Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Lietuvas ekonomiskās blokādes sākums?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Valdības telegramma PSRS prezidentam Gorbačovam un PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājam Rižkovam:

Turpinām mūsu varbūtējo dialogu un atbildam uz Jūsu telegrammu, kas skar ļoti asas problēmas. Atbildam, ka to uzskaite un apjoms ir daudz plašāks. Ļoti būtisks ir armijas jautājums un īpaši — Lietuvas jauniešu pavasara iesaukuma organizēšana.

Citas problēmas: abu pušu meklējumi virzienā, lai apmierinātu robežu problēmas, un kopīga sadarbība to apsargāšanā; iespēja izstrādāt cilvēku tiesību līgumu tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas palikt PSRS pilsoņi (pēc pagaidu datiem, to būs mazāk par 10%) kopīgam PSRS pilsoņu likumam Lietuvas Republikā; augstākās sfēras PSRS pakļautības objektu pārņemšana Lietuvas Republikas īpašumā, ņemot vērā PSRS kā daļējas izejvielas piegādātājas un galvenās tās produkcijas lietotājas intereses; strīda jautājumu izlemšanā attiecībā uz PSKP un LKP īpašuma sadalīšanu, kur pēdējās īpašums ir daļējs Lietuvas Republikas nopelns; kopēju lēmumu izstrādāšana abpusēji izdevīgai ekonomiskās sadarbības atjaunošanai un palielināšanai starp PSRS un Lietuvu visos līmeņos utt.

Lietuvas Republikas valdība no savas puses neredz iemeslus, kas attaisnotu abpusējo ekonomisko attiecību pasliktināšanos, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas var atsaukties ne tikai uz Lietuvas Republiku. Mums nav arī saprotamas gaidāmās ekonomiskās sankcijas, kuras grib uzsākt Maskava, un mēs nevēlētos kļūdaini tās izskaidrot saviem cilvēkiem un pasaulei. No savas puses Lietuvas Republikas valdība uzlikusi Lietuvas uzņēmumiem par pienākumu kā agrāk pildīt līgumus pret saviem partneriem Padomju Savienībā. Šajos apstākļos mēs neredzam citu ceļu, kā tūlītēju Lietuvas valdības delegācijas AP priekšsēdētāja vadībā pieņemšanu Maskavā. Liekas pašsaprotami, ka mēs rastu iespēju daudz sīkākam izskaidrojumam. Mēs nezaudējam cerības abpusējai labvēlībai un veselajam saprātam turpmākajās attiecībās.

Lietuvas Republikas premjerministre

Kazimiera Prunskiene Viļņā 1990. gada 16. aprīlī

* * *

17. aprīlī Lietuvas Republikas vadība saņēmusi telegrammu no Minskas gāzes līnijas «Zapadtrans» ģenerāldirektora vietas izpildītāja Mačerņuka. Telegrammā teikts, ka kopš 17. aprīļa tiks krasi samazināta gāzes piegāde Lietuvas Republikai.

* * *

22. aprīlī Lietuvā Zaļo partija rīko Zemes dienu. Lietuvā notiks dažādas akcijas, talkas un mītiņi. Lūgums šajā dienā pat ģērbties zaļās drānās.

* * *

LTF pilnvarotais pārstāvis Lietuvā Romualds Ražuks ziņo:

Šodien Lietuvas Republikas AP notika debates par diviem tematiem. Pirmais — politiskās situācijas novērtēšana Lietuvā un atbilde Gorbačovam un Rižkovam uz ultimatīvo vēstuli par ekonomiskās blokādes sākumu.

Otrais jautājums palika atklāts, jo deputāti nepaspēja izlabot un pieņemt atbildes vēstuli.

Diena sākās ar AP priekšsēdētāja V. Landsberģa runu, kurā viņš salīdzināja pašreizējo stāvokli Lietuvā ar četrdesmitā gada vasaru. Lietuva it kā būtu, bet tā nevar kontrolēt savu teritoriju, nav pilnīga. Taču viņš novērtēja, ka šodien. stāvoklis ir labāks. Toreiz Lietuva saņēma sitienu kara apstākļos, un pasaulei bija vienaldzīgs tās liktenis.

