas pārgājuši uz saimnieciskā aprēķina otro modeli, to darbības efektivitāti bremzē spēkā esošās darba algas likmes, maz ir ražošanas struktūrvienību, kurās ieviesta brigādes samaksas forma ar darba līdzdalības koeficientu, iekļaujot šajās brigādēs inženiertehnisko personālu un uzņēmumu vadītājus.

Ja netiks izveidota šāda ekonomiskas ieinteresētības un atbildības sistēma, būs grūti panākt nepieciešamo resursu ietaupījumu. Diemžēl resursu taupīšanas piemēru nav daudz, darbs šajā virzienā jāuzlabo.

Resursu taupīšanas lielo efektivitāti labi raksturo šādi skaitļi. Ja mūsu republikā palielinām sabiedrisko kopproduktu par vienu procentu, tad saražotais nacionālais ienākums palielinās par 72 miljoniem rubļu, bet, ja samazinām materiālās izmaksas par vienu procentu — nacionālais ienākums palielinās par 108 miljoniem rubļu, tātad pusotras reizes vairāk. Lūk, kāds ir resursu taupīšanas efekts. Arī izdevumi taupīšanas pasākumiem ir mazāki nekā ražošanas palielināšanai.

Latvijā pastāvošo materiālietilpības un energoietilpības tendenci raksturo tabula.

(Uz vienu rubli saražotā nacionālā ienākuma)

 

1985. gadā

1989. gadā

1989. gadā procentos salīdzinājumā 1985. gadu

Materiālietilpība rubļos

1,58

1,49

94,3

Materiālietilpība, kilogramos nosacītā kurināmā

1,92

1,72

89,6

Šajā sakarā ir ļoti svarīgi jau 1989. gada sākumā sīki izanalizēt iespējas samazināt pārtikas resursu zudumus to ceļā no lauka līdz tirdzniecībai. Tie, pēc ekspertu aplēsēm, veido 20 līdz 30 procentus. Līdzīgi resursu taupīšanas uzdevumi 1989. gadā izvirzīti arī citām tautas saimniecības nozarēm.

Ka jau teicu iepriekš, vislielākā vērība 1989. gadā ir jāpievērš darbaspēka resursu taupīšanai. Precizētā nākamā gada darbaspēka bilance, kuras pamatā ir nepieciešamība pilnīgi apturēt darbaspēka mehānisko pieaugumu, izvirza prasību visām ministrijām, resoriem, uzņēmumiem un organizācijām mainīt savu attieksmi pret esošo darba resursu — reālo darbaroku izmantošanu. Jāatsakās no jaunu darba vietu radīšanas daudzās nozarēs, it īpaši ražojošajās nozarēs, lai gūtu iespēju kaut nedaudz radīt tās neražojošajā sfērā.

Tāpēc vēlreiz jāpārskata mūsu attieksme pret jaunajām darba organizācijas un samaksas formām, kuru ieviešana notiek samērā kūtri. Taču ir arī pozitīvie piemēri.

Tas liek domāt par iespējām līdz ar jauno darba un tā samaksas formu ieviešanu krietni labāk izmantot cilvēka faktoru, kā tas teikts PSKP XXVII kongresa lēmumos. Zinātnieki ir izpētījuši, ka cilvēka faktoru veido vairāki elementi: dinamiskās un enerģētiskās spējas, tēlaini izsakoties, spējas skriet ātrāk un ilgāk, radošais potenciāls, profesionālā meistarība un, beidzot, attieksme pret darbu un dzīvi vispār. Šķiet, tas teikts ļoti interesanti. Ja no šī viedokļa paanalizēsim katrs sevi, tad noteikti atradīsim krietni daudz iekšējo rezervju, lai strādātu ar lielāku atdevi nekā agrāk.

Arvien lielāka nozīme mūsu ekonomiskās un sociālās attīstības paātrinājumā jāiegūst ārējiem ekonomiskajiem sakariem. To uzdevums ir dot mums jaunas tehnoloģijas un jaunu tehniku un krietni palielināt valūtas krājumus to nozaru vajadzībām, kuras valūtu pagaidām vēl nepelna, bet nevar iztikt bez mūsdienīgas importētas tehnoloģijas un tehnikas. Daudz šajā lomā gaidām no mūsu zinātniekiem un inženieriem. Viņu izstrādnēm jākļūst par valūtas avotu licenču pārdošanas ceļā. Šajā sakarā jāpilnveido ekonomiskie priekšnosacījumi, lai maksimāli stimulētu uzņēmumu, organizāciju, kā arī kooperatīvu ārējo ekonomisko darbību ne vien preču un pakalpojumu eksporta formā, bet arī visdažādākajās citās formās (tieši sakari ar partneriem sociālisma zemēs, ražošanas kooperācija, eksporta produkcijas iecirkņu radīšana, kopīga ražošana un tamlīdzīgi). Šajā virzienā pirmos panākumus guvuši ražošanas apvienības «Rīgas manufaktūra», stikla un spoguļu rūpnīcas, PSKP XXV kongresa agrofirmas un agrofirmas «Ādaži», kā arī vairāku tirdzniecības uzņēmumu kolektīvi. Daudzsološi izvēršas rūpnīcas «Sarkanā zvaigzne» sadarbība ar partneriem Ungārijā un Čehoslovakijā.

Paralēli ārējās ekonomiskās darbības aktivizēšanai uzņēmumu un nozaru līmenī tiks studētas arī turpmākās attīstības iespējas teritoriālajā un infrastruktūras aspektā, tai skaitā brīvās muitas zonas un cita veida speciālo ekonomisko zonu izveidošanas jautājumi.

Viss teiktais izvirza nepieciešamību pilnīgot, uzlabot un varbūt pat radikāli pārveidot mūsu pašreizējo ekonomisko mehānismu. Šai sakarā pamatoti varam jautāt — kāpēc Latvijā vēl nav neviena rūpniecības uzņēmuma, kas strādātu pēc saimnieciskā aprēķina trešā modeļa — uz nomas līguma principu pamata? Uz to varētu pāriet ne viens vien vieglās rūpniecības vai būvmateriālu ražošanas uzņēmums. Pieredze, par kuru dzirdam un lasām no citām republikām, ir ļoti pozitīva. Varētu būt arī vēl citi nestandarta risinājumi.

Daudz plašāk, prasmīgāk un, es gribētu teikt, pat plānveidīgāk mums ir jāizmanto likums par kooperāciju un uz tā pamata radīto kooperatīvu iespējas, virzot to spēkus, iniciatīvu un radošo izdomu uz mūsu republikai aktuālu uzdevumu risināšanu, arī rīkojot konkursus, lai izraudzītos, kam šos uzdevumus uzticēt. Kā zināms, kooperatīvi tam ir gatavi, jāparāda tikai attiecīga iniciatīva.

Visiem jaunajiem saimnieciskā mehānisma elementiem ir jāpalīdz taupīt dažāda veida resursus. Tiem jābūt maksimāli elastīgiem un jāpaver iespējas apmierināt visas intereses — gan paša ražotāja, gan pilsētas vai rajona, gan visas valsts intereses.

Viss teiktais ir jāiekļauj republikas sociāli ekonomiskās attīstības modelī, kas pašlaik tiek izstrādāts. Visam tam ir jākļūst par republikāniskā saimnieciskā aprēķina bāzes elementiem.

Šai sakarā jāatgādina, ka, septembrī kopā ar lietuviešu un igauņu zinātniekiem un speciālistiem apspriežot republikas saimnieciskā aprēķina pamatprincipus, sanāksmes dalībnieki bija vienis prātis arī par to, ka nepieciešami PSRS Konstitūcijas un republiku Konstitūciju grozījumi, lai saskaņotie saimnieciskā aprēķina pamatprincipi tiktu realizēti uz stingra tiesiska pamata. Tagad, kad attiecīgie likumprojekti ir jau publicēti un tiek aktīvi apspriesti, rodas zināmas bažas. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka nav ievērots viens no svarīgu un sarežģītu jautājumu risināšanas pamatprincipiem – kompleksa, sistēmiska pieeja, sistēmiska analīze.

Ir skaidrs, ka pāreja uz republikas saimniecisko aprēķinu izraisīs pārmaiņas ražotājspēkos un ražošanas attiecībās — visā ekonomiskajā bāzē. Tas izriet arī no nesen publicētā PSKP CK lēmuma par gatavošanos plēnumam par starpnacionālo attiecību pilnveidošanu. Taču šis darbs ir tikai pašā sākuma posmā. Republikas saimnieciskais aprēķins tiešām nodrošinās pilnīgu pāreju no administratīvas sistēmas uz ekonomisko sistēmu, ar kuru mūsu zemei jāsāk trīspadsmitā piecgade. Taču var notikt tā, ka šī saimnieciskā aprēķina prasības nonāks pretrunā ar pašreiz ierosinātajiem sākotnējiem grozījumiem PSRS Konstitūcijā, jo nav kompleksas pieejas un pašlaik tādas vēl arī nevar būt.

Izsaku savu viedokli darba kārtības ceturtajā jautājumā — pilnīgi atbalstu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija izstrādātos un publicētos priekšlikumus.

Biedri deputāti!

Mēs atrodamies jaunu, lielu ekonomisku pārveidojumu ceļa sākumā. Daudz kas mums šķiet neparasts, bet parastajās lietās jārod pavisam jaunas pieejas, jauni varianti, jauni risinājumi. Pašos pamatos jālauž vecie stereotipi, pārveides process būtiski jāpaātrina. Domāju, visi mēs saprotam — ja mums izdosies paātrināt šo ekonomikas pārveides procesu, tad pārveides procesi krietni paātrināsies un nostabilizēsies arī visās citās jomās — sociālajā, politiskajā un kultūras sfērā, ideoloģiskajā sfērā. Pilnveidojot ekonomisko mehānismu, atgūstot darba tikumu, uz ko mudināja lozungi nesen notikušajā Oktobra svētku demonstrācijā Rīgā, mēs spēsim ātrāk atrisināt pārtikas problēmu, jautājumu par iedzīvotāju nodrošināšanu ar rūpniecības precēm, paātrināt dzīvokļu celtniecību un uzlabot ekoloģisko situāciju.

 

LATINFORM

 

 

  • Referātu publicējam pēc saīsinātas stenogrammas