V. Landsberģa runā izskanēja šādi secinājumi:

1. Lietuva izturējusi draudus izjust visu milzīgās valsts — PSRS — spēku «vakardienas» aizstāvēšanā.

2. Lietuva izturējusi un uzvarējusi politiskās blokādes pasaulē.

3. Lietuva izturējusi dažādus mēģinājumus apstādināt demokrātiskos procesus no iekšienes.

4. Lietuva nav pakļāvusies apstādināt Lietuvā pieņemtos likumus un lēmumus.

5. Pagaidām Lietuva ir spējīga pretoties likumdošanas graušanai Lietuvā, kaut gan eksistē dubulta prokuratūras sistēma.

6. Lietuva izturējusi teritoriālu republikas pastāvēšanu.

7. Lietuva ir spējusi atspēkot iespējamās un notikušās armijas provokācijas.

Kas ir panākts? Pirmkārt, tagad visai pasaulei ir skaidrs, ka nepieciešamas sarunas, dialogs, pat Maskavai. To atbalsta Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas valdība, piedāvādama savu palīdzību. To savā runā atbalstīja arī Romas pāvests. Šeit vajadzētu pateikt, ka PSRS izvirzīja noteikumu, kuru nevar īstenot — atcelt neatkarības pasludināšanas aktu. Tāpēc vienīgais mērķis ir atlikt šīs sarunas, jo PSRS valdība acīmredzot nebija gatava tām, kaut arī tās risinās jau kopš pagājušās vasaras.

Otrkārt, tagad visiem ir skaidrs, ka nedrīkst lietot spēku. To sapratuši gan ārzemēs, gan Padomju Savienībā, un asinsizliešana ir pilnīgi izslēgta. To PSRS ir solījusi ārzemēm, to ir sludinājusi arī citur.

Deputāts Berjozovs pateica, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Lietuvas karaspēka daļas ir sagatavotas, lai iesauktu lietuviešu jauniešus dienēt armijā.

Deputāts E. Klumbijs paziņoja: ir zināms, ka republikā ieradusies karadienesta uzņemšanas komisija.

Kā jārīkojas karaklausības jautājumā, konkrēta atbilde vēl nav dota.

17. aprīlī Lietuvas Republikas Ministru Padomē notika preses konference. MP priekšsēdētāja K. Prunskiene vēlreiz apliecināja, ka iestāsies par LR līgumiem ar PSRS. Tāpēc, iespējams, pēc naftas piegādes pārtraukšanas varētu rasties arī finansiālas problēmas. Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca var pieprasīt kompensāciju no līdzīga veida uzņēmumiem PSRS, kas nepilda līgumus.

Enerģētikas ministrs Ļ. Ašmants paziņojis, ka tuvākajā laikā Ignalinas AES pirmais bloks tiks slēgts remonta dēļ, un remonts turpināsies līdz 23. aprīlim. Otrajā blokā būs kapitālais remonts līdz maijam.

A. Brazausks teica, ka gāzes vadu, kas iet cauri Žemaitijai (no Latvijas robežas līdz Kaļiņingradas apgabalam), trešdaļas apjomā noslogo Kaļiņingrada, bet pārējo — Lietuva. Ja Maskava grib panākt, lai šo gāzi lietotu Kaļiņingrada un Lietuvai netiktu nekas, pie visiem gāzes vada atzariem vajag novietot desantnieku patruļas punktus. Tikai tā var noslēgt gāzes piegādi Lietuvas pilsētām, jo pašu gāzes vadu noslēgt nevar.

* * *

17. aprīļa vakarā aplenkta naftas pārsūknēšanas stacija Biržos. Tur tagad atrodas bruņumašīnas un karavīri.

18. aprīlī pārtraukta naftas padeve Mažeiķu naftas rūpnīcai. Ar rezervēm pietiks tikai pusotrām diennaktīm, lai nodrošinātu uzņēmuma darbu.

Lietuvā jūtama panika, ir rindas pēc degvielas.

Reālu apliecinājumu gūst K. Prunskienes vārdi: «PSRS ir sākusi ekonomisko blokādi. Taču, cenzdamās iznīcināt Lietuvas ekonomiku, tā līdz ar to atzīst arī Lietuvas valstiskumu, jo mūsu Austrumu kaimiņš pret mums izturas kā pret svešu valsti.»

* * *

No Lietuvas VDK saņemta informācija, ka 18. aprīlī lidmašīnā, kas veica reisu no Maskavas uz Ļeņingradu, pasažieris Kalugins, teātra «Sovremeņņik» darbinieks, piedraudēdams uzspridzināt lidmašīnu, pieprasīja, lai tā nosēžas neatkarīgās Lietuvas galvaspilsētā. Kad lidmašīna nolaidās Viļņā, izrādījās, ka Kalugina saimniecības somā ir tikai grāmatas. Viņš esot gribējis apriesties ar neatkarīgās Lietuvas valdību…

LTF INFORMĀCIJAS CENTRS